Rīdzinieks Gimajevs par dzīvi Latvijā, tēva lomu un slaveno BMW

Pie Jurija Žigajeva uz interviju raidījumā “Bez Fola” ieradās divas sezonas Rīgas “Dinamo” aizvadījušais krievu aizsargs Sergejs Gimajevs, kurš kā izrādās, Latvijā apmeties uz dzīvi.

Par Latviju

“Rīgā patstāvīgi dzīvoju pēdējos trīs gadus, bet kopumā jau aptuveni 15 gadus regulāri šeit esmu. Mana sieva ir no Ventspils, iepazināmies pirms 15 gadiem, un tagad dzīvojam šeit. Meita mums piedzima Rīgā pirms 11 gadiem, tādēļ varu teikt, ka daudz mani saista ar šo pilsētu. Ļoti patīk šeit. Ne vienkārši tāpat šeit dzīvojam.”

 

View this post on Instagram

 

A post shared by Sergei Gimaev (@gimay56)

Par tēva lomu

“Vai man bija iespēja nekļūt par hokejistu? Domāju, ka nē. Tēvs (Krievijas hokeja leģenda, arī Sergejs Gimajevs – red.) uzreiz uzlika mani uz slidām un sāku trenēties. Un vēl visa hokeja atmosfēra – apkārt vieni vienīgi hokejisti. Vēlāk tēvs bija CSKA hokeja skolas direktors un es patstāvīgi pavadīju laiku hallē. Augu tādā atmosfērā. Tēvs bija labs psihologs, labi juta mani. Palīdzēja ar sarunām, bet ar laiku jau prasīja no manis arvien vairāk. Palīdzēja viņš man daudz, bet arī viņš no manis daudz prasīja. Viņš teica – tu esi mans dēls, to visi zina, tādēļ tev vajag trenēties vēl vairāk, labāk spēlēt.”

 

View this post on Instagram

 

A post shared by Sergei Gimaev (@gimay56)

Par CSKA

“Tēvs jau no bērnības pieradināja pie CSKA. Viņš bija “armijnieks”, es arī. Jau mazotnē gājām kopā uz CSKA futbola spēlēm, un tā arī palicis.”

 

View this post on Instagram

 

A post shared by Sergei Gimaev (@gimay56)

Par slaveno BMW džipu

“Sākumā tas bija parasts X5. Tā bija tēva mašīna un viņam bija ideja to apkrāsot 1972.gada Supersērijas tematikā. Viņš ļoti lepojās ar to sēriju. Un viņš aizgāja pie mākslinieka, iepazinās, un uzzīmēja visu, ar hokejistiem, to gadu spēlētājiem. Tēvs nomira un domāju, ko darīt ar automašīnu, bet, protams, sapratu, ka man tā jāpatur. Negribēju, lai tā vienkārši stāv garāžā – tad kādēļ viss tas tika darīts… Es mašīnu atjaunoju, savedu kārtībā (automašīna tika pārbūvētā teju līdz jaunas stāvoklim, vairāk bildes šeit),  braucu katru dienu un ar to lepojos.”

Par Novosibirsku

“Novosibirska – varētu to nosaukt par krievu Monreālu vai Toronto, hokeja pilsēta. Visa pilsēta jūt līdzi hokejam. Cilvēki uz mašīnām līmē “Sibir” uzlīmes, uz ielas tevi atpazīst, vienmēr pilna arēna. Lieliska atmosfēra.”

Par “Dinamo” sliktajiem rezultātiem

“Kādēļ Rīgas “Dinamo” ir slikti rezultāti? Pirmkārt, jau finanses. Komandai ir mazs budžets. Pat, ja ņemam iepriekšējo sezonu, mums bija priekšpēdējais budžets uzreiz aiz Vladivostokas “Admiral”, bet nevajag aizmirst, kādi nodokļi ir Latvijā un kādi Krievijā. Šeit sanāk vairāk kā 30 procenti no atalgojuma, kamēr Krievijā tikai 13 procenti.

Par karjeras noslēgšanu

“Labi jūtos, trenējos katru dienu. Vēl gribu uzspēlēt. Man nav nekādas panikas, gaidu piedāvājumus. Ja tas vilksies ilgu laiku un nebūs varianti, tad jau neko – iešu tālāk. Redzu sevi hokejā arī citos ampluā.”