Kristaps Janičenoks: “Pirmajā mēnesī LBS sapratu – te ir kārtīgi jāšancē

Pie Jurija Žigajeva raidījumā “Tavs Gājiens” viesojās Latvijas basketbola līgu direktors Kristaps Janičenoks, kurš apsprieda Latvijas izlases neveiksmes Eiropas čempionāta kvalifikācijā, bēdīgi slaveno video rullīti, kā arī pastāstīja par basketbola virtuves spēlītēm, direktora amatu un iespējamo komandu paplašināšanos augstākajā līgā.

Par garastāvokli

Protams, ka tas nav labs. Bet esmu iemācījies, ka uz karstām oglēm nevajag pieņemt lēmumus, ir jāpaiet laikam, ogles apdziest un tad var pieņemt arī racionālākus lēmumus vai domas. Šobrīd jāpagaida, lai emocijas norimst un tad skatīsimies. Jā, giljotīna ir sagatavota. Kasparu man ir visvairāk žēl, jo viņš ar sirdi un dvēseli ir iekšā.

Par video rullīti pirms mača ar Bulgāriju

Pirmkārt, mēs nebijām gatavi, ka tāda reakcija būs, jo mēs visi gaidījām to, ka mēs uzvarēsim. Ok, tas video var patikt vai nepatikt, man ir divējādas sajūtas. Ja es skatītos no šodienas pozīcijām, tad es par tādu video vispār nedomātu, lai nebūtu negatīvais haips. Sanāca kā sanāca un ir jādzīvo tālāk, izmainīt neko nevar. Ar “tagad vai nekad” nevar īsti salīdzināt, jo tās bija divas dažādas lietas. Šis bija īstermiņa aicinājums, kas neizdevās un izgāzās, bet “tagad vai nekad” bija sauklis, kas vilkās līdzi visu ciklu un vēl tagad.

Par FIBA un ULEB konfliktu

Šobrīd viss liecina, ka tur ir nopietns konflikts un tuvākajā laikā uz atrisinājumu nevaram cerēt, un sistēma, ko šobrīd piedāvā FIBA, nemainīsies. No šī cieš basketbola lielvalstis, skatītāji, taču produkts ir plašāks un ir lielāka kvantitāte. Viņi paplašina gan izlašu skaitu, gan to, kādas valstis piedalās. Spēlētājus dabūt no Eirolīgas komandām ir ļoti grūti, un LBS izdarīja ļoti lielu darbu. Ja “Khimki” viss būtu kārtībā, tad diez vai Jānis Timma un Dairis Bertāns būtu izlasē.

Par basketbola virtuves sašķeltību

Tā ir un pie tā mums ir jāstrādā. Es piekritu strādāt, jo man piedāvāja. Basketbols vienmēr ir bijis man tuvs, tas ir labākais, ko es māku un saprotu. Nevilcinoties es piekritu tieši tā iemesla dēļ, lai mēs nedalītos nekādās frontēs un ilgtermiņa periodā savienotu abas puses. No tā paliks spēcīgāks basketbols, viss kopums, jo arī otrā pusē ir spējīgi un domājoši cilvēki. Pirmajā mēnesī, ko pavadīju LBS, es domāju: par ko mēs cīnījāmies? Te ir reāli jāstrādā. Man šķita, ka atnākšu un visu sakārtošu, taču te ir tik daudz kas jādara, darba apjoms ir liels un dažāds.

Par Latvijas basketbola direktora amatu

Apjoms ir krietni lielāks nekā seši LBL klubi. Sakārtot LBL ir primārais, bet simpātiskas man šķiet arī Reģionālā līga un Nacionālā līga ir ar lielu potenciālu. Mans sapnis ir 10 komandas LBL un četras komandas Eirokausos. Pelnīt ar basketbolu kā sportu – nezinu, vai kāds to dara. Ja būtu normāla situācija pasaulē, mēs spēlētu ar 13 komandām Latvijas-Igaunijas līgā, kas uzreiz visu padarītu interesantāku. Mēs esam tādā kā izdzīvošanas situācijā, bet astoņas komandas augstākajā čempionātā no Latvijas ir izdarāms, pie tā mēs arī strādājam, esam apzinājuši potenciālās vietas – Saldus, Jelgava, Gulbene, Kandava.