Vai Briedis aizvien ir bijis Usika nopietnākais pretinieks?

Pagājušajā nedēļas nogalē, latvietim Mairim Briedim līdz šim vienīgais zaudējumu sagādājušais bokseris Oleksandrs Usiks pēc daudzu domām saņēma kārtīgu “sveicienu” no pieredzējušā brita Dereka Čisoras. Nē, šoreiz nav runa par nokautu vai pat nokdaunu, jo Usiks cīņu pēc vienbalsīga tiesnešu lēmuma uzvarēja. Ar vārdu „sveiciens” jāsaprot – sajust īstu smagsvaru sitiena spēku. Pastāv uzskats, ka Briedis Usikam piedāvājis viņa līdz šim grūtāko cīņu karjerā, bet vai tagad tas nav mainījies?

Kā Usiks sāka

FOTO: Getty Images

Usiks pirms devās uz profesionāļiem iekrāja pieklājīgu sasniegumu skaitu amatieros – kļuva par Eiropas, pasaules un olimpisko čempionu. Interesants ieraksts viņa CV ir pasaules kausa sudraba medaļa, pārstāvot Krimu. Tā ir viņa dzimtā puse, precīzāk – dzimis un audzis Simferopolē, kas šobrīd ir Krievijas anektēta. Sportists gan nav paudis atbalstu šādam kaimiņu lielvaras manevram, tomēr iepriekš, kad situācija bija saasinātāka, ukraiņu un krievu medijos viņš tika atspoguļots ne pārāk cildinoši, jo centās no politikas jautājumiem distancēties. Tagad gan šī tēma nav tik aktuāla.

Daudziem varētu šķist, ka Usika stāsts ir teju prototips Vasīlija Lomančenka karjeras gājumam – absolūta dominance un iespaidīga bilance amatieru konkurencē, kas Lomačenko bija 360 – 1. Usika statistika amatieros ir pieklājīga, bet ne iespaidīga – 87 uzvaras un 16 zaudējumi, viens ar nokautu. Bet, kā saka – īsteni čempioni pieceļas pēc zaudējumiem un kļūst spēcīgāki.

Pēc amatieru boksa augstāko sacensību medaļas ražu novākšanas perspektīvais ukraiņu bokseris nonāca amatieru – profesionāļu viduspunktā, proti, “World Series of Boxing” (WSB). Nē, tas nav supersērijas priekšgājējs vai ar to saistīts veidojums, bet gan turnīrs, kur amatieri var cīnīties pēc profesionāļu noteikumiem, nezaudējot amatieru statusu, tādējādi atstājot iespējas startēt olimpiskajās spēlēs un starptautiskos čempionātos.

Usiks WSB aizvadīja pārliecinoši, izcīnot sešas uzvaras, tostarp pār Džoju Džoisu, kurš šobrīd smagsvaru divīzijā rangā atrodas 16. vietā.

No pirmajām deviņām profesionālajām cīņām, astoņas Usiks aizvadīja Ukrainā, visām beidzoties priekšlaicīgi, bet viņa zvaigžņu stunda sita pirms četriem gadiem, kad viņš Gdaņskā uzveica vietējo fanu favorītu Kšištofu Glovacki, kurš līdz tam nebija piedzīvojis nevienu zaudējumu. Usiks šo cīņu uzvarēja pēc punktiem un vienbalsīga tiesnešu lēmuma un savā īpašumā ieguva WBO čempiona jostu.

Kopš cīņas ar Glovacki, Usiks jau čempiona statusā supersērijas ietvaros iekrāja visas prestižākās jostas (+WBC, WBA un IBF), vienreiz aizstāvēja visus titulus pret Toniju Beljū, bet tagad divas cīņas aizvadījis smagsvaros. Ja krūzeros Usiks dominēja, tad smagsvaros ceļš būs grūtāks. Cīņa pret Čisoru it kā deva pirmos signālus. No otras puses – ukrainis cīnījies nebija praktiski gadu, un arī tas varēja atstāt savu iespaidu. Tāpēc rodas jautājums – vai Briedis vēl aizvien ir uzskatāms par līdz šim bīstamāko pretinieku Usikam?

Usika lielās cīņas

Par tādām noteikti var saukt katru, kas viņam bija pēc Glovacka, kad tika iegūts WBO tituls un mestas acis uz citām jostām. Šoreiz gan pievērsīsim vairāk uzmanības tām cīņām, kurās pretī stājās bokseri ar “vārdu” vai cīņas likme bija patiesi augsta.

Turpinot skaitīt pēc Glovacka, kur jau kā minēts Usiks dominēja, trīs cīņās neviens viņam īstu konkurenci nesastādīja, līdz pretī stājās Briedis. Duelis norisinājās ļoti augstā intensitātē un pēc tiesnešu pierakstiem Mairis kopumā uzvarēja piecos raundos. Ja runājam par trāpīto/izdarīto sitienu skaitu, tad Usikam tie bija 212/848 (25%), bet Briedim 198/579 (33,7%), taču, tā saucamie, “power punches” jeb spēcīgi un precīzi sitieni 121/298 (40,6%) pret latvieša 149/442 (33,7%).

Statistikai pievienojam vizuālo testu, proti, analizējot cīņu, bija redzams, ka Briedis sagādā ne mazums problēmu, kas pēc tam bija redzams arī Usika sejas aprisēs – arī viņam tā bija pamatīgi “apstrādāta”…

FOTO: REUTERS/Ints Kalnins

Pēc Brieža sekoja titulu apvienojošā cīņa pret Muratu Gasijevu. Cerētā intriga gan izpalika, jo Usiks no pirmās līdz pēdējai sekundei dominēja, uzvarot katrā raundā, un pelnīti kļūstot par neapstrīdamo krūzeru čempionu.

Tam sekoja “algas diena”, jo Usikam “pieslējās” viens no pazīstamākajiem boksa promouteriem brits Edijs Hērns, kurš sniedza savu pakalpojumus tautietim Tonijam Beljū, kurš jau bija aizvadījis divas cīņas smagsvaros ar Deividu Heju. Lai arī Usiks to cīņu pabeidza astotajā raundā ar nokautu, līdz tam tiesnešu pieraksti viņam par labu nerunāja. Vairāki “soģi” pirmos raundus bija atdevuši par labu Beljū. Jāpiezīmē, ka vizuāli cīņas pirmā daļa bija grūti novērtējama, jo Beljū uzbruka reti, bet sagatavoti.

Uzvarot Beljū, Usikam šajā svara kategorijā vairāk nebija ko darīt – visas jostas īpašumā, “naudīgu” pretinieku nav, jāiet uz augšu. Piedevām viņa ikdienas svars bija pie 100 kg (ar augumu 191cm tas ir ļoti normāli), kas nozīmēja, ka pirms cīņām viņam bija jātiek vaļā no nepilniem 10 kg. Principā tas bija tikai laika jautājums, apzinoties, ka pašam Usikam, neskatoties uz to, ka viņš bija pasaules un olimpiskais čempions, profesionāļa karjeras sākuma posmā bija grūti atrast pretiniekus. Tagad bija tieši tāda pati situācija tikai diametrāli pretēji – iepriekš neviens negribēja, tagad grib visi, bet neviens nevar neko iedot…

Usika debija smagsvaros noritēja pret tobrīd 38 gadus veco amerikāni Čezu Viterspūnu, kurš bija piedzīvojis trīs zaudējumus un sasniedzis karjeras laikā lielāko svaru. Usiks pārliecinoši uzvarēja šo cīņu, tiesnesim to pārtraucot septītajā raundā. Lai arī cīņas laikā nevarēja manīt, ka Viterspūns būtu veicis kādus apziņu satricinošos sitienus, tomēr pāris “zīmējumi” uz Usika sejas liecināja par vienu – esi sveicināts supersmagsvaros! Lai arī ne tik precīzi, tomēr jaudīgāki – tādi ir sitieni šajā konkurencē. Pat tad, ja pretinieks nav no pirmās klases. Spēks puišiem ir.

Savukārt pret Čisoru jau bija cita opera. Te gan nevajadzētu aizrauties ar pārspīlējumiem – Čisora brīžiem tiešām bija aktīvāks un agresīvāks savās darbībās, “noglaudot” Usika seju un ķermeni, tomēr statistika runā sekojoši – Usikam kopā 194/674 pret brita 139/625 un “power punche”” ailē principā bija līdzsvars – 107 Usikam pret 110 trāpītajiem. Un, protams, nevaram aizmirst “face control” faktoru – varēja redzēt, ka Usikam ir “ticis” un kā uzskatīja Čisoras “gals”, tad uzvarēt vajadzēja tieši viņam, nevis ukrainim.

Nākotne un atbilde uz jautājumu

Nākamais pretinieks, uz ko acis met Usika komanda, ir Entonijs Džošua. Viņam gan vispirms ir jāaizvada obligātā IBF titula aizstāvēšana pret bulgāru Kubratu Puļevu, bet publiskajā telpā jau ilgstoši izskan runas par Džošua – Fjūrija divu cīņu sēriju. Proti, otrajā cīņā pirmās zaudētājam būs garantēta revanša iespēja.

Arī Usiks ir obligātais pretendents uz čempiona titulu vienā no jostām (WBO), kas pieder Džošua. Teorētiski, ja Fjūrijam būtu jāaizvada vēl viena cīņa ar Deontaju Vailderu, kas tagad atcelta, tad tāds scenārijs varētu piepildīties – Usiks aizvada vēl vienu cīņu smagsvaros līdz tiek pie Džošua, kuram savukārt Puļevs un Usiks noteikti neliekas tik nopietni pretinieki kā Fjūrijs. Gan naudas, gan sportiskajā ziņā.

Kāpēc to ir svarīgi pieminēt? Jo jautājuma “vai Briedis ir bijis bīstamākais pretinieks” kontekstā tam ir nozīme. Atskatoties uz Usika iepriekšējo pretinieku vārdiem un cīņu raksturu, kā arī statistiku, viss norāda uz vienu – Usikam līdz šim sarežģītākā cīņa vēl aizvien bijusi ar Briedi. Kāds, protams, var nepiekrist, bet visi apvienojošie faktori kā nodarītais kaitējums sejai (izteiksimies korekti), izpildīto un trāpīto sitienu attiecība, tostarp spēcīgo sitienu, kā arī uzvarēto raundu skaits, sliecas norādīt uz to, ka ar Briedi Usikam ringā klājies visgrūtāk.

Vai ir iespējams abu revanšs supersmagā svara divīzijā? Kā zināms, domas par iešanu augstāk Briedim ir. Jāsaprot, ka bokss ir komercija un neiemieso sportisko un ētisko principu pastiprinātu ievērošanu lietu kārtošanā. No tā izriet, ka šāda cīņa, skatoties no Usika perspektīvām, būtu interesanta vai neizbēgama vien tad, ja viņam piederētu kāda josta, bet Briedis būtu obligātais pretendents. Citādi, kāpēc? Divi Eiropā un pasaulē ne tik plaši pazīstami “jaunizcepti” smagsvari aizvada savstarpējo cīņu veco rēķinu kārtošanas dēļ? Un arī, škiet, ka par “rēķinu” atceras tikai Briedis… Diemžēl šis stāsts, lai pārdotu šo cīņu arī neitrālam līdzjutējam, nav diez ko valūtas operāciju (biļešu iegāde, “pay per view” un citas operācijas kā iztērēt naudu uz šo cīņu) veicinošs.

Tāpēc šobrīd ir jāieņem nogaidoša pozīcija. Jo Briedis vēl nekur nav aizgājis, bet Usiks smagsvaros nekur vēl nav uzkāpis…