Tāda starpsezona vēl nav bijusi – ko paveikušas latviešu NHL komandas?

Nacionālās hokeja līgas iepriekšējā sezona noslēdzās 28. septembrī, bet skaidrs jaunās sezonas sākuma datums joprojām nav nosprausts. Pierasts, ka komandas nesošās konstrukcijas pārbūvi vai kosmētisko remontu veic vasarā un zina, ar ko rēķināties. Ne šoreiz. Neskaidrību bijis pārāk daudz. Palūkosim, ko paveikušas latviešu pārstāvētās komandas.

Klusie telefoni ar līderi un kaušļa dēls uzbrukuma pastiprināšanai

Kolumbusas “Blue Jackets” rindās pagājušajā sezonā debitēja uzreiz divi Latvijas izlasē spēlējuši vārtsargi. Elvis Merzļikins aizvadīja 33 mačus un nopelnīja vietu sezonas simboliskajā debitantu izlasē, kamēr Matīss Kivlenieks pie teikšanas tika sešos mačos. Abiem ir līgumi uz nākamo sezonu. Merzļikins, kurš kļuvis par komandas vislabāk apmaksāto vārtsargu, to parakstīja brīdī, kad sezona bija apturēta, bet Kivlenieks, kļuvis par ierobežoti brīvo aģentu, lieki nevilcinājās.

“Blue Jackets” starpsezonas lielākais notikums ir tas, ka nekas nav pakustējies uz priekšu. Ģenerālmenedžera Jarmo Kekeleinena galvenais uzdevums bija un joprojām ir – parakstīt ilgtermiņa līgumu ar komandas rezultatīvāko spēlētāju Pjēru Luku Dubuā. Viņš desmit izslēgšanas spēlēs izcēlās ar desmit punktiem, turklāt tik ļoti svarīgajā mačā pret Toronto “Maple Leafs” atzīmējās ar hat-trick. Centra uzbrucējs kļuva par Kolumbusas vēsturē pirmo spēlētāju, kurš play-off spēlē guvis trīs vārtus.

Ja citreiz sarunas ar komandas līderi par jaunu līgumu gozējas galvenajos virsrakstos, jo tiek nopludināta informācija, tad par Dubuā pārrunās nav zināms tikpat kā nekas. Klusums no vienas nometnes, un tas pats arī klausules otrā galā. Vien Kekeleinena komentārs, ka viņš ir pārliecināts par to, ka Dubuā līdz sezonas pirmajai spēlei būs licis parakstu uz līguma.

Lai atbrīvotu līdzekļus zem algu griestiem, kas būs nepieciešami Dubuā pagarināšanai, tika aizmainīts aizsargs Raiens Marejs, bet uzbrucēja Aleksandera Vennberja līgums tika izpirkts. Viņam tā arī neizdevās izsisties augstāk par trešās maiņas spēlētāju. Kā brīvais aģents par nelielu naudu tika nolīts veterāns Miko Koivu. Ar cerību, ka pulveris vēl sauss. Ja ne – risks ir mazs, lai to nenožēlotu.

Lielāks risks ir Džoša Andersona aizmainīšana uz Monrēlas “Canadiens”, pretī saņemot Maksu Domi, leģendārā kaušļa Taja Domi dēlu. Abi savās jaunajās darba vietās tūdaļ tika atalgoti ar līgumiem. Andersons noslēdza ilgtermiņa vienošanos, Domi – uz diviem gadiem. Domi summa ir mazāka, statistika – labāka, plus viņš var spēlēt kā centrs. Grūti iedomāties, kā “Blue Jackets” varētu neuzskatīt par šī darījuma uzvarētāju.

Vai ar Koivu un Domi piesaistīšanu būs atrisināta galvenā problēma – vārtu gūšana? Diez vai. Taču šobrīd “Blue Jackets” izskatās labāk nekā pirms gada. Atklāts paliek jautājums: kas notiks vārtsargu frontē? Agri vai vēlu, bet būs jāšķiras no Merzļikina vai Jonasa Korpisalo.

 

Ar MVP pie sāna – vai Aikela apetīte būs apmierināta?

Zemgus Girgensons ar lielu atrāvienu ir Latvijas ilgdzīvotājs NHL laukumos – viņš debiju piedzīvoja 2013. gada 2. oktobrī, savā pirmajā spēlē iemetot ripu Detroitas “Red Wings” vārtos. Viņa septiņās sezonās “Sabres” ne reizi nav sasniegusi Stenlija kausa izcīņu. Vistuvāk komanda bija aizvadītajā sezonā. Kas zina, sezona būtu apturēta nedēļu vēlāk, un Bufalo atrastos sarkanās līnijas pareizajā pusē.

“Sabres” bez play-off spēlējusi jau deviņas sezonas pēc kārtas. Tā ir pārliecinoši visilgākā dīkstāve līgā – tikai vēl divām komandām sērija pārsniedz divas sezonas. Tās ir Detroitas “Red Wings” (četras sezonas) un Otavas “Senators” (trīs sezonas). Jeb divas komandas, kas veic godīgu pārbūvi.

Ja “Blue Jackets” starpsezonas lielākais notikums ir līgums, kas vēl nemaz nav parakstīts, tad Bufalo piedzīvojusi pāris kategorijas jūtamāku zemestrīci. Lielākais šoks – bijušais MVP Teilors Hols lēma par labu “Sabres” un parakstīja vienas sezonas līgumu. Džekam Aikelam nekad nav bijis labāks malējais uzbrucējs un Holam nekad nav bijis labāks centrs, ar kuru spēlēt kopā. Līdz ar to Hola gājiens ir gana viegli tulkojams – laba sezona blakus Aikelam un tad liels ilgtermiņa līgums. Finansiālo neskaidrību laikā neviena komanda Holam šajā rudenī galdā nelika piedāvājumu, ko pēc gada nevarētu pārtrumpot.

 

Pārējo latviešu komandu ģenerālmenedžeri par savu vietu var justies droši, un tāpat domāja arī Džeisons Boterils. Kā nekā – “Sabres” īpašnieki paziņoja, ka viņš paliks amatā. Lai nedēļu vēlāk atlaistu Boterilu… Viņa vietā stājās Kevins Adamss – bez nepieciešamās pieredzes, bet ar pareizajiem kontaktiem jeb – labi zināms cilvēks “Sabres” īpašniekiem.

Kas pārsteidza – ka Adamsa pirmais maiņas darījums bija ļoti spilgta uzvara. Viņš no Minesotas “Wild” ieguva Ēriku Stālu, kurš, visticamāk, spēlēs otrās maiņas centrā, bet prom devās Markuss Juhansons. Bufalo mēģināja zviedru iespēlēt centrā, bet cieta lielu neveiksmi. “Wild” pēc maiņas paziņoja, ka Juhansonu redz kā centru… Iegūt centru, kuram turklāt ir labāka statistika, pretī atdodot malējo uzbrucēju – tā viennozīmīgi ir uzvara.

“Sabres” laba sezona ir nepieciešama kā ēsts. Jau šajā starpsezonā uzjundīja runas, ka Aikels vēloties tikt aizmainīts no Bufalo. Viņa aģents to noliedza, bet starp rindām tāpat pateica, ka komandai tūdaļ jāiesaistās cīņā par augstākajiem mērķiem, citādi…

 

Pitsburgas čempionu logs aizveras

Pagājušajā sezonā Teodors Bļugers sevi pierādīja kā vienu no NHL labākajiem ceturtās maiņas centriem. Pitsburgas “Penguins” uzbrukums piedzīvojis ievērojamas pārmaiņas, un nav izslēgta iespēja, ka Bļugers varētu pacelties uz trešo virknējumu. Skaidrs, ka pirmās divas maiņas vēl tuvākos gadus nav sasniedzams mērķis – kamēr komandā spēlē Sidnijs Krosbijs un Jevgeņijs Malkins.

“Penguins” ģenerālmenedžeris Džims Raterfords pazīstams kā liels maiņu piekritējs – nebūs tāda starpsezona, kurā viņš neveiks pāris izmaiņas. Kaut vai tikai tāpēc, lai mums būtu par ko parunāt un prognozēt. Uzbrukumā klāt nācis Kasperi Kapanens, Toronto “Maple Leafs” par viņu saņēma drafta pirmās kārtas izvēli. Talantīgajā Toronto komandā Kapanens nespēja ieķerties otrajā maiņā, bet Pitsburgā viņam tiek plānota vieta līdzās Krosbijam.

Atbrīvojot līdzekļus, “Penguins” atvadījās no Patrika Hernkvista, kurš nebija sajūsmā par šādu gājienu – tajā pašā dienā uz viņa mājas piebraucamā ceļa bija redzama čupa ar ārā izmesto “Penguins” ekipējumu. Kā brīvie aģenti prom devās Patriks Marlo un Konors Šīrijs, bet Mets Marejs tika aizmainīts uz Otavas “Senators”. Divkārtējo Stenlija kausa ieguvēju izkonkurēja Tristens Džerijs.

“Penguins” izpirka Džeku Džonsonu – iespējams, šobrīd pašu sliktāko NHL aizsargu. Kad laukumā atrodas viņš, komandas rezultāti ir katastrofāli, lai neteiktu vairāk. Atbrīvotā vieta tika iztērēta, lai parakstītu Maiku Matesonu – vēl vienu aizsargu, kura atrašanās laukumā plusus dod pretiniekiem, ne viņa komandai. Šāviens garām mērķim…

Sena paruna vēsta: kamēr tavā komandā ir Krosbijs un Malkins, tu vienmēr būsi starp favorītiem. Vai tā ir patiesība? “Penguins” nekas cits neatliek. Kamēr komandā ir šie centri, veikt pārbūvi būs neiespējami. Tāpēc atliek bruņoties un cerēt uz labāko.

 

Skopais maksā divreiz

Rūdolfs Balcers kāpa uz ledus pēdējā NHL spēlē pirms regulārā čempionāta apturēšanas un sekojošās izbeigšanas – viņš viesos cīnījās pret Losandželosas “Kings”, piedzīvojot zaudējumu. Otavas “Senators” starpsezonā veikusi vairākus darījumus, bet komandu no lielākiem mērķiem šķir vēl vairākas sezonas. Fārmklubā ir virkne talantīgu hokejistu, bet viņiem nepieciešams apbružāties augstākajā līmenī. Ieskaitot Balceru.

No “Penguins” tika iegūts jau pieminētais vārtsargs Mets Marejs. Viņš aizvedis komandu līdz diviem Stenlija kausiem, bet pagājusī sezona izvērtās tik knapa, ka tagad nāksies spēlēt vienā no pastarītēm. 26 gadi – skaidrs, ka vārtsargu šādā vecumā norakstīt ir pāragri. Taču viņam arī nevajadzētu piešķirt četru gadu un 25 miljonu līgumu, kā to izdarīja “Senators”. Vārtsargam, kurš pagājušajā sezonā neatvairīja pat 90% metienu un kura likšana vārtos play-off mačos bija liktenīga “Penguins”. Ir saprotams, kāpēc Otava nolēma riskēt ar Mareja piesaistīšanu, bet nav saprotams, kāpēc viņam tika iedots tik iespaidīgs līgums.

Vienlīdz neizprotams ir gājiens ar Antonī Duklēru – uzbrucēju, kurš pagājušajā sezonā 66 spēlēs iemeta 23 vārtus. Kad bija varianti viņu aizmainīt, tas netika darīts, lai vēlāk… Duklēru palaistu prom bez atlīdzības. “Senators” viņam pat neizteica kvalifikācijas piedāvājumu! Baidoties, ka Duklērs dosies uz arbitrāžas tiesu un viņam tiks piešķirts lielāks līgums par 4,5 miljoniem. Tas “Senators” būtu obligāti jāparaksta, un NHL nabadzīgākā komanda nevēlējās šādu risku. Tieši tik ļoti naudu nevēlas tērēt “Senators” īpašnieks Jūdžins Melniks, kurš iepriekš draudējis ar komandas pārcelšanu uz citu pilsētu, ja Otavas līdzjutēji nesāks tērēt naudu “Senators” atbalstīšanai.

Trīs lietas – labas lietas. Bobijs Raiens ilgāku laiku nespēlēja, jo ārstējās no alkohola atkarības. Atgriešanās spēlē viņš izcēlās ar hat-trick, pēc sezonas Raienam kā paraugam tika pasniegta Māstertona balva, bet dažas nedēļas vēlāk “Senators” paziņoja, ka izpirks Raiena līgumu. Fantastiskais atgriešanās stāsts ar nelaimīgām beigām. Grūti iedomāties, kā pie pašreizējā īpašnieka “Senators” var tikt pie laimīgām beigām.

 

sportapils