Klīstošais latvietis: Ozoliņa rezultatīvais ceļš pretī Stenlija kausam

Šonakt ar piecām spēlēm, pirmajai startējot pusstundu pēc pusnakts, sāksies Nacionālās hokeja līgas jaunā sezona. Laukumā gribam ieraudzīt vismaz četrus latviešus. Cerībā, ka kāds no viņiem spēs pietuvoties Stenlija kausam. Sporta varenāko trofeju virs galvas cēlis tikai viens Latvijas hokejists – 1996. gadā tas izdevās Sandim Ozoliņam. Kāda izvērtās Kolorado “Avalanche” triumfālā sezona?

Gadu pirms Stenlija kausa izcīnīšanas Kolorado “Avalanche” vēl nemaz neeksistēja. Komanda bāzējās Kvebekā, saīsinātās sezonas (lokauta dēļ) regulāro čempionātu pabeidza otrajā vietā un gatavojās iesaistīties galvenajās cīņās. Taču – no play-off izlidoja jau pirmajā kārtā. Kanādas ekonomika grima, kamēr hokejistu līgumu summas auga, tāpēc tika pieņemts lēmums par pārcelšanos uz Denveru.

Jaunā sezona sākās ar piecām uzvarām deviņās spēlēs, līdz 26. oktobrī “Avalanche” ģenerālmenedžeris Pjērs Lakruā vienojās par ļoti skaļu darījumu. Lai gan iepriekšējā vakarā bija izcīnīta trešā uzvara pēc kārtas, čempionu sastāva arhitekts sastāvā redzēja vienu trūkumu – bija nepieciešams vairākuma aizsargs, kurš spētu izšķirt maču likteņus. Kā vēlāk smējās leģendārais vārtsargs Patrika Ruā, tad Sandis Ozoliņš to darīja abos virzienos.

Foto: AP

Pierunāt Sanhosē “Sharks” vadību nebija viegli – pretī nācās atdot Ouvenu Nolanu. Jaudīgais spēka uzbrucējs 1990. gada draftā tika izvēlēts ar pirmo numuru. Lai gan debijas sezona Nolanam nebija veiksmīga, 59 spēlēs sakrājot tikai 13 punktus, turpinājumā viņš apliecināja sevi kā vienu no komandas uzbrukuma galvenajiem dzinējiem, vidēji vācot punktu spēlē. 1995./1996. gada sezonu viņš bija sācis ar četriem vārtiem un četrām piespēlēm, kad saņēma zvanu – ka jākravā somas un jābrauc uz Kaliforniju.

“Pēkšņi nonāc komandā, kas tikko pārcēlās no Kvebekas uz citu pilsētu. Pilsētu, kurā hokejs ir svešs. Pat nezināju, kas tur spēlē. Viņi bija otrā konferencē, mēs pret viņiem cīnījāmies vienu vai divas reizes sezonā. Man nebija ne jausmas, kas tur spēlē. Lidojumā uz jauno mājvietu ņēmu rokās avīzi un sāku skatīties, ar ko spēlēšu vienā komandā,” neziņas pilnās stundas pirms pieciem gadiem atcerējās Ozoliņš. 2015. gada decembrī viņš bija ieradies Kolorado, kad tika godināta divdesmitgades simboliskā izlase. “Pretī tika atdots Nolans. Man likās, ka viņš ir labāks hokejists par mani. Šķita, ka te draud nepatikšanas.”

Ozoliņš debiju piedzīvoja tikai dienu pēc notikušās maiņas. “Avalanche” savā laukumā ar 5:4 pieveica Bufalo “Sabres”, un Klīstošais latvietis, kā viņu dēvēja gan komandas biedri, gan vietējā prese, atzīmējās ar divām piespēlēm, abus punktus gūstot vairākumā. Līdz viņa pirmajam punktam jaunajā komandā nebija jāgaida pat sešas minūtes… Taču no malas izskatījās vieglāk nekā bija patiesībā. Denvera atrodas kalnos, un retinātais gaiss nepieradušam cilvēkam ir pārbaudījums. Ozoliņš godīgi atzinās – otrajā periodā viņam trūka elpa.

Trīs dienas vēlāk 6:1 pret Dalasas “Stars”, Ozoliņa kontā atkal 0+2, atkal abi punkti vairākumā. Kā arī lietderības koeficients +3 – jeb Ozo uz ledus bija, komandai gūstot piecus no sešiem vārtiem! Tiem, kuri domā, ka vēl labāka debija jaunajā komandā nav iespējama – divas dienas vēlāk 6:1 pret Kalgari “Flames”, Ozoliņam gūstot savus pirmos vārtus “Avalanche” kreklā. Protams, realizēts vairākums. Pirmajos trīs mačos pēc apmaiņas Ozoliņš bija savācis jau piecus punktus!

Pirmā atkalredzēšanās ar “Sharks” Ozoliņam izvērtās vairāk nekā patīkama – jā, pašam tikai viena piespēle, taču uz tablo redzamais 12:2 ļāva gavilēt. Lai gan tūdaļ pēc aizmainīšanas Ozoliņš ļoti pārdzīvojis – zilās līnijas maestro tobrīd domājis, ka visu karjeru izdosies nospēlēt vienā komandā.

Foto: Getty Images

Šis panākums tika izcīnīts 5. decembrī, bet nākamajā dienā “Avalanche” cerības izmainījās līdz nepazīšanai. Pēc saķildošanās ar Monreālas “Canadiens” vadību uz kalnaino Denveru tika aizmainīts Patriks Ruā. Vārtsargs, kurš jau divas reizes bija izcīnījis Stenlija kausu.

Viņš pievienojās ne pašā veiksmīgākajā brīdī – “Avalanche” bija uzskrējusi uz sēkļa un uzvarēja tikai trijos no desmit mačiem. Taču sūci izdevās aizdarīt, vējš burās pūta ņiprāk nekā iepriekš, un regulārais čempionāts tika pabeigts Rietumu konferences otrajā vietā. Tūdaļ aiz dominējošās Detroitas “Red Wings”. Visiem bija skaidrs – šīs komandas tiksies rietumu finālā. Un tieši tā būs īstā cīņa par Stenlija kausu!

“Avalanche” ar 4-2 pieveica gan Vankūveras “Canucks”, gan Čikāgas “Blackhawks”, kamēr Detroita tika pāri Vinipegas “Jets” un Sentluisas “Blues” izveidotajām barjerām. Ozoliņš nesnauda. Regulārā čempionāta noslēdzošajās septiņās cīņās viņš guva 13 punktus (3+10), bet play-off pirmajās divās kārtās (12 spēles) sakrāja 3+10. Tieši Ozoliņa vārti otrajā pagarinājumā pielika punktu sērijai pret “Blackhawks” un nodrošināja gaidīto dueli pret “Red Wings”.

Sērija, kurā izdzīvoja stiprākie. Sērija, kas ielika pamatus naidam starp abām komandām. Sestajā spēlē Klods Lemjē savainoja Krisu Dreiperu, un nākamajā sezonā “Red Wings” meklēja atriebību, parūpējoties par asiņainiem kautiņiem un fascinējošu Ruā lidojumu, steidzot glābt nepatikšanās nonākušo Lemjē.

Sestā spēle kļuva par sērijas beidzamo – “Avalanche” mačā bija pārāka ar 4:1, sērijā ņēma virsroku un soļoja pretī Stenlija kausam. Ozoliņš guva vārtus divās spēlēs, bet vēl divos mačos izcēlās ar piespēlēm.

Fināls pirms fināla bija uzvarēts, atlika vien pārkāpt astei. Pretī stājās Floridas “Panthers”, un tika izcīnītas četras uzvaras pēc kārtas. Visgrūtāk pie “Avalanche” hokejistiem tā nāca sezonas noslēdzošajā mačā – 0:0 saglabājās līdz pat trešajam pagarinājumam. Divas labākās iespējas izraut uzvaru un kausu bija tieši Ozoliņam, bet viņu apturēja “Panthers” vārtsargs Džons Vanbīsbruks. Taču atbildes vācieša Ūves Krupa metienam 105. minūtē viņam nebija.

Latvietis – Stenlija kausa čempions!

Turklāt ar 22 spēlēs savāktajiem 19 punktiem Ozoliņš bija Stenlija kausa izcīņas rezultatīvākais aizsargs. Priekšā atradās tikai astoņi uzbrucēji, visi – neapšaubāmas zvaigznes: Džo Sakiks, Mario Lemjē, Jaromīrs Jāgrs, Valērijs Kamenskis, Pēters Fošberjs, Petrs Nedveds, Stīvs Aizermens un Sergejs Fjodorovs.

Nākamajā sezonā “Avalanche” vēlreiz Rietumu konferences finālā plēsās pret “Red Wings”. Šoreiz tika piedzīvots zaudējums, un tālāk jau Detroita finālā svinēja uzvaru ar 4-0 un izcīnīja Stenlija kausu. Taču Ozoliņam tāpat izdevās atstāt nospiedumu kluba vēsturē. Viņš regulārajā čempionātā savāca 68 punktus, un rezultatīvakas sezonas nav bijis nevienam “Avalanche” aizsargam.

2000. gada vasarā Ozoliņš tika aizmainīts uz Karolīnas “Hurricanes”, jo “Avalanche” apzinājās, ka nevarēs atļauties latviešu aizsargu. Ozoliņš ar jauno vienību parakstīja 25 miljonu vērtu līgumu, kas joprojām ir lielākais Latvijas hokeja vēsturē. Bet “Avalanche” sezonas beigās otro reizi vēsturē izcīnīja Stenlija kausu…