Multimiljonu niša – kā strādā NBA apavu tirgus

Nevienam nav noslēpums, ka Nacionālās basketbola asociācijas (NBA) spēlētāji algu čekos saņem milzu summas. Lielākā alga par sezonas darbu ir 40,2 miljoni ASV dolāru (33,5 miljoni eiro), kas piešķirta Goldensteitas “Warriors” spīdeklim Stefanam Karijam un arī citām līgas superzvaigznēm dolāri netiek žēloti. Vienlaikus jāatzīmē, ka alga par spēlēšanu nav vienīgais zvaigžņu ienākumu avots, jo vairākas kompānijas paver maciņu arī iespaidīgiem apavu reklāmas līgumiem.

Pirmās basketbola kedas (vārda tiešajā nozīmē) 1923. gadā izgudroja “Converse”, kas mūsdienu standartiem, maigi izsakoties, nestāv pat tuvu. Varam vien iedomāties, cik daudzi spēlētāji ar tām “lauztu” potītes mūsdienu atlētiskajā basketbolā. Savukārt pie pirmā apavu sponsorēšanas līguma 1973. gadā tika NBA Slavas zāles pārstāvis Volts “Klaids” Freizers, kurš vienojās ar “Puma”. Tiesa, “Puma” apavu taisītāji nebija uzdevumu augstumos un vēlāk Freizers norādīja, ka ne par kādu naudu tos kājās vairs nevilks.

Sponsorēšanas līgumu komerciālo uzvaras gājienu aizsāka neviens cits kā Maikls Džordans. Pirmajā līgumā ar “Nike” tika atrunāti daži nosacījumi un ja tie nepiepildītos, kompānija varētu vienpusēji līgumu pārtraukt. Viens no tiem – ja līdz Džordana trešajai sezonai netiks pārdoti 4 miljoni eksemplāru ar viņa botām. “Nike” pārdeva 70 (!) miljonus pirmajos divos mēnešos…

Kā strādā NBA apavu tirgus? Kuri ir pelnošākie spēlētāji un dāsnākie reklāmas līgumu izsniedzēji? Par to raksta turpinājumā.

Miljoniem dolāru par jaunu apavu smaržu

FOTO: SCANPIX/”Jordan Brand” edition

Pēc 2019. gada NBA drafta pirmais numurs Zions Viljamsons (Ņūorleānas “Pelicans”) noslēdza sponsorēšanas līgumu ar “Nike” piederošo zīmolu “Jordan Brand” uz pieciem gadiem par kopējo summu 75 miljoniem dolāru (62,9 miljoni eiro). Lieki piebilst, ka tas ir rekords, ko jebkad ir parakstījis kāds pirmgadnieks. Salīdzinājumam – Lebrons Džeimss pirmo līgumu noslēdza uz septiņiem gadiem par 87 miljoniem (72,7 miljoni eiro).

Vēl pie iespaidīga līguma ar “Converse” nesen ticis Oklahomsitijas “Thunder” aizsargs Šajs Džildžess – Aleksandrs, kurš tādējādi pievienojās Dreimondam Grīnam (“Warriors”) un Kellijam Ubrem (Fīniksas “Suns”), kā arī sieviešu NBA (WNBA) zvaigznei Natašai Klaudai (Vašingtonas “Mystics”). Tās ir tiešas sekas NBA un “Adidas” līgumam, kas noslēdzās 2017./18. gada sezonā, pēc kura “Nike” kļuva par līgas oficiālo zīmolu. Savukārt “Jordan Brand” pagājušajā vasarā piesaistīja Džeisonu Teitumu un Rui Hačimuru. Neviens nesnauž.

Vien divus gadus atpakaļ NBA atcēla ierobežojumus kādā krāsā drīkst būt spēļu apavi, kā rezultātā simtiem krāsainu un stilizētu basketbola kedu pārņēma NBA parketus, bet papildus tam “spēlē” atgriezās tādi brendi kā “Converse”, “New Balance” un “361 Degrees”.

Tiesa, tikai elites klases spēlētāji spēj sev nodrošināt multimiljonu līgumus ar apavu ražotājiem.

2020. gadā tikai 17 spēlētāji izlaiž savu unikālo apavu līniju, bet 27 pārstāv “Jordan Brand”. Jāatzīmē, ka viena no lielākajām līgas zvaigznēm Kavai Lenards pirms lielā līguma ar “New Balance” saņēma “nieka” 500 tūkstošos sadarbojoties ar “Nike”, kamēr Viljamsonsam, kurš tobrīd nebija aizvadījis nevienu spēli NBA, saņēma teju 30 reizes vairāk. Bet tā sporta ekipējuma ražošanas kompānijām ir ierasta prakse – jāķer, kamēr cits nav to izdarījis.

Kurš zīmols dominē?

Uz šo jautājumu nav grūti atbildēt – tas ir “Nike”, kas savulaik savu likmi veica uz Maiklu Džordanu, Kobe Braienu, Lebronu Džeimsu un Kevinu Durantu. Tas noteikti atmaksājās, jo šobrīd teju 70% līgas spēlētāju izmanto tieši “Nike” ražotos apavus. Kamēr “Adidas” pēc līguma beigām ar NBA zaudē 7,3% no peļņas, tās tirgus daļu un nauda paņem “Puma” un ķīniešu firma “Anta & Li-Ning”, kā arī vairāki “vecās skolās” ražotāji.

Paskatāmies, ko kājās velk mūsdienu jaunieši un sportisti? “Nike” radītie “Air Force”, lieliskās Kobes vai Karija botas? Sarakstā varam minēt izplatītos “Hyperdunk” modeļus un daudzus citus. Tādas ir šī brīža tirgus tendences. “Nike” ir pārņēmis NBA, bet mazāki ražotāji cenšas atrast atlikušās iespējas, lai kaut nedaudz varētu iekosties kopējā pīrāgā.

Runājot par spēlētājiem, kuriem nav individuāli līgumi ar kādu no kompānijām, viņu vidū iecienītākās ir Kobes privātās kolekcijas botas.

Kādus līgumus piedāvā ražotāji?

Starp kompānijām un spēlētājiem pastāv vairāki sadarbības veidi.

Brīvie aģenti

Kādus apavus vilkt kājās ir spēlētāju pašu ziņā. Ja kāds grib, tos var mainīt pēc katras ceturtdaļas. NBA šajā jomā ļāvusi vaļu, proti, spēlētājs atbild tikai sponsoru priekšā un šī atbildība (citiem vārdiem – sadarbība) ir atrunāta līguma detaļās.

Tomēr spēlētāji ir personības un nereti nosliecas par labu vienai vai otrai kompānijai, vadoties pēc tikai sev zināmiem un pieņemamiem apstākļiem. Lenarda un Karija gadījumā tā bija vēlme kļūt par attiecīgā uzņēmuma seju, savukārt citiem vadmotīvs bijis tas, cik saņem citi. Spilgts piemērs ir Vašingtonas “Wizards” zvaigzne Džons Vols. 2015. gadā viņam noslēdzās tekošais līgums ar “Adidas”, kas vietā piedāvāja 66 miljonus dolāru (55,1 miljons eiro) uz turpmākajiem astoņiem gadiem. Vols jauno līgumu neakceptēja, jo Hjūstonas “Rockets” spīdeklim Džeimsam Hārdenam “Adidas” piedāvāja 200 miljonus (eiro) uz 13 gadiem, iekļaujot tajā viņa vārdā nosauktu apavu līniju.

Vols par to apvainojās un līgumu neparakstīja. Divus gadus paskraidīja kā apavu brīvais aģents, līdz atgriezās pie “Adidas” un saņēma piecu gadu līgumu par 25 miljoniem dolāru (20,9 miljoni eiro).

Līgums par ekipējuma un apģērbu izmantošanu

Ražotāji ekipējuma un apģērbu izmantošanas līgumus piedāvā lielākajai daļai spēlētāju. Spēlētāji par to naudu nesaņem, bet viņiem ir noteikts gada depozīts attiecīgā zīmola veikalos par kādu summu var paņemt preci. Pamatā tie ir 25 tūkstoši dolāru (20,9 tūkstoši eiro). Parasti šādas iespējas izmanto tie, kuri nav pirmā līmeņa zvaigznes vai liela izmēra centra pozīcijas spēlētāji, kuri nespēj pārdot savu apavu modeli. Var šķist, ka 25 tūkstoši uz spēlētāju algu fona ir smieklīga summa, tomēr derētu parēķināt, cik apgērba un apavu vienību par šo summu sanāk – ticiet, gadam var pietikt, ņemot verā, ka spēlētajus ar apģērbu nodrošina arī klubi.

Naudas līgumi

Uzņēmumi ir gatavi maksāt naudu par iespēju savus ražojumus uzvilkt mugurā līgas zvaigznēm vai perspektīvākajiem prospektiem, tomēr pie šādas iespējas no teju 600 spēlētājiem līgā (kas iziet cauri tai katru gadu) tiek no 70 līdz 100 laimīgajiem. Minimālā līguma summa ir garantēti aptuveni 250 tūkstoši gadā (201 tūkstostis eiro), bet maksimālā 2,5 miljoni (2,1 miljons eiro). Papildus garantētajai summai zvaigznes saņem dažādus bonusus, depozītus apģērbam un iespēju viņu iemīļotākajās krāsās izdaiļot apavus, kuros viņi spēlē, arī ja tā nav viņa vārdā nosaukta līnija.

“Nike” parasti piešķir personalizētas krāsas apaviem Zvaigžņu spēles dalībniekiem vai talantīgajiem jaunajiem spēlētājiem, kuriem ir sadarbība ar zīmolu. Ja kāds no viņu klientiem izcīna NBA kausu, tad apavos tiek iestrādāts zelta ieliktenis. Ļoti krāšņi!

Visi slēgtie sponsorēšanas līgumi noslēdzas pirms basketbola sezonas sākuma 1. oktobrī. Pavasarī zīmola pārstāvji var uzsākt sarunas par jaunas sadarbības iespējām, un ja spēlētājs no tā atsakās, viņš kļūst par ierobežoti brīvo aģentu “apavu tirgū”, bet sarunas par jauniem līgumiem parasti uzsāk 90 dienas pirms tekošā sezona ir noslēgusies. Ja spēlētājs vienojas ar kādu citu zīmolu, esošajiem “saimniekiem” ir 10 dienas laika, lai piedāvājumam pielīdzinātos. Noteikumi ir indentiski kā NBA brīvo aģentu tirgū, kad spēlētāji lemj, kur nākotnē spēlēs. Spilgts piemērs ir Karijs. Pēc četru gadu sadarbības ar “Nike” Karijs nolēma, ka vēlas kļūt par “Under Armor” seju un izveidot savu personīgo apavu kolekciju, tāpēc pievienojās šai kompānijai. Jāpiebilst, ka “Under Armor” savu investīciju noteikti nenožēlo, jo peļņa ir ievērojami augusi. Un diez vai to nožēlo arī pats sportists.

Ekskluzīvi līgumi

FOTO: SCANPIX/AFP

Ir trīs veidi kā kļūt par savas apavu līnijas īpašnieku – jābūt vienam no Bolu brāļiem, jādibina savs uzņēmums vai jākļūst par NBA superzvaigzni! Saskaņā ar ekskluzīvajiem līgumiem basketbolisti saņem parasti amplitūdā no pieciem līdz 15 miljoniem dolāru (4,2 – 12,5 miljoniem eiro), neskaitot dažādas prēmijas un procentus no savas kolekcijas pārdošanas apjomiem.

Ražotāji katram kolekcijas vārda turētājam piešķir dizaineru un mārketinga speciālistu komandu un burvība var sākties! Kolekcijas tiek atjauninātas ik pēc pāris gadiem, spēlētājiem dodoties promo tūrēs un ietērpjot savos apavos mazāk zvaigžņotos līgas kolēģus. Uz doto brīdi sava apavu kolekcija ir:

  • “Nike” – Lebrons Džeimss, Kevins Durants, Kairijs Ērvings, Pols Džordžs, Jannis Adetokunbo
  • “Adidas” – Džeimss Hārdens, Damians Lilards, Deriks Rouzs, Donovans Mičels
  • “Under Armor” – Stefans Karijs, Džoels Embīds
  • “Jordan Brand” – Rasels Vestbruks, Kriss Pols
  • “New Balance” – Kavai Lenards
  • “Anta & Li-Ning” – Klejs Tompsons
  • “Ki8ros” – Spensers Dinvidijs
  • “Big Baller Brand” – Lonzo Bols

Bola gadījumā gan ir neliela atkāpe. Proti, pēc skandāliem, kas pārņēma viņa tēva Lavāra izveidoto kompāniju, kad ģimenes draugs piesavinājies pāri 1 miljardam, Bols paziņoja, ka pats šajos apavos vairāk nespēlēs. Tā vietā tika izvēlētas Kobes botas, taču Bolam aizvien ir sava unikālā kolekcija. “Big Baller Brand” gan šobrīd ir paņēmuši nelielu pauzi no tirgus iekarošanas un kas zina, vai spēs vēl tajā atgriezties.

Tikmēr Kristaps Porziņģis šobrīd ir NBA vēsturē visdāsnāk atalgotais basketbolists no Eiropas, jo 2016. gadā noslēdza sponsorēšanas līgumu ar “Adidas”, kas paredz, ka katru sezonu, atkarībā no dažādu bonusu izpildes, viņa kontā ieripos no trīs līdz sešiem miljoniem dolāru (no 2,5 līdz 5 miljoniem eiro). Starp citu, viņam iepriekš, kad vēl pārstāvēja Seviļjas klubu, bija spēkā līgums ar “Nike” par ekipējuma depozītu iepriekš minēto 25 tūkstošu apmērā.

Porziņģis arī kā viens no “Adidas” atlētiem pirms pāris gadiem iekļuva jaudīgā reklāmā, filmējoties kopā ar tādām pasaules līmeņa zvaigznēm kā mūziķi Farelu Viljamsu, futbolistiem Lionelu Mesi un Polu Pogbā, kā arī NBA zvaigznēm Damianu Lilardu un Džeimsu Hārdenu.

Kādi ir visbiežāk paredzētie bonusi sponsorēšanas līgumos?

Kā jau dažāda veida un nozaru līgumos paredzēts, arī spēlētāju un kompāniju vienošanās iekļauta gan bonusu, gan “sodu” sistēma. Ja kluba līguma summu ierobežo algu griesti, tad apavu sponsorēšanas līguma griesti ir tikai basketbolista aģenta un apavu ražotāja radošuma izpausmes. Tāpēc spēlētāju ienākumus par firmas sporta apavu nēsāšanu precīzi nosaukt nevar.

Bonusu apjomu var piesaistīt jebkuram individuālajam rādītājam – aizvadīto maču skaitam, vidējam punktu skaitam, minūtēm laukumā un citiem. Spēlētāji tiek apbalvoti par iekļūšanu sezonas simboliskajās izlasēs un Zvaigžņu spēlē un šī prēmija ir 300 tūkstoši (250 tūkstoši eiro).

Jebkurai individuāli izcīnītajai balvai, piemēram, “Gada aizsardzības spēlētājs” vai “Gada debitants”, kā arī citām, ir sava cena. Zīmoli piesaista izmaksas, ņemot vērā uzvaru skaitu, iekļūšanu vai neiekļūšanu “play-off” un finālā. Kas ir loģiski, no tā viedokļa, ka – jo tālāk tu tiec čempionātā, jo vairāk spēļu tev ir. Jo vairāk spēļu tev ir, jo vairāk attiecīgais zīmols parādīsies televīzijā, kur to var netieši reklamēt. Tāpat uzņēmumi samazina honorāru spēlētājiem par traumām, par vāju sniegumu un atrašanos “maza tirgus” pilsētās (sveiciens Sakramento un Oklahomsitijai!).

Aģenta nozīme lielās naudas “izsišanā”

Pat ja esi Zions Viljamsons vai Lebrons Džeimss, ejot uz draftu, tev ir nepieciešams aģents. Sponsorēšanas līgumus parasti nepublicē atklātā veidā kā tas ir ar spēlētāju algām klubos, tāpēc līgumu apjomu un konkurētspēju zina tikai “savējais” cilvēks. Viljamsona gadījumā situācijai pieslēdzās aģents Loids Frišers, kurš iepriekš veiksmīgi sagādājis līgumus Džoelam Embīdam (“Under Armor”), Donovanam Mičelam (“Adidas”), Polam Džordžam (“Nike”), Kailam Kuzmam (“Puma”) un Dveinam Veidam (“Li-Ning” – mūža līgums).

Pirms drafta apavu un ekipējuma ražotāji spēlē krievu ruleti. Pastāv iespēja “nocelt” perspektīvu jaunieti, piedāvājot miljonus, un iesaldēt šo naudu uz pieciem gadiem. Vai arī noskatīt nākotnes zvaigzni un vērot konkurenta atdeves kapitālu ar minimālu ieguldījumu. Aģenta uzdevums ir izspiest maksimālo summu, kas tajā brīdī iespējama, pirms talantīgie jaunieši nav paspējuši izgāzties pieaugušo vidū.

Labs piemērs ir Endrjū Viginss, kurš ir 2014. gada drafta pirmais numurs. Lai arī summa, ko viņam piešķīra “Adidas”, uz kopējā fona šobrīd neliekas tik iespaidīga (12 miljoni uz pieciem gadiem), viņš tomēr nav attaisnojis uz sevi liktās cerības. Cerības tika saistītas, jo viņš ir no Kanādas, tādējādi “Adidas” cerēja, ka tai būs iespēja agresīvāk ienākt šajā tirgū, plus Viginss pirmos karjeras gadus pavadīja Minesotā, kas ir mazs tirgus. Neskatoties uz to, viņam ir virkne ekskluzīvu vienošanos ar kompāniju. Pieminēšanas vērts ir arī 2013. gada drafta pirmais numurs Entonijs Benets, kurš tā arī nenostiprinājās pat kādā NBA klubā, bet līgumu ar “Nike” saņēma.

Pelnošākie basketbolisti no sponsorēšanas līgumiem

FOTO: SCANPIX/Revelli-Beaumont/SIPA

Lai arī basketbolista karjeru viņš ir noslēdzis pirms 17 gadiem, šī saraksta augšgalā ar ievērojamu atrāvienu atrodas Maikls Džordans, kuru sadarbība ar “Nike” un zīmola “Jordan Brand” izveidošana padarījusi par miljardieri. Šajā sarakstā būtu vieta arī traģiski aizsaulē aizgājušajam Kobe Braienam, kurš pat pēc karjeras beigām gadā saņēma 16,3 miljonus dolāru (13,6 miljonus eiro), pateicoties savai privātajai apavu kolekcijai.

  • Maikls Džordans (“Jordan Brand”) – 130 miljoni USD (108 miljoni eiro)
  • Lebrons Džeimss (“Nike”) – 32 miljoni USD (26,7 miljoni eiro)
  • Kevins Durants (“Nike”) – 26 miljoni USD (21,7 miljoni eiro)
  • Stefans Karijs (“Under Armor”) – 20 miljoni USD (16,7 miljoni eiro)
  • Zions Viljamsons (“Jordan Brand”) – 15 miljoni USD (12,5 miljoni eiro)
  • Džeimss Hārdens (“Adidas”) – 14 miljoni USD (11,7 miljoni eiro)
  • Dveins Veids (“Li-Ning”) – 12 miljoni USD (10 miljoni eiro)
  • Rasels Vestbruks (“Jordan Brand”) -12 miljoni USD (10 miljoni eiro)
  • Kairijs Ērvings (“Nike”) – 11 miljoni USD (9,2 miljoni eiro)
  • Deriks Rouzs (“Adidas”) – 11 miljoni USD (9,2 miljoni eiro)
  • Jannis Adetokunbo (“Nike”) – 10 miljoni USD (8,3 miljoni eiro)
  • Damians Lilards (“Adidas”) – 10 miljoni USD (8,3 miljoni eiro)
  • Klejs Tompsons (“Anta & Li-Ning”) – 9 miljoni USD (7,5 miljoni eiro)

Te jāpiebilst, ka, no apmaksātākajiem sportistiem, Veids un Džordans vairāk nav aktīvi spēlētāji (ja vēl pieskaitām Kobi), kas nozīmē, ka apavu sponsorēšanas līgums var būt ienesīgs arī ilgi pēc karjeras noslēguma. Mūža līgums ir Džordanam, Džeimsam un Veidam.

Ražotāji medī jau pirms NBA

Nozares gigantu radaros nonāk arī skolas vecuma bērni. Ražotāji rīko vairākus jauniešu turnīrus un treniņnometnes, tos nosaucot sava zīmola vārdā. “Nike”, “Adidas” un “Under Armor” ASV strādā visos līmeņos, jau tur sākot netieši rekrutēt potenciālos klientus un kompānijas sejas. Talantīgākie tīņi vēlāk tiek mērķtiecīgi virzīti uz universtitātēm, kuras arī šīs kompānijas sponsorē.

Un tas nav nekas jauns. Jau 20. gs. 70. gados “Nike” slēdza neatļautus līgumus ar Nevadas štata un Džordžtaunas universitātēm, kad treneriem tika maksāts par to, lai viņi staigātu attiecīgā zīmola apavos. Tagad gan sponsorēšana ir atļauta – Ziemeļkarolīnas universitāte turpmākajos 10 gados saņems 90 miljonus dolāru (75,2 miljoni eiro) lielu atbalstu no “Nike”, bet atsevišķi treneri 300 tūkstošus par individuālu sadarbību.

Kā jau iepriekš minēts, ražotāji visus “karstos” drafta prospektus “izķer” laicīgi, bet drafta naktī meklē starp atlikušajiem jauniešiem, skatoties kādi klubi un ar kādu numuru viņus izvēlējušies. Pastāv iespēja, ka kāds var “izšaut”, kas nozīmē, ka ar minimālu ieguldījumu kompānijas var iegūt maksimālu labumu. Vien retais jaunais talants atteiksies no pirmā līguma piedāvājuma un dosies uz Vasaras līgu, lai “uzsistu” sev cenu. Tā savulaik rīkojās Lilards, kuru 2012. gadā draftēja ar sesto kārtas numuru, bet viņu neapmierināja pirmie izteiktie piedāvājumi. Viņš nolēma doties uz Vasaras līgu, kur kļuva par MVP, un nolīga Duranta un Džeimsa aģentu. Tas atmaksājās, jo Lilards parakstīja ilgtermiņa vienošanos ar “Adidas”, bet vēlāk tika pie personīgās apavu līnijas un 100 miljonu vērta līguma.

Ja spēlētājs nesaņem, viņaprāt, pienācīgu piedāvājumu, vienmēr atkāpšanās ceļs ir “Puma”. Kompānija 2018. gadā kļuva agresīva apavu tirgū, parakstot līgumus ar tā gada top drafta izvēlēm – Deandrē Ajtons (#1), Mārvins Beglijs (#2), Kevins Nokss (#9), Maikls Porters (#14), Zairs Smits (#16). Tikmēr drafta trešais un piektais numurs Luka Dončičs un Trejs Jangs nolēma “Puma” (tobrīd) vilinošajam piedāvājumam atteikt, kas noteikti attaisnojies – abi kļuvuši par līgas uzlecošajām zvaigznēm un noslēguši daudz ienesīgākus līgumus ar attiecīgi “Jordan Brand” un “Adidas”. Tāpat “Puma” gadu vēlāk piesaistīja R. Dž. Baretu, Markusu Smārtu un Kailu Kuzmu, kurš līdz ar to no sponsorēšanas līguma saņem divreiz lielāku naudu nekā viņam ir līgums ar “Lakers”. “Puma” ir uzņēmusi strauju tempu, bet vai tā spēs to noturēt? Mārketings ir laba lieta, taču atlēti savās izvēlēs lielu uzmanību pievērš arī apavu kvalitātei, kas nereti vairākiem mazākiem zīmoliem rada problēmas.

Kurš gan neatcerās pagājušajā gadā “Djūkas” universitātes spēli, kurā Viljamsonam laukumā burtiski “pārsprāga” viena bota… “Nike” ļoti nobijās, bet uz pāris dienām šī incidenta dēļ biržās bija vērojams “Nike” akciju kritums.

Lai rūkija gada laikā noslēgtais sponsorēšanas līgums nepaliktu kā ienesīgākais spēlētāja karjerā, ir kaut kas jāsasniedz. Mārvina Beglija līgums bija starp 10 dārgākajiem NBA vēsturē (12 miljoni uz pieciem gadiem) starp pirmgadniekiem, bet, redzot kā attīstās viņa karjera, diez vai “Puma” vēlēsies to pagarināt. Tikmēr labs piemērs ir Lenards, kurš laika gaitā kļuva par superzvaigzni. Pēc 2011. gada drafta viņš parakstīja ilgtermiņa līgumu ar “Jordan Brand” par 500 tūkstošiem dolāru gadā (418 tūkstoši eiro) un 2018. gada rudenī līgas labākais aizsargs kļuva saspringts. Viņš nolēma, ka aizvadīs vienu sezonu bez ekskluzīva sponsorēšanas līguma, kas atmaksājās – nu viņš ir “New Balance” jaunā seja ar privātu apavu kolekciju un gadā saņem 10 reizes lielāku summu.

Arī Dončičs pirmo sezonu nospēlēja bez “laulībām” ar kādu no ražotājiem, “uzsitot” sev cenu. Tāpat Džoels Embīds atteicās no sadarbības ar “Nike”, lai pievienoties Karijam “Under Armor”, tādējādi kļūdams par apmaksātāko “bigmenu” līgā. Piemēru, kad labāk nogaidīt un beigās saņemt vairāk, netrūkst, bet tā nav izplatīta prakse. Vairāk vai mazāk talantīgākie drafta prospekti tiek pie ienesīgu līgumu piedāvājumiem pirms viņi vispār kaut ko ir parādījuši uz basketbola korta. Un te nu grūti kaut ko pārmest jaunajiem censoņiem par naudas pieņemšanu. Protams, ir arī neveiksmīgi stāsti, tomēr tas ražotājiem netraucē izdaiļāt miljonus pa labi un pa kreisi. Statistika rāda, ka ieguldījumi ilgtermiņā pārsvarā atmaksājas.

Koronavīrusa radītais lokdauns (no angļu valodas – lockdown) ir ietekmējis arī apavu ražotājus un to rūpnīcu darbu, tāpēc skaidrs, ka šobrīd notiekošajā NBA “burbulī” Disnejlendā tie cenšas par sevi atgādināt visos iespējamos veidos, kamēr visas pasaules acis ir vērstas uz Orlando.

FOTO: “Jordan Brand” edition