Kur spēlēs Girgensons?

Pirmoreiz savā Nacionālās hokeja līgas karjerā Zemgus Girgensons ir kļuvis par neierobežoti brīvo aģentu un viņa nākotne Bufalo “Sabres” komanda, kura jau atkal iziet cauri lielām izmaiņām kluba vadībā un rūgtām pārdomām par iepriekšējās sezonas veikumu, ir miglā tīta. Tagad, kad NHL nākamā sezona ir neskaidrību pilna, varbūt uz dažiem mēnešiem tiks atkal iemēģināti Eiropas vai KHL hokeja laukumi. Ja Girgensons vēlētos spēlēt kādā citā KHL komandā, uz viņu tiesības turošā Rīgas “Dinamo” vadība sola šķēršļus nelikt.

26 gadus vecajam Zemgum Girgensonam it kā pienācis īstais laiks griezt NHL augstākajā līmenī un izmantot savas karjeras brieduma gadus, taču šī starpsezona tiek sagaidīta ar neskaidrību un ne tikai tādēļ, ka Nacionālajā hokeja līgā jārēķinās ar koronavīrusa pandēmijas izraisītajām sekām. Girgensons vairs ne tuvu neatbilst jaunā talanta statusam, viņa CV ierakstītas jau gandrīz 500 NHL spēles un pēc ienākšanas līgā viņš vairs nevienu ilgtermiņa līgumu nav noslēdzis. Liela atšķirība gan tāda, ka visās iepriekšējās vasarās Girgensons bija ierobežotais brīvais aģents un vienīgais jautājums principā bija, vai izdosies vienoties ar “Sabres”. Tagad, astoņus gadus pēc pirmā līguma noslēgšanas, Girgensons ir kļuvis neierobežotu brīvo aģentu un var uzklausīt piedāvājumus no visiem NHL klubiem.

Girgensons iepriekš medijos pārliecinoši paudis, ka viņam Bufalo patīk. Protams, nav jāvaicā, vai viņam patīk arī daudzie zaudējumi un komandas nespēšana izrāpties no līgas apakšgala vairāku gadu garumā, puslīdz skaidrs, ka tas nepatīk nevienam NHL hokejistam, taču Girgensons nekad nav savu nepatiku izteicis veidā, kas atklāti kritizētu kluba vadību vai liecinātu par viņa vēlmi izmēģināt spēkus citur.

“Sabres” sastāvā un klubā Girgensons kā veterāns savos 26 gados skaitās arī tādēļ, ka šajā komandā personāla rotācija notiek visnotaļ regulāri. Pēc tam, kad Lindijs Rafs vadīja “Sabres” 16 gadus, Girgensons paspējis uzspēlēt pie pieciem galvenajiem treneriem un četriem ģenerālmenedžeriem un arī šovasar klubam ir jauna vadība ģenerālmenedžera Kevina Adamsa personā. Adamss iepriekšējā gadā bija “Sabres” biznesa administrācijas viceprezidents un tika paaugstināts, kad “Sabres” sev ierasti traģikomiskā stilā atlaida ĢM Džeisonu Boterilu. Tas notika nieka trīs nedēļas pēc tam, kad kluba īpašnieki bija personīgi publiski galvojuši, ka Boterils paliks komandā un ka fanu iebildumi ir tikai tādēļ, ka “viņi nezina visus apstākļus”. Pēc divām nedēļām jau izrādījās, ka Boterilam un kluba vadībai ir “atšķirīgas hokeja filozofijas”.

Kādēļ nepieciešama šāda atkāpe par “Sabres” vadību? Tādēļ, ka Bufalo klubā ne vienmēr vērojami lēmumi ar vienkārši izprotamu loģiku un tādēļ, ka klubam nav bijušas nekādas problēmas atmest ar roku iesāktam projektam, kurš uzreiz nav izdevies. Attiecīgi vairāk nekā vietā jautājums, kā tieši sastāvā tik ilgi vietu noturējis Girgensons? Proti, arī šovasar tiek runāts, ka, ja reiz “Sabre”” vēlas kaut ko mainīt, tad gribot negribot jāmaina spēlētāji, un nosacīti dārgs ceturtās maiņas uzbrucējs, kurš bijis zaudējošā komandā septiņus gadus no vietas, ir viens no loģiskiem kandidātiem uz atvadām.

Ziemeļamerikas medija “The Athletic” pārskatā par “Sabres” sastāvu norādīts, ka no neaizsargātajiem brīvajiem aģentiem nevajadzētu paturēt nevienu, ieskaitot ceturtās maiņas uzbrucējus Girgensonu un zviedru Jūhanu Lāšonu. No vienas puses gan tiek atgādināts, ka tieši sezonas gaitā izveidotā maiņa Girgensons-Lāšons-Okposo bija nosacīti stabilākā kluba rindās, taču tā arī bija viena no dārgākajām ceturtajām maiņām visā līgā. Veterānam Okposo ir sešu miljonu līgums, kamēr Girgensonam un Lāšonam pa 1.6 miljoniem, proti, kopā 9.2 miljoni. Ātram salīdzinājumam  – “Penguins” ceturtā maiņa Tanevs-Bļugers-Estons Rīss kopā pelnīja 5.2 miljonus, kamēr NHL šosezon vadošā komanda “Bruins” tagad izslēgšanas spēlēs izliek ceturto maiņu Nordstrēms-Kuralī-Vāgners, no kuriem nevienam nav lielāks līgums par 1.2 miljoniem.

Ja “Sabres” tiektos uz titulu un būtu gatava maksāt jebkuru cenu mērķa sasniegšanai, tad vēl varbūt, taču arī ar šādu ceturto maiņu (nebūt ne tikai tās vainas dēļ) par izslēgšanas spēlēm domāt neizdevās. Šādas pozīcijas spēlētājiem 1.6 miljonu alga gluži vienkārši ir liela, un brīvo aģentu tirgū noteikti būs atrodami lētāki līdzīga līmeņa spēlētāji. NHL klubi, arī paši vadošie, nekautrējas variēt ar tā saukto enerģijas maiņu, iemēģināt tajā jaunos spēlētājus, ietaupīt uz tās rēķina, lai paliek vairāk līdzekļu pārējā sastāva aizpildīšanai.

Iepriekšējo līgumu lielums gan var izrādīties nebūtisks, jo Girgensons kā neierobežots brīvais aģents var pieņemt jebkādu apmēru līgumu, proti, piekrist spēlēt Bufalo arī par minimālo līgumu, ja viņš to vēlas. Galu galā, Zemgus pats personīgi aizvadītajai sezonai var likt plusiņu – iemesti 12 vārti (otrs labākais rādītājs karjerā) un savākti 19 punkti (labākais rādītājs piecos gados). Girgensons ir tāda stila uzbrucējs, kurš neitrālajos līdzjutējos ar savu spēli lielu sajūsmu neizsauc, viņš daudz spēlē mazākumā un aizsardzībā, viņš izceļas ar konstantu spēka spēli, nevis atsevišķiem efektīgiem spēka paņēmieniem, kamēr viņa individuālās meistarības uzliesmojumi pie pretinieku vārtiem ir tieši tas – īsi uzliesmojumi.

Taču nav tā, ka “Sabres” bosi bijuši pilnīgi muļķi, atkal un atkal pagarinot līgumu ar Girgensonu (viņš ar Bufalo noslēdzis jau četrus dažādus NHL līgumus, vēl viens iespaidīgs rādītājs 26 gadus vecam spēlētājam). Girgensons paveic lielu melnā darba apjomu, kas paliek ēnā. Viņš otro sezonu pēc kārtas mazākumā nospēlēja 150 minūtes jeb vairāk nekā vidēji divas minūtes spēlē, kas ir sestā daļa no viņa spēles laika kopumā. Girgensonam bija lielākais spēles laiks mazākumā “Sabres” sastāvā starp uzbrucējiem, tiesa, arī te jāpievieno piebilde, ka Bufalo mazākumā spēlēja pieticīgi, ar 74.6% nosargātu mazākumu ieņemot priekšpēdējo vietu līgā.

Girgensons kā spēka un enerģijas maiņas uzbrucējs visā savā karjerā izcēlies ar spēju izvairīties no noraidījumiem. Nevienā NHL sezonā viņam nav bijis vairāk par 13 noraidījumiem, un šosezon viņam vispār bija tika pieci divminūšu noraidījumi. Tas ir viens no labākajiem rādītājiem komandā un nospēlēto minūšu attiecībā pret soda minūtēm Girgensons ir trešais labākais komandā tikai aiz jaunajiem talantiem Viktora Ūlofsona un Keisija Mitelstada. Tas nozīmē, ka Girgensons bijis neaktīvs? Nē, viņš ir otrs biežākais spēka paņēmienu veicējs komandā (šosezon 110 spēka paņēmieni un nevienam citam, neskaitot aizsargu Rasmusu Ristolainenu, kuram bija 203, nebija vairāk par 90). Un arī šī ir lieta, ko “Sabres” pieklibo kā komanda – spēka paņēmienu skaita ziņā tā bija tikai 24. vietā līgā.

Ko tas viss nozīmē? Tas nozīmē, ka Girgensons nepārprotami ir NHL līmeņa uzbrucējs, turklāt palīdz “Sabres” komandāai visvairāk tajos spēles elementos, kuros tai ir problēmas. Problēmu gan netrūkst arī citos spēles elementos, ieskaitot vārtu gūšanu (21. vieta līgā), metienu skaitu (priekšpēdējā vieta līgā), iemetieniem (pēdējā vieta līgā), bloķētajos metienos (pēdējā vieta līgā) un vairākuma izspēlē (20. vieta līgā). Sezonas sākumā “Sabres” spēlēja veiksmīgi, pat izvirzījās kopvērtējuma galvgalī un beidzot likās, ka nu tik būs – beidzot ilgās šurpu-turpu pārmaiņas vainagojušās ar konkurētspējīgas komandas izveidi, un savu iespēju izslēgšanas spēlēs ar pacietīgu darbu beidzot nopelnījis arī Girgensons. Taču beigās sanāca vien vecā Bufalo dziesma, paliekot ārpus “play-off” (pandēmijas dēļ mainītā formāta dēļ gan līdz tam pietrūka tikai trīs punktu, taču normālos apstākļos cīņa par astotnieku martā vairs nebija reālistiska).

Liekas, ka gandrīz vai katru vasaru Bufalo izspēlē savu deja vu kārti – pieticīga iepriekšējā sezona, kaut kādas izmaiņas kluba vadībā, atjaunots optimisms par drīziem panākumiem, norādīšana uz jaunajiem talantiem un atgādinājumi, ka tagad nu gan esam uz pareizā ceļa. Gandrīz katru vasaru arī sekojuši Latvijas hokeja līdzjutēji, redzot, ja reiz Zemgum ir jauns līgums, tad viņam uzticas un ar šo uzticības kredītu Girgensons varēs spēlēt brīvāk un tikt pie rezultātiem, kādus savulaik gaidīja no drafta 12. numura.

Vai šajā starpsezonā būs citādi un Bufalo bosi beidzot nolems, ka pienācis gals sadarbībai ar uzticamo uzbrucēju, kurš komandai ne savas vainas dēļ, bet tomēr uzvaras nav nesis? Principā tas ir jautājums, uz kuru atbildi nezināsim vēl ilgāku laiku, jo brīvo aģentu tirgus NHL vēl nav atvēries un nav arī 100% skaidrības, kad īsti tas notiks. Kolektīvais līgums paredz, ka brīvie aģenti varēs sākt uzklausīt klubu piedāvājumus pēc drafta ceremonijas, kas savukārt pandēmijas dēļ ir pārcelta uz oktobra vidu, un arī šis datums vēl ir ar ķeksīti, sak, cerams, ka nekas nenojuks. Savukārt nākamās sezonas sākums nebūs agrāk par pirmo decembri un arī par to prognozes dalās, cik tas ir reālistisks mērķis. Cik daudz NHL klubiem būs jāsamazina izdevumi, vai varēs arēnās ielaist līdzjutējus, vai tomēr spēļu aizvadīšana “burbulī” nebūs vienīgais akceptējamais variants Ziemeļamerikā, kur pandēmija joprojām plosās lielos apmēros? Tie visi ir aktuāli jautājumi un ne tikai Girgensona sakarā.

Girgensona sakarā toties jau ilgu laiku tiek piesauktas runas par apstākļu maiņu un iziešanu no ierastās sistēmas. Galu galā, nav gluži tā, ka “Sabres” būtu izslavēta kā jauno talantu kalve. Pirms pāris gadiem bijušie Girgensona treneris Bufalo un Latvijas izlasē Teds Nolans un Toms Kūlens šo rindu autoram pārliecināti norādīja, ka Zemgum ir ļoti svarīga trenera uzticība un vieta komandā. Nolans arī izteicās, ka komandas pamainīšana būtu labs solis kaut vai tādēļ, lai vispār saprastu, kā tas ir – spēlēt uzvarošā komandā.

Iepriekš tika piesauktas baumas par Girgensona aizmainīšanu uz “Rangers” un, no malas skatoties, arī šoruden tas neizskatās pēc pilnīgi neticama scenārija. Ņujorkas kluba nākamās sezonas sastāvā šobrīd ir deviņi uzbrucēji, vēl trīs ir ierobežoti brīvie aģenti, turklāt gaidāma drafta pirmā numura Aleksa Lafrenjē ierašanās (nav šaubu, ka tiks izvēlēts tieši viņš). Arī šajā sastāvā Girgensonam nebūtu viegli ielauzties pirmajās trīs maiņās, taču “Rangers” bija pamatīgas problēmas ar mazākumu (23. vieta līgā), un tajā daudz nācās izmantot vienu no uzbrukuma līderiem Miku Zibanedžadu.

Prognoze par Girgensona nākamo NHL klubu gan tāpat ir tāda, ka tiks atrasta vienošanās ar “Sabres”. Jaunais ģenerālmenedžeris tomēr tiek uzskatīts par kluba īpašnieku iepriekšējās vīzijas turpinātāju, kamēr galvenais treneris Ralfs Krīgers (vismaz publiski) ir noskaņots strādāt ar to, kas ir viņa rīcībā.

Interesantāks šeit varētu būt jautājums, ko Girgensons darīs līdz NHL sezonas sākumam. Kā nekā, viņam pēdējā spēle bija marta sākumā, NHL “burbulī” “Sabres” netika ielaista un pat optimistiskākajā scenārijā Girgensonam sanāk astoņi mēneši bez spēļu prakses. Kā neierobežots brīvais aģents viņš var mierīgi braukt uz Eiropu un pāris mēnešus uzspēlēt tur, šobrīd tā izskatās pēc visai regulāras prakses NHL jauno talantu vidū. NHL klubi izrādījuši gatavību to noformēt oficiāli un vairākiem Eiropas hokejistiem izsniegti īres līgumi, kas ļaus rudenī uzspēlēt vietējos klubos.

Girgensona gadījumā tas nozīmētu Rīgas “Dinamo”, kurai turklāt pieder tiesības uz viņu KHL ietvaros. Tās tika iegūtas pirms četriem gadiem, toreiz hokeja sabiedrībai pasmejoties par “Dinamo” aktivitātēm un KHL sistēmu, kas ļauj šādi mētāties ar tiesībām uz hokejistiem, kuriem spēlēšana KHL ir tālu no ikdienas prioritātēm. Nevar noliegt, ka tīri no hokeja viedokļa NHL atvaļinājuma laikā būtu interesanti pāris mēnešus pavērot, kā Girgensons izskatās Rīgas “Dinamo” sastāvā un kā Rīgas komanda Pētera Skudras vadībā spēj izmantot vietējo NHL līmeņa uzbrucēju.

“Par spēlētāju piesaistīšanu atbild galvenais treneris, viņš arī notur visas pārrunas ar hokejistiem,” situāciju paskaidroja Rīgas “Dinamo” valdes priekšsēdētājs Juris Savickis. “No manas puses nebūtu korekti tagad teikt, kādas pārrunas un ar ko ir bijušas vai nav bijušas. Tā ir komandas iekšēja lieta. Varu tikai vēlreiz uzsvērt, ka “Dinamo” vienmēr bijusi prioritāte labāko Latvijas hokejistu iekļaušana komandā un esam centušies izmantot savas reālās iespējas, kad vien ir tāds variants.”  Par iespēju piesaistīt augsta līmeņa Latvijas hokejistu no Ziemeļamerikas uz tikai pāris mēnešiem “Dinamo” vadība gan bija pozitīvi noskaņota: “Īres līgumi tiek izmantoti visu laiku, tas nebūtu nekas jauns, un tas nebūtu iemesls, kāpēc kaut ko noraidīt. Tagad jau ar Covid-19 ir tik daudz neskaidrību, grūti paredzēt, kas notiks ar hokeja līgu izspēli.”

No finansiālā viedokļa tas ir mazticams scenārijs – Rīgas “Dinamo” lielākais līgums šosezon ir ap 150 tūkstošiem eiro, kamēr pārrunās ar Mārtiņu Karsumu tika piesaukts līgums zem 100 tūkstošiem par sezonu. Taupības režīms ir acīmredzams, un netiek pat īpaši slēpts no kluba vadības puses, un grūti iztēloties, ka, lai cik interesants no hokeja un mārketinga viedokļa būtu Girgensons “Dinamo” sastāvā, klubs būtu gatavs par apmēram trīs mēnešu spēli likt galdā kaut trešdaļu no NHL minimālā līguma.

Savickis gan uzsvēra, ka no “Dinamo” puses nebūtu nekādu šķēršļu, ja Girgensons vēlētos no NHL brīvo laiku izmantot uzspēlēšanai citā KHL komandā. Rīgas “Dinamo” pieder juridiskas tiesības vienīgajai KHL iespēlēt viņu savā sastāvā, taču, ja Girgensona aģents zvanītu uz “Dinamo” biroju un teiktu, ka viņa klients vēlas uzspēlēt SKA vai pie Hārtlija Omskā, Savickis solīja, ka nekādi šķēršļi tam netiktu likti un ka noteikti tiktu atrasts ātrs risinājums.

Tās gan ir spekulācijas tikai no hokeja viedokļa. Praksē situācija ir tāda, ka Girgensons nupat kā varēja laimīgi paziņot par gaidāmu ģimenes pieaugumu, kas plānots nākamā gada sākumā. Pat neņemot vērā Covid-19 draudus un ceļošanas ierobežojumus, šis diez vai būtu īstais laiks, kad ASV kopš vidusskolas laikiem dzīvojušais Girgensons pēkšņi nolemtu pāris mēnešus pārcelties uz Eiropu. Pavasarī viņš intervijā “TV3 Sport Latvija” noraidīja iespēju, ka varētu atstāt NHL un izmēģināt spēkus KHL, jo uzskata, ka NHL dzīve ir nesalīdzināmi pārāka tieši piedāvāto apstākļu dēļ, taču neizslēdza variantu, ka varētu mēģināt spēlēt Eiropā karjeras otrajā pusē, “ja vēl pietiks enerģijas”. Šajā jautājumā gan netika apskatīts variants, ka NHL konkrētajā brīdī nemaz nav pieejams.

Taču kaut kad NHL tomēr atkal būs pieejams un pasaule kaut kad sakārtosies. Un kas gan varētu labāka zīme tam, ka ierastā dzīve Ziemeļamerikas hokejā atgriežas ierastajās sliedēs, ja ne Girgensona jauns īstermiņa līgums ar “Sabres” un Bufalo kluba vadības paziņojums preses konferencē, ka ar pozitīvu atmosfēru tiek mainīta komandas kultūra un ka jauno spēlētāju attīstība palīdzēs tikt pie “play-off” pozīcijas?

FOTO: SCANPIX/USA TODAY Sport