Latvieši vairs nespīd Eiropā – kāds liktenis gaida mūsējos?

Aktīvā basketbola sezona tuvojas savam ekvatoram un liela pārstāvniecība dažādās Eiropas līgās un Nacionālajā basketbola asociācijā (NBA) ir arī Latvijai. Šajā materiālā piedāvājam atskatīties uz tiem latviešu leģionāriem, kuriem 2020./2021. gada sezonas sākums nav padevies kā cerēts. Meklēsim iemeslus – kāpēc tā?

Jānis Timma, Maskavas apgabala “Khimki” (VTB Vienotā līga, Eirolīga)

Timma uz Maskavu pārcēlās 2019.gada sākumā no Pireju “Olympiacos”, kur nespēja sevi pienācīgi pierādīt. Savukārt Maskavā viņš uzreiz atvērās, būdams viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc “Khimki” iekļuva VTB līgas finālā un ieguva ceļazīmi uz Eirolīgu. Tā rezultātā viņš aizpagājušajā vasarā nopelnīja ļoti ienesīgu divu gadu līgumu. Svarīgi pieminēt – garantētu. Tas nozīmē, ja “Khimki” gribēs no Timmas šķirties, kompensācijā būs jāizmaksā ne maza naudiņa. Šobrīd rit šī divu gadu līguma otrais gads.

Cerības par šo sezonu bija lielas, jo pirmajā uznācienā latvietis sevi bija pierādījis kā vienu no spēles zīmējuma balstiem Eiropas līmeņa grandam – vismaz pēc budžeta “Khimki” ir top5 Eiropā. Cits jautājums ir spēles kvalitāte. Un runa nav tikai par šo sezonu. Arī kopējās sastāva aprises “uz papīra” lika cerēt uz nopietnu iesaisti cīņa par Eirolīgas un VTB tituliem, taču tā vietā Eirolīgā šobrīd tiek ieņemta pēdējā vieta (bilance 2-15), no kārotās “play-off” zonas atpaliekot par septiņu uzvaru tiesu.

Individuālais sniegums Timmam nav bijis tik spožs – VTB tie ir 6,5, bet Eirolīgā 7,7 punkti. Protams, kaislīgākie kritiķi steidz norādīt, ka sniegumu laukumā ietekmējusi privātā dzīve, kuru Timma un viņas dzīvesbiedre dziedātāja Anna Sedakova nekautrējas izlikt arī publiskai apskatei. Tiesa, būtu jāatgādina pāris lietas. Pirmkārt, oktobra sākumā Timmam tika konstatēts Covid-19, kā rezultātā bez pilnvērtīga treniņu procesa nācās izlaist aptuveni divas nedēļas. Otrkārt, traucējušas dažādas mikrotraumas, bet šobrīd uzbrucējs pēc spēles ar “Parma” ir “ārā” uz divām, trīs nedēļām. Un labi, ka tā, jo sākotnēji bija aizdomas par ceļa saišu plīsumu, taču izrādījās vien spēcīgs muskuļa sasitums.

Publiskajā telpā jau izskanēja informācija, ka “Khimki” no Timmas (un vēl diviem labi apmaksātiem līderiem, kuri neattaisno cerības – Jonasu Jerebko un Gregu Monro) vēlas šķirties, taču pagaidām šī informācija nav apstiprinājusies. Un, kā ziņo situācijai tuvu stāvoši, tas arī netiek plānots. Un to var izkalkulēt, vadoties pēc loģikas – kāpēc lai atlaistu vienu no apmaksātākajiem kluba spēlētājiem, plus kurš pērn bija viens no līderiem, un maksāt viņam lielu “žūksni” par patriekšanu, ja var pagaidīt līdz noslēdzas līgums.

Ja komanda tuvākajā laikā ievērojami neuzlabos sniegumu, rokādes būs. Taču, visticamāk, ne Timmas personā, bet galvenā trenera postenī – lietuvieša Rima Kurtinaiša trīs asistenti jau atlaisti, bet vietā paņemts Aleksandrs Trifunovičs, kura vārds Eiropā ir labi zināms. Šķiet, ka briest aizstāšana un armēņu radio sūtītās frekvences par to signalizē. Kā tas varētu ietekmēt Timmu, grūti spriest. Šobrīd galvenais izārstēt savainojumu un pēc atgriešanās ierindā vēlreiz apliecināt kāpēc viņa līgums ir vairāku miljonu līgums.

Tāpat atzīmēsim – lai arī ir skaidri redzams, ka Timma šosezon vairākumā gadījumu spēlējis zem savu spēju robežas, viņš ir rezultatīvākais latvietis Eirolīgā.

Artūrs Žagars, Badalonas “Joventut” (ACB Līga, ULEB Eirokauss)

Foto: Joventut Badalona

Žagars ir viens no talantīgākajiem jaunās paaudzes spēlētājiem, kurš sevi skaļi pieteica 2018. gada U18 EČ Rīgā, kur Latvija izcīnīja sudrabu. Tiesa, pēc lieliskas performances starp vienaudžiem pāreja uz pieaugušo basketbolu nav izvērtusies kā gaidīts, un kā Žagars noteikti varētu sevi apliecināt. Iemesli tālu nav jāmeklē – savainojumi. Taču tas nav vienīgais iemesls. Runājot šīs sezonas kontekstā, latvietis laukumā tiek reti un uz neilgu laiku. Atcerēsimies kādu maču pirms pāris mēnešiem, kad viņš laukumā tika izlaists divreiz pa pāris sekundēm otrās un trešās ceturtdaļas izskaņā. Principā – necieņa! Ņemot vērā, ka pirms sezonas Žagars tika plānots kā komandas otrais saspēles vadītājs. Tā vietā vidēji četras minūtes – gandrīz trīs reizes mazāk nekā pērn.

Runājot par traumām, arī šosezon Žagars jau “paspējis” iedzīvoties savainojumā. Kā noskaidroja šo rindu autors, tad ar klubu esot runāts par izīrēšanas iespējām, jūtot, ka vajadzīgo uzmanību sava talanta attīstīšanai Badalonā aizsargs neiegūs. Ja ar uzmanību saprotam uzaicinājumus no komandas rezervistu soliņa doties laukumā maču gaitā. Bet klubs esot bijis pret. Gan pērn, gan šosezon. Kas gan ir savādi, ņemot vērā, ka komandas galvenais treneris Žagaram īsti neuzticas. Tomēr ir Covid-19 sezonas, tādēļ, ja notiek force major, lai ierindā būtu spēlētāji.

Par Žagaru kā NBA drafta kandidātu sāka runāt jau 2019. gadā, nedaudz parunāja arī šovasar. Abos gadījumos latvietis lēma savu kandidatūru tomēr atsaukt. Redzot Rodiona Kuruca piemēru, kad pēc neizteiksmīgas sezonas “Barcelona” rindās viņu otrajā kārtā draftēja Bruklinas “Nets”, un uzreiz iedeva četru gadu līgumu (trīs garantēti), tiem, kas seko basketbolam, bet nepārzina virtuvi, varētu šķist – kāpēc neiet šo ceļu? Uz ko tad cerēt? Laba sezona un top10? Labāk zīle rokā nekā mednis kokā! Te gan viss nav tik vienkārši.

Ja šovasar iespēja, ka Žagara vārds tiktu nosaukts kā viens no 60 jaunizvēlētajiem spēlētājiem NBA bija ļoti maza, tad vēl gadu iepriekš tā bijusi lielāka. Tiesa, vadoties pēc zinošu cilvēku (viņiem ir arī vārdi, taču šoreiz profesionālā noslēpuma dēļ tie paliks neizskanējuši) teiktā, visticamāk, viņu izvēlētos komandas ar “sliktu slavu” jauno spēlētāju attīstīšanā. Protams, nevienam nav kristāla bumba, kas pasaka priekšā nākotni, un ja kāds zinātu, kāda ir situācija uz šodienu, iespējams, tiktu pieņemts lēmums riskēt un atstāt savu kandidatūru draftā. Tomēr tādas bumbas nav ne tikai nevienam no Žagara menedžmenta komandas (Jānis Porziņģis un citi), bet vispār pasaulē. Varbūt ir. Ja ir – parādiet.

Pat nepieminēsim statistiku, jo skaidrs ir viens – Žagars pie teikšanas netiek un pie esošā trenera Karleša Durāna iespējas sevi pierādīt laukumā ir (un būs?) limitētas un lielākas var pavērties tikai komandai sliktu notikumu attīstībā – vīruss vai traumas. Nevienam, protams, to novēlēt nedrīkst. bet no tā nav pasargāts arī latvietis. Tāpat nav pieejama precīza informācija, uz cik sezonām Žagaram vēl ir spēkā līgums ar klubu – tā teikt, komercnoslēpums. Zināms, ka vēl nākamgad viņš būs “Joventut” īpašums, savukārt pēc tam – visas kārtis kluba rokās.  Šobrīd latvietim jāsakož zobi, jānostiprina veselība un jāgaida sava iespēja.

Rihards Lomažs, Lionas – Vilerbānas “ASVEL” (Francijas Pro A, Eirolīga)

Foto: Euroleague, Rihards Lomažs (pa labi)

 

Vēl nesen Lomažs bija viens no patīkamākajiem pārsteigumiem, jo pēc labas 2018./19. gada sezonas Ventspilī, viņš saņēma līgumu ar franču basketbola leģendai Tonijam Pārkeram piederošo un Eirolīgā spēlējošo klubu “ASVEL”. Starp citu, Lomažs pēc pievienošanās klubam no Pārkera saņēma personīgu ziņu. Arī vietu rotācijā nepiekāpīgais aizsargs izkaroja, un viņam par godu pat tika izveidota filma “No Valdemārpils līdz Lionai.” Žēl, bet šosezon veiksmīgs turpinājums nesekoja.

Ja skatāmies no statistikas viedokļa, tad skaitļi īpaši neatšķiras, bet ir jūtami –  Eirolīgā pērn vidēji laukumā 13 minūtes un 4,9 punkti, bet tagad tās ir deviņas minūtes un 3,3 punkti. Arī vietējā čempionātā kritums ir līdzīgs. Taču ir viens “bet” – pagājušajā sezonā valdemārpilietim teju nekad nebija jāuztraucas par iekļūšanu komandas pieteikumā (labāko 12 vidū), tad šosezon vairākas reizes viņš palicis ārpus tā…

Tā iemesla dēļ arī klubs viņu palaida uz FIBA EČ kvalifikācijas logu novembra beigās. Proti, “vismaz uzspēlēs izlasē”. Noteikti, ka savu negatīvo pienesumu saraustītajai sezonai deva arī saslimšana ar Covid-19. To latvietis izslimoja neilgi pirms izlašu mačiem, bet ierodoties Latvijā, viņam esot bijis pozitīvs tests, kā rezultātā viņš komandai Bosnijā pievienojās pāris dienas vēlāk. Tiesa, te nebija runa par aktīvu slimības gadījumu, bet gan drīzāk testu nepilnībām visā krāšņumā. Bet, dzīvojot pandēmijas ērā, piesardzība pirmajā vietā!

Par labu Lomaža minūtēm laukumā nerunā arī viņa tiešo konkurentu CV un vārdi – divi tuvāki vai tālāki Francijas izlases kandidāti un divkārtējais NBA čempions ar Maiami “Heat” un Lebronu Džeimsu amerikānis Noriss Kols un vēl viens viņa tautietis. Lai vai kā, atgūt iekavēto līdz sezonas beigām būs ļoti sarežģīti, ņemot vērā iepriekš nosauktos faktorus. Korekcijas var ieviest… Mēs jau zinām – slikti notikumi vai kāda superspēle, kas liktu trenerim uz latvieti paskatīties nopietnāk. Tomēr jāatzīst, ka Lomaža attīstībai nepieciešams spēles laiks, ja to iegūt nebūs iespējams Lionā, tad nākamajā sezonā Rihardu redzēsim jaunā darbavietā.

Rodions Kurucs, Bruklinas “Nets” (NBA)

Foto: SCANPIX/AFP

Pēc spožas (spožas, jo neviens neko negaidīja) debijas NBA Rodions ir “nosēdies”. Saprotams, ka pērn nodemonstrēt labāku sniegumu, iespējams, patraucēja ārpus laukuma notiekošie procesi, bet tagad tā ir Kevina Duranta pievienošanās komandai. Tāpat sastāvā ir daudzpusīgais Kariss Leverts, Torians Prinss un pieredzējušais Džefs Grīns. Minūtes iegūt būs ļoti grūti.

Ietekmīgais Ziemeļamerikas medijs ESPN parasti pirms sezonas izsaka prognozes par katras komandas spēlētāju potenciālo statistiku. Tur Kurucam paredzēja diezgan solīdus skaitļus – teju 20 minūtes un gūtus septiņus punktus. Lai to piepildītu, Rodionam ir jāpadzeras no fortūnas strūklakas vairākas pintes. Un arī tad nav teikts, ka tas izdosies.

“Nets” galvenais treneris Stīvs Nešs izteicies, ka Kurucam ir iespējas progresēt, taču atkal – bez citu traumām un vīrusa saķeršanu latvieša izredzes tikt pie jēgpilnām minūtēm izskatās ļoti ierobežotas. Saprotams, ka NBA sezona ir tikai sākusies, tomēr Kurucam velkas līdzi ne pārāk veiksmīgais sniegums pagājušās izskaņā, kaut gan Disnejlendas “burbulī” viņš vēl epizodiski parādīja, ka aizvien ir gatavs spēlēt labā līmenī. Tikmēr šosezon pirmajos septiņos mačos uzbrucējs laukumā ticis tikai trīs gadījumos un lieki piebilst, ka ne ar ko ievērības cienīgu nav izcēlies. Tā bija problēma arī pērn, kad vairāk sanāca neizmantot, nekā izmantot dotās iespējas.

Jāatzīmē, ka Kurucam šis ir trešais no četriem līguma gadiem, bet to, vai viņš paliks Bruklinā, nenoteiks nedz viņš, nedz viņa aģents, bet gan “Nets” vadība, jo tai ir azotē “team option”. Zīmīgi, ka vēl pirms pāris vasarām, kad tika draftēts Kurucs un bosnietis Džanans Musa, “Nets” GM Šons Markss tika slavēts ar to, ka drafta “vēlajos” raundos “nozvejojis” divus Eiropas talantu. Musa jau ir aizmainīts, bet Kurucs nespēlē. Un tas noticis gadā, kad pēc teorijas abiem talantiem būtu jāsāk “šaut” ārā.

Nevar izslēgt scenāriju, ka pēc aizsarga Spensera Dinvidija sezonu noslēdzošās traumas (krustenisko saišu plīsums) tiek veikta kāda maiņa, kur viens no puzles gabaliņiem varētu būt arī Kurucs. Šobrīd gan Rodionam par to domāt nevajadzētu un būtu svarīgi koncentrēties uz darbu treniņos un pie dotajām iespējām mačos jeb kā tās izmantot. Lai izkarotu vietu rotācijā, ir jāizdara nedaudz vairāk, kā uz doto brīdi, šķiet, viņš var.

Jānis Strēlnieks, Maskavas CSKA (VTB Vienotā līga, Eirolīga)

Te var domas dalīties – sak’, Jānim taču traucē traumas! Un oktobra sākumā arī Covid’s. Tiesa, Strēlnieks darbībā atgriezās pēc krietni ilgāka laika nekā Timma – gandrīz mēneša. Nepagāja ne ilgs laiks, kad  9. novembrī pēc spēles ar “Khimki” atkal tika ziņots par jaunām talsinieka veselības problēmām, tikai šoreiz pie vainas bija problēmas ar labā iegurņa muskuli. Un arī pirms saslimšanas ar vīrusu aizsargs izlaida pāris mačus.

Saprotams, ka, iekrājot tādu problēmu bagāžu pirmajos sezonas mēnešos un pēc tik lielas pauzes pandēmijas dēļ, demonstrēt savu labāko sniegumu, maigi izsakoties, ir sarežģīti. Ja sākotnēji novembrī gūtais savainojums tika marķēts kā “uz nenoteiktu laiku”, tad atgriešanās laukumā gadu mijā vērtējama kā veiksmīgi ātra. Tiesa, komanda gan bez latvieša spēles diriģēšanas spējām tīri labi iztika, jo kopš minētās spēles, kurā tika piedzīvots zaudējums, visu turnīru ietvaros CSKA ir 15 uzvaru sērija.

Tas lika uzdot jautājumus – vai Strēlnieks vēl vispār būs vajadzīgs? Bet pirmie mači liecina, ka būs gan. Visticamāk, ka spēles laiks gan būs līdzīgs kā sezonas sākumā – Eirolīgā ap 12-13 minūtēm, bet VTB kādu piecīti piemetīs klāt.

Vai tāds spēles laiks apmierina Strēlnieka ambīcijas? Domājams, ka nē, tomēr jāskatās uz situāciju reāli. Arī pērn Jānis vairākas reizes izkrita no ierindas, bet pēc šīs sezonas viņa līgums ar CSKA noslēdzas. Kluba vadībā noteikti ir cilvēki, kuri ar šķību aci skatās uz to, kā viņa slimības vēsture pildās ar vienu ierakstu pēc otra, tāpēc sezonas otrā puse latvietim var būt ļoti izšķirīga. Lai paliktu CSKA, jānodemonstrē tāds sniegums, ko pie Latvijā mēs saucam par “augstāk par savu dibenu”. Protams, ka ir arī cita izeja – ik maču aizvadot kvalitatīvas 10 – 15 minūtes Eirolīgā kā lomas spēlētājs, bet VTB, kad tiek atpūtināti galvenie līderi, uzņemties viņu lomu, ko gan Jānis, esot pie labas veselības, ne vienu reiz vien ir spējis nodemonstrēt.

Anžejs Pasečņiks, Vašingtonas “Wizards” (NBA)

Pasečņiks ir viens no tiem, kurš, šķiet, piepildījis iepriekš minēto latviešu teicienu. Viņa nokļūšana NBA bija milzīgs pārsteigums (un lai beidz te kāds tēlot, ka nebija, un ka viņam visu laiku ticēja!), jo uz turieni viņš devās kā piecu punktu džeks no ACB līgas un ar vismaz diviem karjeras restartiem.

Tomēr slaidais centrs savu vietu izkaroja un debijas sezonā sevi parādīja labi, tiekot pie negarantēta līguma arī šogad. Tiesa, viņam dots laiks sevi pierādīt līdz februārim (šis termiņš pandēmijas apstākļu dēļ tika pagarināts) un šajā laikā viņam algas čekā ir garantēti 350 tūkstoši ASV dolāru. Ja pēc tam viņš tiek paturēts sastāvā, šī summa var četrkāršoties. Tiesa, pagaidām nekas neliecina par to, ka “Wizards” ofisa vīri varētu viņu paturēt. Ja nu vienīgi aiz piesardzības un kā rezerves variantu, bet kā “reālu spēlētāju”, šķiet, viņu vairāk neredz. Pirmajās septiņās spēlēs Pasečņiks ticis laukumā vienreiz un arī pēc tam, kad bija nosēdējis pirmos četrus mačus malā. Un viņa izredzes noteikti neuzlabo fakts, ka vienīgajā mačā sešu minūšu laikā tika pieļautas gandrīz tikpat kļūdas – piecas… Tas noveda pie tā, ka jau nākamajos mačos Anžejs uz “Wizards” soliņa sēdēja jau ielas drebēs, nevis sporta.

Arī ja viņš tiek paturēts komandā, par ko raisās šaubas, jo kam gan vajadzīgs tik dārgs (jā, NBA algu griestos svarīgs ir katrs miljons) VIP spēļu skatītājs? Sparinga partnerus citiem centriem un par daudz mazāku naudu mierīgi var atrast G-līgā. Un kas Anžeju var izglābt? Patīsim atpakaļ – lielākas iespējas palikt vai vēl nedaudz uzspēlēt var pavērties tikai komandai sliktu notikumu attīstībā – vīruss vai traumas, jo tā jau pieticīgajā Vašingtonas komandas centru hierarhijā Anžejs vasalis…

Pēcvārds

Skaidrs ir viens – tas, ka iepriekš nosauktie kungi atrodas tur, kur šobrīd atrodas (domāti klubu un līgu pieraksti), jau vien kvalificējas apzīmējumam “liels panākums”. No otras puses – vēl pērn viss izskatījās daudz cerīgāk nekā šogad. Tāpat arī nav aptverti pilnībā visi Latvijas leģiona pārstāvji, kuri naudu pelna un savus talantus atrāda arī nemaz tik slikta līmeņa klubos. Un ir arī “labie” stāsti, protams.

Viens kopīgais un mainīgais lielums, kas vienotu visu iepriekš minēto spēlētāju stāstus, nav. Bet ar dažiem paralēles var vilkt, piemēram, Žagars, Kurucs, Lomažs un Pasečņiks pie lielākas lomas var tikt tikai ar nepatīkamu notikumu attīstību ar komandas biedriem vai “nereāli reālu” un īsā laikā nodemonstrētu labu sniegumu. Strēlnieka variantā galvenais ir atgūties no traumas, bet Timmu vienu vainot nevar, jo slikti spēlē visa komanda. Krievijas medijiem gan galvenais jājamzirdziņš mīlestības faktors, ko gan nevar reāli izmērīt, cik tieši un vai vispār tas ietekmē, bet lietas runā par sevi – kā sākās “lielās & lielās” (nevis “tikai”) mīlas atrādīšana, tā palēnām samazinājās produktivitāte arī uz basketbola parketa. Tās gan ir spekulācijas, bet padomāt katrs var. Un jāpadomā pašam Timmam.

Lai arī kā noslēgtos tekošā sezona, pabeidzot to tādā pašā “grafikā” kāds tas ir uzņemts šobrīd, visi šie spēlētāji tirgū savu vārdu ir pacēluši tiktāl, ka noteikti par viņiem interesēsies līdzīga līmeņa klubi. Varbūt izņemot Pasečņiku, kuram “Wizards” atteikuma gadījumā, visticamāk, “spīd” atgriešanās Eiropā vai ekskursija pa “gaļas mašīnu” ar tik smuko nosaukumu  (līdzīgi kā G-punkts) G-līga.  Ā, un noteikti ar ne tik trekniem algas čekiem, kādi tie ir šobrīd. Lai gan – kas zina…

sportapils