“Khimki” katastrofa – kā Eirolīgas klubs balansē uz bankrota robežas

Pēdējos gados Maskavas apgabala “Khimki” uzskatīja par vienu no Krievijas bagātākajiem basketbola klubiem. Līdz CSKA finansējumam aizķerties bija grūti, tomēr šo komandu droši varēja saukt par otro labāko vienību kaimiņvalstī. Tās gaitām pastiprināti sekoja arī Latvijā, jo Himkos spēlēja divi latviešu basketbolisti – Dairis Bertāns un Jānis Timma. Izskatās, ka tuvākajā laikā situācija strauji mainīsies – ne tikai tādēļ, ka abi latvieši komandu vairs nepārstāvēs, bet arī dēļ tā, ka klubs ar lielu varbūtību var pazust no Eiropas elites basketbola skatuves.

Covid-19 pandēmija stipri sita pa tām komandām, kuru ienākumu ievērojamu daļu veidoja biļešu un atribūtika tirdzniecība. Šajā ziņā Krievijas klubi bija nedaudz priviliģētākā stāvoklī, jo pārsvarā to budžeti tiek veidoti no valsts korporāciju naudas. “Khimki” gadījumā šķita, ka klubs šos grūtos laikus pārdzīvos bez īpašām problēmām. Realitāte gan izrādījās skarbāka – organizācijai ir milzīgas finansiālas problēmas, to atstājusi virkne spēlētāju, kuri atklāti pasaka – algas netiek maksātas jau krietnu laiku.

Šis ir kārtējais stāsts par to, ka Krievijas basketbols un sports kopumā, lai arī tas ir integrēts Eiropā, dzīvo pēc saviem, visai savdabīgiem noteikumiem. Nevienam nav noslēpums, ka, lai piesaistītu laba līmeņa leģionāru Krievijas futbola, hokeja vai basketbola klubam, viņam jāmaksā krietni lielāka alga, nekā viņš saņemtu Eiropā. Daudzi izdara izvēli par labu Krievijai tieši ar domu, ka tā ir viegla nauda. Lielākajā daļā gadījumos pret leģionāriem ir krietni labāka attieksme nekā pret vietējiem spēlētājiem, un gandrīz visas kaprīzes tiek izpildītas.

Medaļai ir otrā puse. Skrienot pēc miljoniem rubļu, sportisti beigās var palikt bez naudas. Pat līgums negarantē, ka visa nauda tiešām tiks izmaksāta. To uz savas ādas izjutuši daudzi sportisti, kuri beigās nav saņēmuši algas, un arī pašas sporta organizācijas. Lielākā daļa no klubiem tiek finansēta no valsts korporāciju vai arī vietējo pašvaldību kabatas, un parastī šādas vienošanās tiek panāktas neformāli. Tas nozīmē, ka jebkurā brīdī (piemēram, pēc vēlēšanām) situācija var strauji mainīties. Vai arī valsts korporācijas īpašniekam pēkšņi parādās citas intereses vai vienkārši apnīk izmest naudu vējā, un, par spīti līgumiem, sezonas laikā finansējums tiek nogriezts.

Viens no spilgtākajiem piemēriem Krievijas profesionālajā sportā ir Maskavas “Dynamo”. Proti, pēc divu titulu izcīnīšanas 2012. un 2013. gadā izrādījās, ka komandai ir problēmas ar finansēm. Risinājums tika atrasts visai vienkāršs – organizāciju pasludināja par bankrotu un tika izveidota cita, kura pārmantoja visus titulus, bet ne algu parādus. Daži hokejisti joprojām nav saņēmuši naudu par tām sezonām.

Arī basketbolā netrūkst tādu situāciju. Savulaik Maskavas apgabala pilsētā Ļuberci bija klubs ar nosaukumu “Triumpf”, kas spēlēja VTB līgā un ULEB Eirokausā. Finansiālo problēmu dēļ 2014. gadātika pieņemts lēmums, ka tā vieta abos turnīros tiks nodota tajā pašā gadā dibinātajai Sanktpēterburgas “Zenit”. Protams, ne par kādu parādu nomaksu nebija runas.

Tagad līdzīgā situācija nonācis Krievijas basketbola grands – “Khimki”. Situācija ir tik katastrofāla, ka komanda var pat nenoslēgt sezonu. Divkārtējāi ULEB Eirokausa ieguvēja var beigt eksistenci, vismaz tādā veidolā, kādā mēs to zinām.

“Komandas noskaņojumu var aprakstīt ar vienu vārdu – vienaldzība”

Jau pašā sākumā varēja paredzēt, ka viegli nebūs. Divos pirmajos VTB līgas mačos tika piedzīvoti zaudējumi pret Sanktpēterburgas “Zenit” (67:79) un “Nizhny Novgorod” (85:96), kuriem sekoja panākums pār Krasnojarskas “Enisey”. Arī Eirolīgas pamatturnīrs tika uzsākts neveiksmīgi, tomēr cerīgi – ar 76:78 pret Atēnu “Panathinaikos”. Septembra un oktobra uzvaru/zaudējumu bilance abos turnīros bija 2-9 un jau tad sāka šķīst, ka kaut kas komandā nav kārtībā.

Oktobra pēdējā dienā Maskavas apgabala komandai izdevās tikt pie pirmā panākuma Eirolīgā, pārspējot “Crvena Zvezda” ar 83:77. Savukārt novembrī pēc uzvaras pār CSKA (86:78) VTB līgas spēlē un panākuma pār “Zenit” (88:83) šķita, ka situācija stabilizējusies. Tiesa, “Khimki” uzreiz atgriezās zaudējumu sliedēs, jo pēc Sanktpēterburgas kluba pieveikšanas līdz gada beigām 11 spēlēs izdevās izcīnīt tikai vienu uzvaru – VTB līgā par “Parma”.

Foto: TT

“Daudzi basketbolisti “Khimki” vienībā spēlē tikai par algu. Spēlētāji aizmirsuši, ka viņu darbs ir labi apmaksāts tikai tādēļ, ka viņu sniegumu vēro arī skatītāji. Es jūtu līdzi [Rimam] Kurtinaitim, kurš tā arī nespēja atrast individuālo pieeju, nespēja motivēt katru, lai visai komandai spīd acis. Taču neesmu pārliecināts, ka pēc trenera maiņas tie paši spēlētāji spēs mainīt savu pieeju. Komandas noskaņojumu var aprakstīt ar vienu vārdu – vienaldzība. Atlaist treneri ir ērts variants kluba vadībai, jo kompensācija par līguma laušanu būs krietni mazāka, nekā spēlētāju atlaišanas gadījumā. Var paziņot, ka treneris ir vainīgs un turpināt baudīt dzīvi bez jebkādas atbildības,” savā viedoklī par situācija dalījās pazīstamais komentētājs Vladimirs Gomeļskis.

“Kad mača beigās mums ir bumba, baidāmies to zaudēt”

Decembra sākumā mediji sāka rakstīt par iespējamo trenera maiņu, tomēr precīzāka izrādījās lietuviešu žurnālista Donāta Urboņa informācija, ka Kurtinaitis saglabās savu vietu, bet viņa palīgi gan tiks atlaisti. Tā arī notika – trīs speciālisti, tajā skaitā Kurtinaiša dēls Gedriuss, bija spiesti pamest komandu, savukārt par vienu no lietuvieša palīgiem kļuva Himku fārmkluba galvenais treneris Andrejs Maļcevs. Tobrīd tas izskatījās pēc slikti nomaskētā mēģinājuma uz nelielu laiku atlikt Kurtinaiša atlaišanu, un beigās tā arī notika.

Bija redzams, ka šajā nokaitētajā gaisotnē nervozē arī pats lietuviešu speciālists. Vienā no preses konferencēm pēc kārtējā zaudējuma Eirolīgas spēlē viņš atzina, ka ir lietas, kuras grūti iemācīt 30-gadīgajiem basketbolistiem, noradot, ka komandai pietrūkst aukstasinības. “Kad mača beigās bumba ir pretiniekiem, mēs baidāmies ielaist un baidāmies pārkāpt noteiktumus. Kad bumba ir mums – baidāmies to zaudēt. Un tā visu sezonu, visu laiku atkārtojas un atkārtojas,” teica Kurtinaitis pēc vienas no spēlēm.

Decembra vidū parādījās informācija, ka klubs nav apmierināts ar Timmas un zviedra Jonasa Jerebko sniegumu un izskata iespēju atlaist abus leģionārus. Tiesa, latvieša aģents uzreiz noliedza šis baumas, taču šādi pieņēmumi neparādās bez iemesla. 2020. gadu komanda noslēdza gandrīz optimālajā sastāvā, bet jau janvārī sākās straujas pārmaiņas.

“Viņi nav samaksājuši vairākus miljonus kronu”

15. janvārī tika pieņemts lēmums atlaist Kurtinaiti, viņa vietā nozīmējot Maļcevu. Par šo lēmumu komandu kritizēja Gomeļskis, norādot, ka šim speciālistam nav autoritātes “Khimki” ģērbtuvē. Nedēļu vēlāk klubu atstāja divi ārzemnieki – Jerebko un Gregs Monro. Mēneša beigās komandu pameta arī Devīns Bukers, kurš “ģimenes apstākļu dēļ” aizlidoja uz ASV un Krievijā vairs neatgriezās.

Pirmais, kurš skaļi ierunājās par algu parādiem, bija Jerebko. “Saņēmu atļauju uz dažām dienām doties mājās, lai satiktos ar ģimeni. Dienu pirms atgriešanās saņēmu ziņu, ka tas nav nepieciešams. Pēc tam sākās problēmas ar līguma paredzēta atalgojuma izmaksu. Klubs joprojām nav izmaksājis man vairākus miljonus kronu, bet ar to nodarbojas mans aģents,” teica zviedrs. Kluba prezidents Pāvels Astahovs atbildēja, ka algas tiek izmaksātas, tomēr ne pilnā apmērā un teica, ka Jerebko patvaļīgi atstāja komandas nometni, kas arī ir iemesls, kādēļ viņš nesaņēma visu naudu.

Foto: TT

Klusuma burbulis beidzot uzsprāga. Uz zaudējumu sērijas Eirolīgā fonā 4. februārī medijs “RIA Novosti” publicēja informāciju, ka “Khimki” basketbolisti divus mēnešus nesaņem algu. To netieši apstiprināja arī Bertāns, kurš ielika laiku “Twitter” publikācijai par algu parādiem komandā. Mēneša vidū sekoja arī reakcija no Eirolīgas – klubam tika aizliegts pieteikt jaunus spēlētājus līdz brīdim, kamēr netiks nokārtotas parādsaistības. Neoficiālā informācija liecināja, ka jaut tobrīd “Khimki” kopējais algu parāds pārsniedza 250 miljonus rubļu jeb 2,8 miljonus eiro.

Spēlētāji turpināja pamest komandu – prom devās Stefans Jovičs, bet marta sākumā komandu pameta arī Bertāns. Dairis apstiprināja informāciju par algu problēmām, atklājot, ka situācija ir visai nopietna. Klubs latviešu basketbolistam ir parādā septiņas algas. “Tā bija pēdējā reize, kad izvēlos komandu, kurā vienkārši maksā vairāk,” teica Bertāns. Pagaidām gan nav skaidrs, vai latvietis atgūs savu naudu.

Fons ap komandu kļuva arvien negatīvāks. Insaideri ziņoja, ka nākamajā sezonā “Khimki” zaudēs savu vietu, savukārt Timma pirms vienas no spēlēm izrādīja neapmierinātību ar to, ka viņš netika iekļauts starta pieciniekā un pameta arēnu. “Pārsist” šo informatīvo fonu nespēja par uzvara Eirolīgā pār Madrides “Real”, pārtraucot 17 zaudējumu sēriju.

“Komandai var nepietikt naudas, lai pabeigtu sezonu”

Marta vidū žurnālists Vasilijs Konovs atklāja, ka situācija ir visai nopietna. “”Khimki” ir kritiskā stāvoklī. Viss ir daudz nopietnāk nekā šķita sākotnēji. Jau vairākas dienas klubā notiek audits, to var atzīt par bankrotu.” Un, ja iepriekš kluba prezidents Astahovs bija optimistisks, tad arī viņš vairs nekautrējās runāt par problēmām. “Audits notiek ik pēc pusgada, tā ir standarta procedūra. Runājot par mūsu nākotni, neviens nezina, kāda tā būs. Dzīvojām tādā situācijā, kāda mums ir, un tā situācija nav vienkārša.”

Savukārt Krievijas medijs “Match-TV” rīcībā esošā informācija liecina, ka “Khimki” var nepietikt naudas, lai pabeigtu sezonu. Proti, kluba budžets nav tikai algas spēlētājiem, bet arī pārlidojumi, viesnīcas, ekipējums un citas svarīgas lietas, par kurām ir jāmaksā. Pirmo reizi tika minēts arī problēmu iemesls – pēc sliktiem rezultātiem Eirolīgā komandas galvenais sponsors “Metalloinvest” strauji samazināja finansējumu, savukārt atrast “aizvietotāju” kluba vadībai neizdevās.

Foto: TT

Skaidrs, ka šajos apstākļos grūti skatīties tālāk par šo sezonu, jo pašlaik kluba galvenais uzdevums ir nevis trofejas un medaļas, bet eksistences turpināšana. Par Eirolīgu viss bija skaidrs jau labu laiku iepriekš – trīs uzvaras 29 mačos ir pietiekami labs iemesls, lai zaudētu vietu Eiropas spēcīgākajā turnīrā nākamajā sezonā.

Arī VTB līgā komanda atrodas neierasti zemu – septītajā pozīcijā ar deviņiem panākumiem 17 mačos. Uzvaras mijas ar zaudējumiem un “Khimki” joprojām sev nav garantējuši vietu izslēgšanas turnīrā. Variants ar vienības neiekļūšanu izslēgšanas turnīrā ir visai reāls, un tas būtu trekns punkts neveiksmīgajai sezonai. Ja Maskavas apgabala klubs pazudīs no basketbola kartes, tā būs kārtējā mācību stunda visai basketbola sabiedrībai. Proti, kad komandai ir viens liels sponsors, tad pat laba līmeņa organizācija var sabrukt vienā brīdī.

Kārtējais spļāviens profesionālajai pieejai

“Khimki” gadījums ir vēl viens smags sitiens visam Krievijas sportam un kārtējais pierādījums, ka sporta organizācijām no šīs valsts nevar ticēt. Ja tādas lietas notiek pat elites līmeņa klubiem, tad ne tik spēcīgām komandām būs arvien grūtāk piesaistīt leģionārus, jo neviens nevēlēsies doties tur, kur pastāv risks nesaņemt to, kas ir atrunāts līgumā.

Tas nozīmē, ka spēlētāji par došanos uz Krieviju prasīs vēl lielāku naudu un ne visi kluba varēs to atļauties. Bet bez spēcīgiem leģionāriem nav iespējams neviena čempionāta progress. Ja “Khimki” tiešām bankrotēs, tad VTB līgas līmenis varētu kristies un tā ir vēl viena slikta ziņa visam valsts sportam.

VTB līgai būtu īstais laiks aizdomāties par kaut kādiem mehānismiem, kuri pasargātu turnīru no šādām situācijām. Potenciālais “Khimki” bankrots iedragās līgas prestīžu un nav nekādu garantiju, ka šāda situācija neatkārtosies. Ja Krievijā reputācijai būtu kaut neliela nozīme, tad situācija ar Maskavas apgabala klubu kalpotu par mācību stundu un sporta veidu vadošajiem cilvēkiem būtu jāaizdomājas, kā izvairīties no tādiem gadījumiem.

Bet realitāte ir tāda, ka pat “Khimki” pazušana neko nemainīs. Klubi turpinās parādīties un pazust, lielkorporācijas turpinās konkurēt savā starpā, kurai pieder labāks klubs, bet tad pēkšņi pārdomāt un nogriezt finansējumu. Savukārt leģionāriem arī turpmāk došanās uz Krieviju būs kā loterija, kuras rezultātā tu vari saņemt algu, kas ir krietni lielāka par vidējo šajā sporta veidā, vai arī vairākus mēnešus nospēlēt par “paldies”, kā arī “izbaudīt” visai īpatnējo dzīvi lielvalstī.