Latvija uzsāk PK kvalifikāciju – kā iepriekš futbola izlasei veicies lielo turnīru atlašu pirmajos mačos

Trešdien, 24. martā plkst. 21:45 Daiņa Kazakeviča vadītā Latvijas futbola izlase uzsāks kārtējo atlases ciklu dalībai Pasaules kausā, kad savā laukumā uzņems Melnkalnes izlasi. Parasti pirms valstsvienības spēlēm ir ne pārāk daudz optimisma, un arī šoreiz īsti nav pamata cerēt uz brīnumu – tieši tā varētu nosaukt pasaules ranga 136. izlases (Latvija) iespējamo uzvaru pār 63. spēcīgāko komandu (Melnkalne).

Atšķirībā no basketbola izlases, kurai neliela Balkānu republika asociējas ar nepiepildīto sapni par dalību PK, futbola valstsvienībai īpaši nepatīkamo atmiņu nav. Proti, Latvija un Melnkalne savā starpā spēlējušās vien divas reizes draudzības mačos. Abas spēles notika izbraukumā, 2012. gadā piedzīvots zaudējums ar 0:2, bet pērn izdevās nospēlēt neizšķirti – pēc Igora Tarasova vārtu guvuma Latvija bija vadībā, bet jau kompensācijas laikā Melnkalni izglāba aizsargs Igors Ivanovičs.

Sākums vienmēr ir svarīgs un pirmajai spēlei parasti ir liela nozīme. Grupā ar Nīderlandi un Turciju neviens neparedz Latvijai reālu cīņu par vietu Pasaules kausā. Tomēr neviens neliedz pacīnīties par iespējami augstāko vietu sešu komandu konkurencē, un jāsāk jau no mača pret Melnkalni. Pēdējo desmit gadu laikā bijis viens gadījums, kad Latvija kāda liela turnīra kvalifikāciju uzsāka ar uzvaru. Pārējos gadījumos bija neizšķirti un zaudējumi.

2019. gada 21. marts, Euro 2020 kvalifikācija

Ziemeļmaķedonija – Latvija 3:1

Visai neveiksmīgs cikls tika uzsākts Skopjē septiņu tūkstošu skatītāju klātbūtnē. Spēles sākums nebija cerīgs, pēc 30 nospēlētajām minūtēm rezultāts bija jau 0:2, savukārt vēl dažas minūtes vēlāk izlases galvenais treneris Slaviša Stojanovičs bija spiests veikt vārtsarga maiņu, izlases kapteiņa Andra Vaņina vietā laukumā laižot Pāvelu Šteinboru.

Mača izskaņā latvju līdzjutējus iepriecināja mājinieku aizsargs Darko Velkovski, raidot bumbu savos vārtos un tādējādi samazinot deficītu līdz 1:2. Tiesa, noslēgt maču ar cienīgu rezultātu neizdevās – kompensācijas laikā par otro dzelteno kartīti tika noraidīts Andrejs Cigaņiks, savukārt dažas minūtes vēlāk Stambulas “Fenerbahce” pussargs Elifs Elmass pielika punktu.

Nākamajos sešos mačos Latvija vārtus neguva, bet tikai ielaida, kopā pretinieki iesita 21 golu. Briesmīgu sēriju izdevās pārtraukt mačā pret Izraēlu (1:3), kad precīzs bija Vladimirs Kamešs. Kopā, ja neskaita Velkovski dāvanu, valstsvienība desmit spēlēs pretinieku vārtsargus pārspēja divas reizes. Par otrā vārtu guvuma autoru kļuva Mārcis Ošs, kurš atnesa komandai vienīgo uzvaru pār Austriju (1:0), Latvijai ieņemot pārliecinošu pēdējo vietu.

2016. gada 6. septembris, PK 2018 kvalifikācija

Andora – Latvija 0:1

Cīņa par iekļūšanu 2018. gada Pasaules kausā, kas norisinājās Krievijā, sākās gandrīz divus gadus pirms paša turnīra. Šoreiz kalendārs bija parocīgs Latvijas izlasei tādā ziņā, ka pirmais pretinieks bija pundurvalsts, kuras kopējais iedzīvotāju skaits ir nedaudz lielāks nekā, piemēram, Liepājā. Mariana Pahara vadītā komanda izdarīja četrus sitienus pa vārtiem un viens no tiem izrādījās precīzs, atzīmējoties Valērijam Šabalam. Līdzjutēji gan gaidīja krietni pārliecinošāku uzvaru, jo futbola faniem šķita, ka Andora jāapspēlē ar lielu rezultātu.

Veiksmīgam sākumam sekoja kaunpilna neveiksme savā laukumā pret Fēru salām ar 0:2, pēc kuras komanda piedzīvoja veselu virkni zaudējumu pret Ungāriju, Portugāli un Šveici. Brīdī, kad neveiksmju sērija sasniedza sešas spēles, Latvija savā laukumā nospēlēja bezvārtu neizšķirtu ar Fēru salām. Uz pēdējo maču Pahara komanda savācās un svinēja vienu no pēdējo gadu lielākajām uzvarām – 4:0 pār Andoru. Divus vārtus guva Šabala, pa vienam golam Tarasovam un Dāvim Ikauniekam.

Septiņi punkti kvalifikācijā ļāva Latvijai ierindojoties nevis ierastā sestajā, bet gan piektajā pozīcijā grupā. Vēl augstāku vietu ieņēma Fēru salas – ceturto, apsteidzot Latviju par diviem punktiem.

2014. gada 9. septembris, EURO 2016 kvalifikācija

Kazahstāna – Latvija 0:0

16. Eiropas čempionāts bija pirmais, kurā piedalījās tik liels komandu skaits – 24. Teorētiski tas nozīmēja, ka Latvijai ir lielākas izredzes beidzot apmeklēt Eiropas futbola svētkus dalībnieku, nevis tūristu statusā. Optimismu vairoja nedēļu pirms atlases sākuma izcīnīta uzvara pārbaudes mačā pret Armēniju ar 2:0, abus vārtus gūstot Šabalam.

Kazahstānā izcīnīt uzvaru Latvijai neizdevās, spēlei noslēdzoties ar bezvārtu neizšķirtu, bet Šabala savu vārdu protokolā ierakstīja nevis kā vārtu guvējs, bet kā dzeltenās kartītes saņēmējs. 90 minūšu laikā tikai viens sitiens pa vārtiem sasniedza mērķi, kas, protams, ir slikts rezultāts.

Kvalifikācijas turnīra beigās abām izlasēm bija vienāds punktu skaits un Āzijas valsts izvairījās no palikšanas pēdējā vietā pateicoties uzvarai pār Latviju pēdējā kārtā. Latvija nevienu uzvaru tā arī neizcīnīja, tomēr vēl četras reizes nospēlēja neizšķirti – divos mačos ar Turciju, kā arī vienā spēlē pret Čehiju un vēl vienā – pret Islandi. Šajā mačā Latvija parādīja raksturu, otrajā puslaikā atspēlējoties no 0:2. Vārtus guva Alekandrs Cauņa un, protams, Šabala.

2012. gada 7. septembris, PK 2014 kvalifikācija

Latvija – Grieķija 1:2

Paskatoties sporta portālu arhīvos Latvijas izlases pieteikumu šai spēlei, nostalģiskam līdzjutējam acīs varētu parādīties pa kādai asarai. Oskars Kļava, Kaspars Gorkšs, Edgars Gauračs, Māris Verpakovskis, Artjoms Rudņevs. Cikls tika uzsākts savu līdzjutēju priekšā un uz pārtraukumu viņi varēja doties labā noskaņojumā, jo īsi pirms pirmā puslaika beigām Aleksandrs Cauņa realizēja 11 metru soda sitienu un izvirzīja Latviju vadība ar 1:0.

Pēc pārtraukuma viesi diezgan ātri panāca izlīdzinājumu, savukārt 69. minūtē Teofaniss Gekas guva otros vārtus Grieķijas labā. Mača izskaņā izlasei bija laba iespēja izcīnīt vismaz vienu punktu, kad 86. minūtē Verpakovskis nopelnīja bīstamu soda sitienu. Iespēja gan palika neizmantota un kvalifikācijas cikla pirmajā spēlē tika piedzīvots minimālais zaudējums.

Kopā tika izcīnītas divas uzvaras un divi neizšķirti, komandai ar astoņiem punktiem ierindojoties piektajā vietā, apsteidzot vien Lihtenšteinu un par diviem punktiem atpaliekot no Lietuvas.

2010. gada 3. septembris, EURO 2012 kvalifikācija

Latvija – Horvātija 0:3

Savu vēlmi kvalificēties 2012. gada Eiropas čempionātam horvāti parādīja jau pirmajā spēlē “Skonto” stadionā, iesitot trīs bezatbildes bumbas Latvijas izlases vārtos – vienu pirmā puslaika izskaņā, un vēl divas otrajās 45 minūtēs. Toreiz izlasē spēlēja tādi futbolisti kā Vitālijs Astafjevs, Juris Laizāns, Ģirts Karlsons un Jurijs Žigajevs – valsts pazīstamākais futbola blogeris.

Visi trīs vārtu guvēji Horvātijas izlasē futbolu jau nespēlē – par Mladena Petriča gaitām pēc futbola nekas nav zināms, Dario Srna ir trenera asistents Doņeckas “Shakhtar” vienībā, savukārt Ivica Oļičs tuvākajās dienās tiks apstiprināts par Maskavas CSKA galveno treneri.

Jāatzīmē, ka šis bija viens no veiksmīgākajiem cikliem Latvijas izlasei (iekļūšana EURO2004 ir ārpus konkurences). Proti, komanda izcīnīja trīs uzvaras, divas reizes apspēlējot Maltu, un vienu – Gruziju, kā arī nospēlēja neizšķirti ar Grieķiju un Gruziju. Valstsvienība ierindojās ceturtajā pozīcijā ar 11 punktiem. Tas nebija biežs gadījums, kad punktu skaits pārsniedza aizvadīto maču skaitu.