Taksists, ekipējuma menedžeris, sporta kluba vadītājs – Latvijas izlases hokejisti pēc slavenā 1996. gada

1996. gada Pasaules čempionāts hokejā B grupā notika Nīderlandes pilsētā Eindhovenā no 10. līdz 20. aprīlim. Šis turnīrs Latvijas valstsvienībai bija ļoti zīmīgs, jo tā pirmo reizi vēsturē izcīnīja tiesības gadu vēlāk spēlēt A grupā jeb augstākajā divīzijā. 1996. gadā pasaules čempionātā B grupā piedalījās astoņas izlases, starp kurām arī Latvija. Valstsvienības tikās savā starpā, aizvadot vienas grupas turnīru un noskaidrojot vienu izlasi, kura iekļūs A grupā. Mūsēji aizvadīja septiņas spēles, tiekot pie sešām uzvarām un vienu reizi spēlējot neizšķirti. Neizšķirti ar spēcīgo Šveici, kas Latvijas izlasei Leonīda Beresņeva vadībā nodrošināja uzvaru visā turnīrā un ceļazīmi uz Eliti.

Kuri bija tā laika varoņi, kas Latvijas valstsvienību ieveda A grupā un ko viņi dara patlaban? To “Sportapils”centās noskaidrot, viedokli pajautājot arī dažiem, kuri paši karjeras laikā spēlēja ar daļu no šiem hokejistiem.

Artūrs Irbe – vārtsargs. Irbe ir bijušais latviešu hokeja vārtsargs, kurš lielāko daļu savas spēlētāja karjeras pavadīja NHL, dažādos līgas klubos spēlējot no 1991. līdz 2004. gadam. 2009. gada nogalē uzņemts IIHF Slavas zālē. Savas karjeras laikā vairākkārt spēlējis pasaules čempionātos, bet viņa spilgtākais mirklis ir uzvara pār Krieviju 2000. gada turnīrā Sanktpēterburgā. Pēc vēsturiskā panākuma “Mūris” teica šādus vārdus. “Es esmu dzīvojis 33 gadus šai saulē. Es dzīvoju visus šos 33 gadus šai dienai, šai spēlei. Un es būtu gatavs atdot vienkārši pus dzīvi… Vienkārši, vienam šādam hokeja mačam. Tur vairāk man liekas nav ko piebilst. Paldies visiem, kuri ticēja.” Bijušais vārtsargs pagājis malā no aktīvā hokeja, bet vēl pavisam nesen viņš bija vārtsargu treneris hokeja klubā ”Kurbads”. Tāpat Irbe pēdējos gados piedalījies vairākās vārtsargu nometnēs Latvijā.  Irbe darbojas arī Imanta Ziedoņa fondā “Viegli”.

Andrejs Zinkovs – vārtsargs. Zinkovs ir bijušais latviešu hokeja vārtsargs, kurš karjeru sāka 1986. gadā, kad uzsāka spēlēt PSRS 3. līgas komandā Rīgas “RASMS”. 1992. – 93. gada sezonā Zinkovs pievienojās Starptautiskajā hokeja līgā spēlējošajai Rīgas “Pārdaugava” komandai, būdams komandas otrais vārtsargs aiz Pētera Skudras. No 1998. līdz 2001. gadam Zinkovs četras sezonas aizvadīja Dānijas un Zviedrijas līgās, taču tad atgriezās Latvijā. 2003. – 04. gada sezonu aizvadīja Igaunijas čempionātā, pēc tās beigām noslēdzot karjeru. Latvijas izlasi pārstāvējis 1994., 1996. un 1999. gada pasaules čempionātā. Pēc profesionālās karjeras beigām Zinkovs spēlēja vairākās Latvijas amatieru komandās.

Juris Klodāns – vārtsargs. Arī Klodāns ir bijušais latviešu hokeja vārtsargs, kurš Latvijas izlasi pārstāvējis trīs pasaules čempionātos – 1997., 1998. un 1999. gadā. Spēlējis Latvijas hokeja līgas komandās Rīgas “RASMS”, Rīgas “Pārdaugava”, kā arī Rīgas “Latvijas Zelts”. Karjeras laikā pārstāvējis arī Krievijas Augstākās līgas komandu Voroņežas “Buran”, spēlējis Somijā, kā arī Vācijas trešajā līgā “EC Timmendorf Strand” sastāvā. Pēc 2000. gada traumas dēļ beidza profesionāļa karjeru. 2013. gadā kļuva par Rīgas “Dinamo” vārtsargu treneri, strādājot klubā vairākas sezonas, bet šī gada pavasarī beidza darbu KHL vienībā un tagad ir Latvijas virslīgas kluba “HS Rīga” vārtsargu treneris.

Rodrigo Laviņš – aizsargs. Laviņš karjeras laikā Latvijas izlases rindās piedalījies 230 mačos, kas joprojām ir nepārspēts rekords. Aizsarga rēķinā ir dalība trīs olimpiskajās spēlēs. Karjeras laikā Rodis spēlējis gan Ziemeļamerikā, gan arī daudzos Eiropas klubos. 2000. gadā ar Hāmenlinas HPK komandu izcīnīja Somijas augstākās līgas bronzas medaļas. Pēc karjeras beigām strādājis īsu laiku arī Rīgas “Dinamo” kā galvenā trenera palīgs. Patlaban Laviņš ir Jaunatnes Attīstības hokeja līgas kluba HK “Ako/Baltie vilki” galvenais treneris, kā arī sporta kluba “NL Pro sports” īpašnieks.

Aleksandrs Šiškovičs – aizsargs. Šiškovičs Latvijas izlases rindās piedalījies tikai vienā pasaules čempionātā. A grupā 1997. gadā savainojuma dēļ aizsargam debitēt neizdevāsun arī gadu vēlāk trauma liedza piedalīties turnīrā. Kopumā Latvijas izlasē aizvadījis 54 spēles. Karjeras laikā Šiša kļuvis par Dānijas čempionu kā arī Dānijas kausa ieguvēju. Ārpus Latvijas aizsargs spēlējis arī Krievijā, Somijā, Vācijā un Itālijā. 2012. gadā bijušais hokejists sāka savu karjeru citā amatā – viņš kļuva par KHL kluba Maskavas “Dinamo” ekipējuma menedžeri, veicot šos pienākumus vairākus gadus arī Krievijas valstsvienībā. Šosezon Šiškovicš ir ekipējuma menedžeris Sanktpēterburgas SKA rindās.

Sergejs Čudinovs – aizsargs. Bijušais Latvijas izlases aizsargs dzimis Čeļabinskā, kur vietējā klubā “Traktor” arī uzsāka savu spēlētāja karjeru. Vēlāk spēlēja Sverdlovskas SKA, Rīgas “Dinamo”, Rīgas “Stars, bet tad pārcēlās uz Vāciju. Latvijas izlasi pārstāvējis trijos pasaules čempionātos A grupā. Pēc karjeras beigām Čudinovs kļuva par treneri, sākot darbu Vācijas piektajā līgā ar EV “Fürstenfeldbruck” klubu, kurā pats arī noslēdza spēlētāja karjeru. Vienu sezonu speciālists pavadīja arī EHC “Bayreuth” galvenā trenera amatā, bet tas ir arī pēdējais oficiālais ieraksts viņa trenera CV. Bijušais hokejists tagad joprojām dzīvojot Vācijā, taču ar hokeju viņam vairs neesot saistība. Interesants privātās dzīves fakts ir saistīts ar Čudinova meitu Kristiānu Liliānu Čudinovu, kura ir modele un studējusi žurnālistiku. 2008. gadā 21 gada vecumā viņa aprecējās ar ar slaveno vācu futbolistu Lotāru Mateusu, kuram tobrīd bija 47 gadi. Tā bija Mateusa ceturtā laulība, bet tāpat kā iepriekšējās, arī šī nebija gara. Pāris izšķīrās, bet Mateuss tagad jau ir precējies piekto reizi.

Normunds Sējējs – aizsargs. Bijušais izlases aizsargs karjeras laikā spēlējis dažādu valstu komandās. 1988. gadā ar Rīgas “Dinamo” viņš ieguva PSRS čempionāta sudraba medaļas, bet 1994. gadā devās uz Somiju, uzsākot leģionāra gaitas. Sējējs spēlējis arī Vācijā, Šveicē un Slovākijā, bet karjeru beidza Latvijā, pārstāvot HK “Rīga 2000” rindas. Latvijas hokeja izlases rindās spēlējis desmit pasaules čempionātos. Pēc karjeras beigām bija Rīgas “Dinamo” ģenerālmenedžeris un vēlāk arī treneris, tāpat vienu gadu kā ģenerālmenedžeris strādāja Taškentas klubā “Humo”. Tagad Sējējs ir HK “Liepāja” galvenais treneris. Brīvajā laikā bijušais hokejists bieži dodas uz Šveici, kur Ženēvas kluba rindās spēlē viņa abi dēli.

Konstantīns Grigorjevs – aizsargs. Bijušais Latvijas izlases aizsargs karjeru sāka 1983. – 84. gada sezonā PSRS čempionātā, pārstāvot Rīgas “Dinamo”. Viens no tiem, kurš 1987. – 88. gada sezonā kopā ar komandu izcīnīja sudraba medaļas. Deviņdesmitajos gados uzspēlēja arī Rīgas “Pārdaugavā”, vēlāk “Lido Nafta” komandā, bet tad devās uz Somijas trešo līgu. Spēlējis arī Krievijā un vairākas sezonas Dānijā. 2003. gadā karjeru noslēdza Latvijas čempionāta komandā “Vilki/OP”. Latvijas hokeja izlases rindās spēlējis 1993., 1994. un 1996. gada pasaules čempionātos. Tagad Grigorjevs Rīgā strādājot par taksistu, bet nesen viņš vēl strādāja hokeja skolā “Rīga”, vadot treniņus.

Kārlis Skrastiņš – aizsargs. Skrastiņš jeb Dzelzs vīrs bija viens no labākajiem latviešu aizsargiem. Savas karjeras laikā Kaža Nacionālajā hokeja līgā aizvadīja 832 spēles, pārstāvot Našvilas “Predators”, Kolorādo “Avalanche”, Floridas “Panthers” un Dalasas “Stars” komandu. Skrastiņam vairākus gadus piederāja rekords – viņš NHL bija aizvadījis 495 spēles pēc kārtas, kas viņu ierindoja pirmajā vietā starp visiem līgas aizsargiem. Skrastiņš savas karjeras laikā spēlēja arī Latvijā un Somijā, kur ar vietējo klubu Turku “TPS” 1996. gadā izcīnīja sudraba medaļas. Latvijas izlases rindās aizsargs aizvadīja 151 spēli.  2011. gada vasarā aizsargs parakstīja līgumu ar KHL klubu Jaroslavļas “Lokomotiv”. Pirms jaunās sezonas “Lokomotiv” piedalījās “Latvijas Dzelzceļa kausā” Rīgā, bet, diemžēl, šīs bija aizsarga pēdējās spēles Latvijas skatītāju priekšā. 7. septembrī “Lokomotiv” komanda pēc lidmašīnas pacelšanās no lidostas bija ceļā uz KHL spēli Minskā, taču lidmašīna avarēja, kā rezultātā bojā gāja visa komanda. Skrastiņa ģimenē aug trīs meitas – Karolīna, Laurēna un Vivienna.

Harijs Vītoliņš – uzbrucējs. Bijušais hokejists Latvijas izlasē spēlēja vienā maiņā ar Oļegu Znaroku, un abi spēlētāji pēc karjeras beigām jau ilgāku laiku strādā plecu pie pleca dažādās komandas. Haris profesionālā spēlētāja karjeru uzsāka 1986. gadā Rīgas “Dinamo” sastāvā. Tās rindās viņš spēlēja līdz pat 1991. gadam. Karjeru uzbrucējs turpināja Rīgas “Stars” vienībā, bet nākamajā sezonā devās uz Šveici, kur pievienojās “Chur” vienībai. Pēc aizvadītām 25 spēlēm Vītoliņš izlēma doties uz Ziemeļameriku. Uzbrucējs NHL aizvadīja astoņas spēles Vinipegas “Jets rindās, bet karjeras turpinājums viņam pagāja Zviedrijā un Šveicē. Latvijas izlases sastāvā piedalījies astoņos pasaules čempionātos, kā arī 2002. gada Olimpiskajās spēlēs, kur atklāšanas ceremonijā nesa Latvijas karogu. Trenera karjerā pēdējos gados strādājis Krievijā, kur kopā ar Znaroku izcīnījis vairākus nozīmīgus titulus. Tagad ir Znaroka asistens Maskavas “Spartak” vienībā. Brīvajā laikā bieži dodas uz Šveici, kur dzīvo viņa ģimene.

Igors Pavlovs – uzbrucējs. Pavlovs karjeru sāka 1984. gadā, kad spēlēja PSRS otrās līgas klubā Harkovas “Dinamo”. Pēc sezonas beigām uzbrucējs pievienojās Rīgas “Dinamo”, kur spēlēja līdz 1991. gadam. Gadu vēlāk uzbrucējs devās uz Vāciju, kur aizvadīja visu savu tālāko spēlētāja karjeru. Latvijas hokeja izlases rindās spēlējis 1996., 1997. un 1998. gada pasaules čempionātā. Pēc karjeras beigam Vācijā sāka strādāt par treneri, pārsvarā vadot Vācijas otrās līgas klubus. 2011. gadā devās uz Novosibirsku, kļūstot par “Sibirj” asistentu, bet gadu vēlāk jau kļuva par Maskavas “Spartak” galveno treneri. Pēc tam atkal atgriezās Vācijā, savukārt pērn vadīja Regensburgas klubu Vācijas trešajā līgā.

Vjačeslavs Fanduļs – uzbrucējs. Fanduļs kā hokejists bija apveltīts ar labu tehniku un viņš allaž pretinieku vārtsargiem sagādāja galvassāpes. Virknējumā ar Aleksandu Kerču un Aleksandru Beļavski uzbrucējs bija viens no atslēgas spēlētājiem. Sanktpēterburgā dzimušais centra uzbrucējs Latvijas izlases sastāvā spēlēja astoņos pasaules čempionātos un 2002. gada olimpiskajās spēlēs. Karjeras laikā uzbrucējs spēlēja daudzos vadošos Somijas augstākās līgas klubos, kur regulāri izcēlās ar rezultatīvu sniegumu. Kļuvis par Somijas čempionu un vicečempionu, kā arī izcīnījis sudraba medaļas Dānijā. 2013. gadā noslēdza spēlētāja karjeru. Trenera karjeru sāka pie HK “Ogre” stūres, bet pēc tam vadīja vairākas Somijas jauniešu komandas. Kopš 2018. gada strādā Fredrikshanā, Dānijā, un pērn bija virslīgas kluba galvenā trenera asistents.

Oļegs Znaroks – uzbrucējs. Znaroks 1996. gadā pasaules čempionātā Eindhovenā bija Latvijas izlases kapteinis. Viņš arī guva vienīgos vārtus izšķirošajā mačā ar Šveici. Karjeru sāka dzimtajā Čeļabinskā, pārstāvot “Traktor” komandu, bet astoņdesmitajos spēlēja Rīgas “Dinamo”. Bijušais hokejists deviņdesmito gadu sākumā laimi meklēt devās uz ASV, kur pievienojās AHL klubam, taču tajā viņš aizvadīja tikai dažas spēles. Pēc tam sekoja vairākas sezonas Vācijā, bet 2002. gadā hokejists Heilbronnā noslēdza savu karjeru. Znaroks ir vadījis arī Latvijas izlasi, bet pēdējos gados viņš sekmīgi strādā Krievijas klubos, par ko liecina izcīnītie trīs Gagarina kausi. Tāpat treneris ir vadījis arī Krievijas valstsvienību, vienu reizi tiekot pie zelta pasales čempionātā kā arī olimpiskajās spēlēs. Šobrīd Znaroks vada Maskavas “Spartak” klubu.

Aleksandrs Kerčs – uzbrucējs. Bijušais izlases uzbrucējs ir dzimis Krievijā, Arhangeļskā. Latvijas izlases rindās viņš piedalījās astoņos pasaules čempionātos un venu reizi arī olimpiskajās spēlēs. 1987. gadā PSRS junioru izlases sastāvā piedalījās pasaules junioru čempionātā Čehoslovākijā, bet gadu vēlāk ar Rīgas “Dinamo” kļuva par PSRS vicečempionu. Kerču NHL ar trešajā kārtā ar kopējo 60. numuru draftēja Edmontonas “Oilers”, taču šajā līgā uzbrucējs aizvadīja vien piecas spēles. Vēlāk viņš izmēģināja leģionāra gaitas Somijā, Šveicē, Zviedrijā, Vācijā, Baltkrievijā un Krievijā, bet 2013. gadā karjeru noslēdza “Ozolnieki/Monarch” sastāvā. 2015. gadā bija Baltkrievijas komandas Žlobinas “Metallurg” otrās komandas galvenais treneris. Pēdējā informācija liecina, ka bijušais hokejists strādā Krievijas pilsētā Stupinā, kur vada vienu no jaunatnes hokeja attīstības centriem. Šādi centri ir vairākās Krievijas pilsētās – tajos jaunie hokejisti ar dažādu trenažieru palīdzību var attīstīt individuālo tehniku.

Aleksandrs Beļavskis – uzbrucējs. Bijušais izlases hokejists karjeru sāka “Latvijas Bērzs” rindās un diezgan ātri jau iekļuva Rīgas “Dinamo” pamatsastāvā. Līdz 1991. gadam visas sezonas aizvadīja “Dinamo”, tiekot arī pie sudraba medaļām 1988. gadā. Pēc tam uzbrucējs devās uz Zviedriju, ilgus gadus pavadot “Bjorkloven” klubā, kur arī beidza savu karjeru. Šajā vienībā Beļavskis jeb slavenās piruetes meistars uzstādīja arī vairākus kluba rekordus. Latvijas izlasē Beļavskis piedalījās sešos pasaules čempionātos A grupā, kā arī 2002. gada ziemas olimpiskajās spēlēs, kopumā gūstot 47 vārtus un sakrājot 48 rezultatīvas piespēles. Pēc karjeras beigām sāka strādāt par treneri jau minētajā “Bjorkloven” klubā, kā arī Zviedrijas citās komandās. Vadījis arī Baltkrievijas klubu, gadu bija galvenais treneris Latvijas izlasē, bet pēdēā pieturvieta bija 2018. gadā Polijas pilsētā Novitargā.

Aleksandrs Macijevskis – uzbrucējs. Macijevskis ir četrkārtējs Latvijas čempions un pēdējo titulu 2017. gadā viņš izcīnīja kopā ar HK “Kurbads”. Jāpiebilst, ka šajā klubā uzbrucējs arī noslēdza savu hokejista karjeru. Karjeras lielāko daļu Macijevskis jeb Mociks aizvadīja Dānijas čempionātā, taču tāpat ir spēlējis Somijā, Norvēģijā un Baltkrievijā. 2009.un 2010. gadā uzbrucējs kļuva par Dānijas čempionu. Latvijas izlases sastāvā spēlējis 2002. gada Olimpisko spēļu turnīrā, kā arī deviņos pasaules čempionātos. Jau savas karjeras pēdējos gados viņš sāka strādāt par treneri, bet pēdējā pieturvieta viņam kā trenerim bija HK “Kurbads”. Bijušais izlases hokejists pārcēlies uz Japānu, kur trenē bērnus.

Andrejs Maticins – aizsargs. Maticins jeb kā viņu hokeja aprindās dēvē – Maksis, Latvijas izlasi pārstāvējis vairākos pasaules čempionātos un 2002. gada Olimpiskajās spēlēs. Karjeru sāka Rīgas “Dinamo”, aizvadot klubā 269 spēles. Pēc tam aizsargs devās uz Somijas augstāko līgu, kur pārstāvēja Pori “Assat” komandu. Pēc gada viņš bija leģionārs Zviedrijā, pavadot tur vairākas sezonas.1996. gada nogalē par īpašiem nopelniem Saeima Maticinam piešķīra Latvijas pilsonību. Trenējis Latvijas U-20 izlasi, kā arī gadu strādāja KHL klubā Čerepovecas “Severstaļ” un Vladivostokas “Admiral”. Bijis trenera palīgs Ķīnas klubā, bet pērn bija treneris Krievijas jauniešu komandā Maiskij “Metallurg”.

Aleksandrs Semjonovs – uzbrucējs. Bijušais centra uzbrucējs ir Rīgas “Dinamo” hokeja skolas audzēknis. Juniora vecumā spēlējis vairākos Latvijas PSR čempionāta klubos, bet profesionālajā hokejā uzbrucējs debitēja 1990.—91. gada sezonā, kad Ļeņingradas “SKA”-2 rindās armijā iesauktais jaunietis spēlēja PSRS trešajā līgā. Vēlāk Semjonovs pievienojās Rīgas “Stars” un “Pārdaugava” komandai, bet 1995. gadā aizbrauca uz Somijas 1. divīziju. Turpinājumā hokejists devās uz Dāniju, bet deviņdesmito gadu izskaņā aizbrauca uz Zviedriju, kur arī praktiski pavadīja visu atlikušo karjeru. 2011. gadā viņš noslēdza spēlētāja gaitas un īsu laiku strādāja Zviedrijā par treneri. Jaunākā informācija liecina, ka Semjonovs tagad strādā Igaunijas klubā Tallinas “Vipers”, kur ir viens no kluba treneriem.

Sergejs Boldaveško – uzbrucējs. Bijušais hokejists vairākus gadus pavadīja Rīgas “Dinamo” un Rīgas “Pārdaugava” sastāvā, bet deviņdesmito gadu vidū pārcelās uz Vāciju, kur arī aizvadīja savas karjeras lielāko daļu. 2008. gadā Boldaveško noslēdza karjeru Vācijas 4. līgā, bet oficiālā informācija liecina, ka par treneri sāka strādāt pēc pieciem gadiem, trenējot Memingenas jauniešu komandu. 2018. gadā viņš arī vadīja šīs pašas pilsētas pieaugušo komandu. Latvijas izlases rindās uzbrucējs piedalījās piecos pasaules čempionātos A grupā. “Sportapils” rīcībā ir informācija, ka Boldaveško joprojām dzīvo Vācijā, taču ar hokeju viņam vairs neesot nekāda saistība.

Aleksandrs Čunčukovs – uzbrucējs. Bijušais hokejists deviņdesmito gadu sākumā spēlē Ļeņingradas SKA otrajā komandā, bet pēc tam pievienojās Rīgas “Rasms” un “Pārdaugava” rindām. 1994. gadā hokejists devās uz Aumstrumkrasta līgu (ECHL), bet pēc dažām sezonām debitēja arī Centrālajā hokeja līgā (CHL). 1997.- 98. gada sezonā uzbrucējs Nešvilas “Ice Flyers” rindās 69 spēlēs sakrāja 102 punktus (33+69). 2001. gadā šajā pašā līgā hokejists arī noslēdza karjeru. Latvijas izlasi pārstāvējis divos pasaules čempionātos B grupā. Noskaidrojām, ka patlaban bijušais hokejists turpina dzīvot ASV, taču ar hokeju viņa ikdiena neesot saistīta.

Andrejs Ignatovičs – uzbrucējs. Spēlētāja karjeru sāka 1991. gadā, pievienojoties Rīgas “RASMS” vienībai, bet nākamās trīs sezonas augumā mazais uzbrucējs aizvadīja Rīgas “Pārdaugava” rindās. 1996. gadā hokejists devās uz Dāniju, bet vēlās uzspēlējaarī Somijā un Zviedrijā. 2004. gadā atgriezās Latvijā, pievienojoties “Rīga 2000”, bet vēlāk pec sezonām Francijā, Krievijā un Polijā 2012. gadā Ignatovičs noslēdza karjeru. Latvijas izlasē spēlējis trijos A un trijos B grupas pasaules čempionātos. Trenera arodu uzsāka uzreiz pēc spēlētāja karjeras beigām, pārsvarā strādājot ar juniora vecuma komandām. Aizvadītajā sezonā Ignatovičs bija HK “Kurbads” galvenais treneris, taču klubs pavasarī izstājās no Latvijas virslīgas čempionāta.

Aleksandrs Ņiživijs – uzbrucējs. Profesionālā hokejista karjeru  uzsāka 1992. gadā hokeja klubā Rīgas “Pārdaugava”, bet 1995. gadā pārcēlās uz Krieviju, kur pievienojās Jaroslavļas “Torpedo” klubam (vēlāk  – “Lokomotiv”). 1997. gadā ar šo klubu viņš izcīnīja Krievijas čempiontitulu. Ņiživijs spēlējis arī citos Krievijas klubos, bet 2004. gadā izmēgināja spēkus Zviedrijā. 2008. gadā hokejists pievienojās Rīgas “Dinamo”, kur pavadīja visu atlikušo karjeru, vien īsu brīdi uzspēlējot vēl arī Prāgā. Laikā no 1995. gada līdz 2011. gadam izlaidis tikai vienu pasaules čempionātu. Tāpat uzbrucēja rēķinā ir dalība trīs olimpiskajās spēlēs. Ņiživijs ir visu laiku trešais rezultatīvākais Latvijas valstsvienības spēlētājs. Pēc karjeras beigšanas 2014. gadā viņš sāka strādāt Rīgas “Dinamo” sistēmā, esot kā trenera asistentam gan HK “Rīga”, gan arī “Dinamo” vienībā. Tagad bijušais hokejists turpina trenera darbu “Dinamo”, palīdzot Pēterim Skudram.

Leonīds Tambijevs – uzbrucējs. Rīgas “Dinamo” hokeja skolas audzēknis, kurš PSRS junioru čempionātā izcīnījis sudraba un bronzas medaļas. Profesionālās hokejista gaitas uzsāka Latvijā, pārstāvot Rīgas “RASMS”. Deviņdesmito gadu sākumā devās uz Krieviju, bet vēlāk atgriezās Rīgā. 1995 gadā uzbrucējs atkal devās uz ārzemēm, šoreiz parakstot līgumu ar Dānijas klubu. “Hvidovre” rindās uzbrucējs kļuva par rezultatīvāko vārtu guvēju čempionātā (61), kā arī saņēma Gada spēlētāja titulu. Uzbrucējs spēlējis arī Somijā, Šveicē un Austrijā, bet 2007. gadā kļuva par Itālijas otrās līgas čempionu. Tambijevs ir spēlējis Latvijas izlasē kopš pirmās oficiālās spēles un pārstāvējis valstsvienību visos pasaules čempionātos no 1993. līdz 2007. gadam, kā arī visos četros olimpisko spēļu kvalifikācijas turnīros un divās olimpiskajās spēlēs. Ļoņa ar 150 punktiem (66+84) ir visu laiku rezultatīvākais Latvijas izlases hokejists. Pēc karjeras beigšanas 2008. gadā viņš sāka strādāt par treneri Latvijā, turpmākajos gados vadot HK “Rīga” vienību, kā arī U-18 un U-20 Latvijas izlases. 2018. gadā ar Sanktpēterburgas “Dinamo” Tambijevs kļuvapar Krievijas augstākās līgas čempionu, bet gadu vēlāk šo pašu panākumu viņš atkārtoja ar Karagandas “Saryarka” klubu no Kazahstānas. Tagad Tambijevs vada Novokuzņeckas “Metalurg” komandu.