12 domas: Pukinsks par futbolu, zaudētājiem un divkosību (arī futbola sabiedrībā)

Latvijas Futbola federācijā jau ilgu laiku redzama persona ir Edgars Pukinsks, kurš nu jau pāris gadus, ar neilgu pārtraukumu, kas skaidrots ar ģimenes apstākļiem, ir LFF ģenerālsekretārs. Latvijas futbola aisberga redzamākā daļa – futbola izlase – ir bēdīgā pozīcijā, kas attiecīgi arī atsaucas uz sabiedrības vērtējumu par federācijas un Pukinska darbu, federācijas tuvumā netrūkst skaļu vārdu un pārmetumu, konfliktu un politiskas pazīšanās, kas laiku pa laikam kļūst visiem apskatāma LFF kongresos. Šajā materiālā gandrīz visās problēmsituācijās nosvērto un mierīgo Pukinsku aicinājām izteikt domas par dažādiem futbola un nefutbola jēdzieniem.

Visskaistākie vārti – Paši skaistākie vārti ir Brandenburgas vārti. Taču skaistākais vārtu guvums futbolā – Robertu Karluša paveiktais 1998. gadā, Madrides “Real” spēlē pret Tenerifi.  Atmiņā tomēr visspilgtāk palikušas futbola personības un notikumi no bērnības – Bekhema, Karluša utt. vārtu guvumi. Ir bijuši līdzīgi sitieni, kad izdevies trāpīt no gala līnijas, taču šis bijis visuzskatāmākais piemērs. Tas atmiņā iesēdies no agrīnajām “YouTube” dienām, kad apkārt klejoja tā laika meistaru vārtu guvumu video rullīši.

Svarīgākais zvans – Tādi bijuši trīs. Trīs reizes, kad esam gaidījuši ģimenes pieaugumu, esmu saņēmis zvanu, kurā dzirdu vārdus: “Brauc mājās, sākās!” Man personīgi ir grūti nodalīt personu no amata, tāpēc visos zvanos, kas bijuši saistīti ar darbu un futbolu, līdzi nākusi arī zvanītāja personība. Lai gan ir bijuši visādi zvani ar personībām, kuru vārdi liek mutei palikt vaļā, sak, šis ir tik “kruta”, personīgās saiknes vērtēju citādi, un man svarīgākā un tuvākā persona, kas man zvanījusi, ir no manas ģimenes, un to es likšu augstākā plauktiņā. Pat ja man piezvanītu un teiktu, ka loterijā esmu vinnējis miljonu, arī to droši vien neliktu augstāk.

Sieviešu futbols –Mēs pārāk mēģinām futbolu sadalīt – sieviešu, pludmales, telpu futbols. Tas ir apmērām tā, kā sadalīt sabiedrību sociālajos slāņos, nosakot, kuri ir augstāk. Futbola pamatvērtības ir piederības sajūta, komandas spēle un iegūtās emocijas, un tur vairs nav atšķirību, vai spēlē vīrieši vai sievietes. Tas, ka līdzjutējiem vairāk patīk skatīties vīriešu profesionālās spēles, jau ir cita lieta, skaidrs, ka tur produkts ir gadu gaitā noslīpēts un padarīts ļoti baudāms, taču futbols kā sporta spēle starp sievietēm un vīriešiem nav jānodala.  Taču arī jāpiemin, ka sieviešu futbols ir futbola attīstības nākotne – tieši starp meitenēm ir lielākais potenciāls piesaistīt jaunas šī sporta veida pārstāves un sekotājas, un tā nav tikai Latvijā, bet visā Eiropā, un šajā ziņā noris mērķtiecīgs darbs.

Zaudētājs – Cilvēks, kuram ir iespēja augt.  Iespējams, tāds tēlains noformējums, taču dodu tam priekšroku, un ne tikai sportā, bet arī katram savā darbā un dzīvē. Katrs zaudējums ir iespēja mācīties un attīstīties. Savukārt sportā kā lielākie zaudētāji parasti 2. un 4. vieta. Tas nozīmē, ka Latvijas futbola izlase šoruden Nāciju līgā no šī statusa izvairījusies? (pasmejas) Skaidrs, ka valstsvienība uz kopējā fona atbilst šim statusam, ņemot vērā tās gala vietu Nāciju līgā, taču vienmēr aicinu skatīties uz to arī citādi un uzvaru un zaudējumus novērtēt arī pašiem pret sevi. Ja izlase spēlē labāk nekā pirms gada, tad vismaz attiecībā pret sevi tā ir uzvarētāja.

Sporta karalis Latvijā – Tieši tāpat kā pasaulē, arī Latvijā tas ir futbols, jo šis sporta veids sev pulcē lielu galmu. Taču ārpus šī futbola galma ļoti spilgti spīd daudzas citas zvaigznes, it īpaši Mairis Briedis

Spēks – Manā izpratnē šī īpašība nozīmē pašam darīt labu, novērtēt citu labos darbus un spēt saulītē pacelt citus.

Patīkamākā personība/futbolists – Jurijs Ksenzovs. Šeit es vispirms sāku domāt par futbolistiem, kas satikti un iepazīti pasaulē, taču atbilstību vārdam “patīkamākā” nebija tik viegli piemeklēt, jo acīmredzot tādas personīgās saiknes ar viņiem nav bijušas. Taču no Latvijas futbola kā pirmo iedomājos tieši Juriju, kurš gan vairs nav aktīvais futbolists. Kad sāku iet treneru kursos, Ksenzovs arī bija nodarbībās. Ksenzovs tobrīd vēl spēlēja Virslīgā, bija aktīvi iesaistīts futbolā, kamēr es nebiju principā nekas, arī nekā īpaši pazīstami nebijām, taču no viņa puses visu laiku bija tāds pozitīvs noskaņojums un biedriskums. Toreiz mani varēja saukt par totālu amatieri, un mums kursos sanāca kopā prezentēt kaut ko, taču neizjutu nekādu augstprātību vai pārākuma apziņu.

Pirmā futbolbumba – Esmu no Valkas, un tur stadions iepriekš ne tuvu nebija tāds kā tagad. Principā stadions bija kā liela pļava ar veciem vārtiem, taču puišu aktivitāte tur tāpat bija no rīta līdz vakaram. Un vienam puikam radinieks strādāja Rīgā ar sporta inventāru, neatceros precīzi viņa uzņēmumu, taču viņš mēdza mums atvest brāķa preces – futbolbumbas. Šīs brāķa bumbas pakāpeniski savairojās, un tas džeks sāka viņas dāvināt apkārt. Tad arī man tika mana pirmā bumba, balta ar zaļiem ornamentiem, jau nospārdīta un iedilusi, taču mana pirmā personīgā bumba, kas arī tika bērnībā pamatīgi nodarbināta līdz beidzot tai burbulis izprāga ārā, un tad nu gan vairs spēlēt nevarēja.

Gardākais ēdiens, ko Daugavas stadionā pasniegt visiem līdzjutējiem – Karostas veikparka burgerītis ar rudzu maizi.

Latvijas izlase esportā – Latvijas iespēja pacelt virs galvas Eiropas un pasaules kausu futbolā. Protams, iespēja ir arī klasiskajā futbolā, taču katra papildus iespēja ir vērā ņemama.

Divkosība – Tā ir vāju cilvēku ikdiena. Jautājums tēmēts uz Latvijas futbola sabiedrību, ja? (pasmaida) Jā, esam šajā sabiedrībā iepazinuši cilvēkus, kuri tavā klātbūtnē ir smaidīgi, atbalstoši un cieņu izrādoši, sak, uzticos tev līdz galam. Bet, kad viņi aiziet no tavas klātbūtnes, tad jau skan cita dziesma un parādās dažādi stāsti un baumas, kādi īsti viņiem ir viedokļi un kādi iebildumi un pārmetumi tiek izteikti. Kad pienāk brīdis, kad tas kļūst par daudz un centies konfrontēt un ieviest skaidrību, kā tad īsti ir, tad atkal sanāk saskarties ar iepriekšējiem smaidiem, uzslavām un tamlīdzīgi. Tāpēc dienas beigās to vienkārši pieņemu kā rakstura īpašību vājiem cilvēkiem, un ar to ir jāsadzīvo.

Covid-19 pret futbola veselību – Tāpat kā persieši pret spartiešiem Termopilu kaujā, kurā spartieši bija milzīgā mazākumā un ar daudz sliktākām izredzēm. Jā, tas ir skarbi, bet šajā kaujā futbols pats neko nevar, tam vajag zinātniekus, viņu kompetenci un zināšanas.

Foto: LETA/Ieva Leiniša