Ar saknēm Latvijā – kā sapnis par NHL un unikāls stāsts atveda līdz Rīgas “Dinamo”

Piektdienas pusdienlaikā Kontinentālās hokeja līgas klubs Rīgas “Dinamo” paziņoja par pārbaudes līguma noslēgšanu ar 21 gadu veco kreisās malas uzbrucēju Dāvidu Levinu. Dzimis Izraēlā un vēlāk viens pats devies uz Kanādu. Ar sapni par hokeju. Levina saknes ir meklējamas Latvijā – viņa tēvs Pāvels 1990. gadā pameta Rīgu, lai futbolista karjeru turpinātu Telavivā. Tieši viņš iepazīstināja Dāvidu ar hokeju.

Desmit gadu vecumā Dāvids devās pie saviem vecākiem un paziņoja, ka vēlas doties uz Kanādu, lai īstenotu savu sapni – kļūtu par hokejistu. Kaut viņš nebija piedalījies nevienā hokeja spēlē. Viņa tēvs Pāvels, kurš nāca no Latvijas un vēlāk pievienojās Telavivas “Maccabi”, lai turpinātu profesionāla futbolista karjeru, un māte Ļena, kura uz Izraēlu pārcēlās no Maskavas, vien pasmaidīja par dēla ideju. Gan jau pāries. Taču nepārgāja. Turpmākos gadus Dāvids atkal un atkal runāja par došanos uz Kanādu.

Kad viņam bija 12 gadi, tēvs saprata, ka ir pienācis laiks. Kanādā dzīvoja radi, pie kuriem Dāvids varētu mitināties. Lielākā pretiniece idejai bija mamma. “Kad tētis nopirka lidmašīnas biļeti, man likās, ka mamma viņu nogalinās. Viņa pavisam noteikti nebija priecīga. Viņa satraucās. Palaist bērnu uz svešu valsti… Un es tobrīd angliski nevarēju pateikt nevienu vārdu. Pats arī domāju par to. Vairāk satraucos tieši par to, cik ātri iemācīšos runāt angliski, nevis par hokeju,” teica Dāvids.

Pāvela karjera pēc pārcelšanās uz Izraēlu nebija pārāk ilga – drīz vien viņš iedzīvojās smagā savainojumā un bija spiests kārt futbola bučus uz nagliņas. Beidzis spēlēt futbolu, viņš nepagāja malā no sporta, nodibinot savu klubu. Vecākais dēls Dāvids bērnībā izmēģināja futbolu, tenisu, basketbolu, tomēr labākie panākumi viņam bija hokejā ar skrituļslidām. Viņš tika iekļauts Izraēlas izlasēs, kurās spēlēja vairākus gadus vecāki puiši. Un Levins nebija statists – viņš kļuva par komandas līderi, rezultatīvāko spēlētāju un MVP balvas ieguvēju.

Tomēr skrituļhokejs nebija Levina lielais sapnis. Pirmoreiz hokeju viņš redzēja televizora ekrānā – kad tēvs skatījās Nacionālās hokeja līgas maču un paskaidroja, ka laukumā sacenšas labākie spēlētāji pasaulē. Vēlāk viņš internetā uzmeklēja Sidnija Krosbija treniņu video un smēlās iedvesmu. Dāvidam bija skaidrs, ka arī viņš vēlas kļūt par hokejistu. Tomēr Izraēlā tas nebija iespējams. Tuvākā hokeja halle atradās četru stundu brauciena attālumā, un Levins brīdī, kad devās uz Kanādu, uz slidām bija kāpis vien pāris reizes. Nepiedaloties nevienā treniņā un nevienā spēlē.

Kanādā Dāvids tika iekārtots “Hill Academy”. Gadā par trenēšanos un skološanos ģimenei bija jāmaksā 37 tūkstoši dolāru. Tomēr tas bija tā vērts – skolai, kurā pulcējās censoņi ar sapņiem par profesionālo karjeru, bija četri ledus laukumi. Vairāk nekā Izraēlā. Protams, ka pirmie treniņi bija smagi. Levins prata noturēties uz slidām un uzņemt ātrumu, bet – hokejā nepieciešama arī apstāšanās. Tādējādi Dāvids vairākas reizes pārbaudīja apmales izturību.

Viņš uz ledus atradās ar spēlētājiem, kuri pirmos treniņus aizvadīja četru vai piecu gadu vecumā. Viņam pašam bija 12. Iejušanās bija smaga, bet atstāja iespaidu uz citiem hokejistiem. “Vienā brīdī viņš sāka driblēt ripu un atdot lieliskas piespēles. Pie sevis nodomāju – kur viņš spēlēja iepriekš? Nevar būt, ka viņš nekad nav trenējies hokejā,” neizpratnē bija tobrīd 15 gadus vecais Mičs Mārners. Viņu NHL draftā ar ceturto numuru izvēlējās Toronto “Maple Leafs”, un viņš savā karjerā 300 spēlēs guvis 291 punktu. Levina prasmju saraksts bija garš, bet tas neietvēra bremzēšanu uz ledus.

Levina karjera Kanādā augšup gāja ar ļoti straujiem soļiem. 15 gadu vecumā viņš kļuva par Ontario Hokeja līgas – viena no trim labākajām junioru līgām Kanādā – drafta pirmo numuru. 2012. gadā ar pirmo numuru tika draftēts Konors Makdeivids. Protams, viņa vārds komentārus neprasa. 2013. gadā ka pirmais tika izvēlēts Treviss Koneknijs, kurš aizvadītajā sezonā guva 61 punktu Filadelfijas “Flyers” rindās. 2014. gadā pirmais bija Džeikobs Čikrans – viens no Arizonas “Coyotes” aizsardzības balstiem. 2015. gadā ar pirmo numuru draftēja Levinu, kurš hokejā bija sācis trenēties tikai pirms pāris gadiem.

“Ir iespējams iemācīt daudz lietas. Vari iemācīt slidot labāk. Vari palīdzēt strādāt trenažieru zālē un uzaudzēt masu. Taču nav iespējams iemācīt hokeja izpratni. Viņš hokeju redz pavisam citā līmenī. Viņš ir viens no labākajiem un meistarīgākajiem spēlētājiem, kurus esmu redzējis,” pēc drafta teica Sadberijas “Wolves” galvenais treneris Deivids Metsoss. Visi pievērsa uzmanību Levina izpratnei un tam, kā viņš redzēja laukumu. Vienlaikus atgādinot, ka citās jomās Izraēlas hokejista prasmes iepaliek.

Nākamais solis augšup nesekoja. Levins jaunajā komandā debitēja 16 gadu vecumā un pirmajā sezonā 47 spēlēs guva 30 punktus. Nākamajā sezonā – 53 punkti 66 mačos, esot otrajam rezultatīvākajam spēlētājam komandā un palīdzot “Wolves” tikt izslēgšanas spēlēs. Sešos “play-off” mačos Levins tika pie sešiem punktiem.

Kas zina, varbūt Levins tiktu draftēts arī NHL, ja vien viņš… būtu piedzimis mazliet ātrāk. 2017. gada draftā varēja izvēlēties spēlētājus, kuri dzimuši līdz 1999. gada 15. septembrim, ieskaitot. Savukārt Levins piedzima 1999. gada 16. septembrī. Līdz ar to viņam bija jāgaida nākamā gada drafts.

Taču nākamā sezona pagāja savainojumu zīmē, Levinam piedaloties 46 spēlēs. Kreisās malas uzbrucējam neizdevās atrast savu ritmu un viņš guva tikai 29 punktus. NHL drafts pienāca un pagāja. Neviena komanda Levinu neizvēlējās. Arī nākamajā sezonā hokejistam nācās izlaist daudzas spēles – jau sezonas sākumā viņš iedzīvojās ceļgala savainojumā.

2019./20. gada sezonā Levins beidzot spēja izvairīties no traumām, 57 spēlēs gūstot 73 punktus. Viņš atkal bija otrais rezultatīvākais spēlētājs komandā, atpaliekot tikai no centra Kvintona Baifīlda. Viņš ir trīs gadus jaunāks nekā Levins un nule tika draftēts NHL ar otro numuru.

Izraēla savu pirmo Nacionālās basketbola asociācijas spēlētāju sagaidīja 2009. gadā, kad Sakramento “Kings” noslēdza līgumu ar uzbrucēju Omri Kaspi. Savukārt Nacionālajā hokeja līgā nav spēlējis neviens hokejists no Izraēlas.

Levins 2018. gadā piedalījās Toronto “Maple Leafs” attīstības nometnē un devās arī uz Karolīnas “Hurricanes” nometni. 2019. gada septembrī Levins apmeklēja Arizonas “Coyotes” jauno spēlētāju nometni. Atstātais iespaids bija gana labs, lai saņemtu uzaicinājumu piedalīties arī “Coyotes” lielajā treniņnometnē, taču pie līguma Levins netika.”

Sapnis par spēlēšanu NHL nav zudis, lai gan – tas varēja izgaist Izraēlas likumu dēļ. Proti, visiem Izraēlas pilsoņiem pēc 18. dzimšanas dienas trīs gadus jādienē armijā. “Trīs gadi bez hokeja – tās būtu beigas manai karjerai,” secināja Levins. Talkā nākot NHL, OHL un aģentam, sarunās ar Izraēlas valdību izdevās panākt kompromisu – dienēšanas vecums tika atlikts līdz 26 gadiem.

Tādējādi Levins ieguvis laiku. 23. oktobrī viņš parakstīja pirmo profesionālo līgumu, pievienojoties Rīgas “Dinamo”. Komandai no tēva dzimtenes. Pats Dāvids jūt saikni ar Latviju. Piemēram, pie viņa “Instagram” profila atrodami četri karodziņi – Kanādas, Izraēlas, Krievijas un Latvijas.

Pāvela Levina aizsāktais sporta klubs Izraēlā gadu gaitā attīstījies tiktāl, ka atvērta arī hokeja sekcija. Tajā trenējas divi tūkstoši jauno censoņu. “Katru reizi, kad dodos mājās, viņi visi grib nofotografēties ar mani. Viņi grib kopā ar mani uzspēlēt, viņi grib, lai pamācu. Tas ir neticami,” pauda Dāvids. Kamēr viņam pašam nācās pamest Izraēlu, lai īstenotu sapni par hokeju.

Kad viņš sāka junioru karjeru un domāja par NHL draftu, Levina īpašais stāsts pievērsa plašu uzmanību. Par viņu rakstīja Kanādas sporta gigants “Sportsnet” un ASV lielākais laikraksts “The New York Times”. Taču pārkāpt no viena posma nākamajā Levinam nav izdevies. Tagad viņam Rīgas “Dinamo” galvenajam trenerim Pēterim Skudram būs jānodemonstrē, ka viņš ir gatavs lielajam hokejam.