Kāpēc NHL klubi vairs nemaksās desmit miljonus vārtsargiem

Nacionālajā hokeja līgā ir divi vārtsargi, kuru līguma vidējā summa sezonā sasniedz desmit miljonu dolāru robežu – Kerijs Praiss un Sergejs Bobrovskis. Abus vieno neveiksmīgas iepriekšējās sezonas, un pašlaik gan Praisam, gan Bobrovskim jācīnās par pirmā numura lomu komandā. Prognozējams, ka vārtsargi nākotnē nebūs komandu vislabāk apmaksātie spēlētāji.

2017. gada jūlija ievadā Kerijs Praiss noslēdza vārtsargu rekordlīgumu, kas vairs nav ticis pārspēts, un jādomā, ka tuvākajos gados – lai neteiktu, ka nekad – tas nemaz nenotiks. Monreālas “Canadiens” zvaigzne lika parakstu zem astoņus gadus ilga un 84 miljonus dolāru vērta kontrakta. Viņš ir komandas vislabāk apmaksātais spēlētājs ar lielu atrāvienu. Praiss sezonā saņem 10,5 miljonus, bet tuvākais sekotājs Šejs Vēbers. Komandas kapteiņa kontā ik sezonu ieripo 7,8 miljoni.

Sergejs Bobrovskis savu milzu līgumu parakstīja 2019. gada 1. jūlijā – pirmajā dienā pēc brīvo aģentu tirgus atvēršanas. Krievu vārtsarga iepriekšējā komanda Kolumbusas “Blue Jackets” neredzēja jēgu Bobrovskim maksāt viņa prasīto summu, tāpēc ļāva viņam patukšot kādas citas komandas maciņu. Bobrovskis nonāca Floridas “Panthers” paspārnē – septiņi gadi un 70 miljoni. Arī viņš ir savas komandas vislabāk apmaksātais spēlētājs, tuvāko sekotāju Āronu Ekbladu apsteidzot par 2,5 miljoniem.

Sergejs Bobrovskis. Foto: TT

“Blue Jackets” jau izsenis pazīstama kā ne pati bagātākā komanda, taču Bobrovska gadījumā problēma nebija seifa dziļumā. Jo uzbrucējam Artēmijam Panarinam Kolumbusa bija gatava maksāt desmit miljonus sezonā, bet Bobrovska pārstāvjiem uzreiz tika norādīts, ka uz divciparu skaitli sezonā ij neceriet. Vārtsargs kā komandas galvenā zvaigzne un vislabāk apmaksātais spēlētājs – tā nav uzvaroša formula.

Laikā, kad Bobrovskis divas reizes tika atzīts par sezonas labāko vārtsargu, viņš atvairīja virs 93% metienu. Tā ir visnotaļ elitāra robeža. Arī Praisam līdz 93% izdevies tikt divās sezonās. Abus kādā brīdī pavisam droši varēja saukt par pasaulē labāko vārtsargu. Taču pēdējos gados abiem sākusies lejupslīde.

Piemēram, Bobrovskis pirmajā gadā pēc lielā līguma parakstīšanas knapi aizsniedzās līdz 90%, kas NHL vārtsargam ir absolūtais minimums, lai sezonu nesauktu par pilnīgu izgāšanos. Praiss šosezon ticis galā ar tikai 89,3% metienu. Ne velti ir teiciens: parādi man uzvarošu treneri – es parādīšu labu vārtsargu, parādi man zaudējošu treneri – es parādīšu sliktu vārtsargu. Monreālas “Canadiens” kļuva par pirmo komandu, kas šajā sezonā atbrīvojusi galveno treneri.

Vai Praiss un Bobrovskis savās labākajās sezonās bija pelnījuši saņemt desmit miljonus? Viennozīmīgi. Taču – lai saņemtu 70 vai 80 miljonu līgumu, tev jābūt labākajam vārtsargam pasaulē visā līguma ilgumā. Katru sezonu septiņu vai astoņu gadu garumā. Jo pat viena slikta sezona līgumu padarīs par nesekmīgu. Un nedz Praisam, nedz Bobrovsim tā nav pirmā cerības neattaisnojošā sezona. Abiem jau līguma parakstīšanas brīdī labākie gadi bija aiz muguras.

Trešais vislabāk atalgotais NHL vārtsargs ir Andrejs Vasiļevskis, kurš pārstāv Tampabejas “Lightning”. Viņš pelna 9,5 miljonus sezonā. Salīdzinot ar Praisu un Bobrovski, Vasiļevskim ir viens milzīgs pluss – viņš ir septiņus gadus jaunāks nekā Praiss un sešus gadus jaunāks nekā Bobrovskis. Pārfrāzējot: Vasiļevskis tagad ir vecumā, kad viņa kolēģi aizvadīja labākās sezonas karjerā. Arī Vasiļevskis tagad rāda perfektu sniegumu.

Bet – viņa līgums ir spēkā līdz 2027./28. gada sezonas beigām. Pašlaik 9,5 miljoni izskatās kā taisnīgs atalgojums, tomēr, redzot iepriekšējos piemērus, jāprognozē, ka pēc septiņiem gadiem domāsim citādi.

Objektīvākais veids, kā salīdzināt NHL vārtsargus, ir apskatīt viņu atvairīto metienu procentu, kad abas komandas spēlējušas vienādos sastāvos. Starp vārtsargiem, kuri aizvadījuši vismaz 240 minūtes jeb četras pilnas spēles, Vasiļevskis ar 95,0% ir otrais. Viņam priekšā atrodas tikai Džeiks Alens, kurš konkurē ar Praisu Monreālā. Skaidri redzams, kurš ir labāks.

Trešo vietu dala Kels Pītersens un Alekss Nedeļkovičs. Pītersens Losandželosas “Kings” rindās saņem 858 tūkstošus, bet Nedeļkovičs Karolīnas “Hurricanes” sastāvā pelna vēl mazāk – 737 tūkstošus. Protams, ka viņi ne tuvu nav savas komandas labāk apmaksātie vārtsargi, taču rāda labāku sniegumu nekā kolēģi. Piektais ar 94,0% ir Kevins Lankinens, kurš vispār aizvada debijas sezonu NHL.

Alekss Nedeļkovičs. Foto: TT

Vai viņi tikpat augstu būs arī pēc gada? Visticamāk, nebūs. Taču pēc gada pirmajā pieciniekā noteikti nebūs arī Praiss vai Bobrovskis. Redzot šos piemērus, jādomā, ka komandas arvien biežāk izvēlēsies lētākus vārtsargus, jo tā ir pozīcija, kuru hokejā prognozēt ir visgrūtāk. Vienu sezonu vari būt labākais pasaulē, gadu vēlāk – tikai otrais savā komandā. Tāpēc labāk neslēgt ilgtermiņa līgumus par milzīgām summām.

Tikai šajā starpsezonā Mets Marejs noslēdza četru gadu un 25 miljonu līgumu ar Otavas “Senators”. Un jau līguma pirmajā gadā viņš ir viens no sliktākajiem vārtsargiem līgā. Ne velti Pitsburgas “Penguins” ar lielāko prieku atbrīvojās no Mareja, kuram bija sākusies lejupslīde. Viena slikta sezona – nejaušība. Divas pēc kārtas dažādās komandās – likumsakarība.

Lielisku sniegumu demonstrējošais Andrejs Vasiļevskis labāk apmaksāto vārtsargu kompānijā drīzāk ir izņēmums. Blakus viņam atrodas vārtsargi, kuri pelna mazāk par miljonu. Kamēr desmit miljonu vārtsargi cīnās par to, lai vispār tiktu pie spēles laika.