“Dinamo” ģenerālmenedžeris Buncis – hokeja funkcionārs ar Donbasas rūdījumu

Martā Kontinentālās hokeja līgas (KHL) klubā Rīgas “Dinamo” notikušas svarīgas pārmaiņas. Pirmo reizi kopš 2016. gadā komandai būs ģenerālmenedžeris, šie pienākumi ir uzticēti Edgaram Buncim. Šis solis liek nākotnē skatīties ar optimismu. Spriežot pēc “Dinamo” vadības un paša Bunča vārdiem, organizācija beidzot sapratusi skaidri noformulētās filozofijas nozīmīgumu. Hokejā cāļus skaita pavasarī un ĢM darbu mēs varēsim vērtēt vien nākamajā gadā. Tomēr nevar nepriecēt fakts, ka “Dinamo” beidzot dodas profesionālās sporta organizācijas virzienā.

Kad 2008. gadā tika atjaunots Rīgas klubs ar mērķi piedalīties KHL, tam bija spēcīga menedžmenta brigāde – trenera amatā pieredzējušais Juliuss Šuplers, bet ĢM amatā – Normunds Sējējs, kurš uz Rīgu atveda ne vienu dārgumu vien. Tādi hokejisti kā Filips Novaks, Mets Elisons, Martins Pruseks un daži citi Latvijas klubā nonāca tieši pateicoties Sējēja darbam. Vienu sezonu viņa pienākumus pārņēma Juris Opuļskis, vēlāk Sējējs atgriezās, savukārt 2016. gadā viņš kļuva par pirmo “Dinamo” ĢM, kurš šo amatu apvienoja ar komandas trenēšanu. Pēc viņa līdzīgu ceļu gājuši Ģirts Ankipāns un arī Pēteris Skudra, “Dinamo” šajā posmā piedzīvojot ne tos labākos laikus. Organizācija ir regresējusi, un tās pacelšana no apakšas ir uzticēta pieredzējušajam hokeja funkcionāram Buncim.

Arēnas “Rīga” direktors pēc sludinājuma

2006. gadā Latvijā norisinājās pasaules čempionāts hokejā. Lai svētki būtu iespējami tik mazā valstī, Rīgā tika uzcelta moderna “Arēna Rīga” ar desmit tūkstošiem skatītāju vietu. Uz jaunā objekta izpilddirektora amatu tika izsludināts atklāts konkurss, un viens no pretendentiem bija Buncis. Kā savulaik sarunā ar Jāni Matuli stāstīja pats funkcionārs, tad viņš vienkārši ieraudzīja sludinājumu un pieteicās. Lai arī viņam nebija pieredzes hokeja jomā, tas nebija noteicošais faktors – arēna tomēr ir daudzfunkcionāla ēka, kurā notiek ne tikai sporta, bet arī kultūras pasākumi. Beigās tieši Buncis tika iecelts šajā amatā, tādējādi gūstot pirmo lielu pieredzi hokejā.

Visus šos gadus “Dinamo” bija arēnas īrniece. Tas noveda pie dažiem gadījumiem, kad iepriekš ieplānoto koncertu dēļ komanda savas mājas spēles bija spiesta aizvadīt Liepājā, Tallinā un arī citās vietās. Vienā brīdī “Dinamo” padomes priekšsēdētājs Juris Savickis publiski izteicās par to, ka klubam vajadzētu Rīgā uzbūvēt vēl vienu arēnu tieši komandas vajadzībām. Tobrīd Buncis iesaistījās neklātienes diskusijā ar Rīgas kluba bosu, norādot, ka “Arēnā Rīga” tikai uz niecīgu daļu no pasākumiem tiek izpārdotas visas biļetes.

“Neapšaubāmi, mums nav vajadzīga vēl viena arēna. Piemēri nav tālu jāmeklē. Pēc Amerikas, kur ir lielās līgas kā NBA, NHL, aprēķiniem Rīgai 10 tūkstoši vietu nozīmē, ka Rīgā dzīvo miljons iedzīvotāju. Ja ir viens miljons, tad halle ar 10 tūkstošiem strādā. Rīgā ir viena halle un diez vai pat ir miljons iedzīvotāju. Līdz ar to otrai hallei īsti nav vietas. Cits arguments, un nezinu, vai tā ir psiholoģiska problēma Latvijai, ka mēs esam mazi, ka mums bail paskatīties, kā tas notiek citur, un gribas pašiem uz grābekļa uzkāpt, lai saprastu, ka nestrādā. Londonā tādas halles kā šī, ir divas, bet uz 10 miljoniem. Berlīnē tāda ir viena halle uz 3 līdz 4 miljoniem, bet Hamburgā – viena arēna.

Visu cieņu no tā viedokļa, ja jaunas arēnas būvei ir privāta nauda, un ir tikai loģiski, ka «es daru to, ko gribu, būvēju skaistu jauku, paliekošu pieminekli un tad to uzturu». Tomēr, ja tas tiek darīts par valsts vai pašvaldības naudu vai cerībā, ka 2017. gadā te būs čempionāts un ar šo aizsegu mēģināt savā ziņā izspiest no pašvaldības vai valsts sektora naudu, gan īsti korekti nav. Mūsu argumenti vai stāsts, ka nav vajadzīga Rīgai vēl viena arēna, nav saistīts tikai ar konkurenci. Protams, arī ar konkurenci, bet pieredzes mums ir vairāk nekā viņiem, un te ir stāsts, ka zem sitiena tiks paliktas abas halles,” teica tā brīža “Arēnas Rīga” izpilddirektors.

2013. gadā jautājums tika atrisināts visai vienkārši – “Dinamo” īpašnieki kļuva par arēnas īpašniekiem.

Komandējums uz Ukrainas Austrumiem un plāni par milzīgu arēnu

2011. gadā Krievijas virzienā sāka skatīties Ukrainas hokeja grands – Doņeckas “Donbass”. Izmēģinājuma sezona tika pavadīta Augstākajā hokeja līgā (VHL), savukārt 2012./2013. gada sezonā klubs debitēja arī KHL. Jau tobrīd organizācijā bija atrodami vairāki ar Latvijas hokeju saistītie cilvēki. Galvenā trenera pienākumus pildīja Šuplers, kura vārds komentārus neprasa. Par vārtsargu treneri strādāja Sergejs Naumovs, savukārt kluba ģenerāldirektors bija neviens cits kā Buncis. Funkcionāra pienākumu loks bija visai plašs, jo viņa atbildības sfērā ietilpa ne tikai pieaugušo komanda, bet arī junioru vienība un visa hokeja akadēmija, kura pēc audzēkņu skaita bija viena no lielākajām, ja ne lielākā visā valstī.

Visai īsā Ukrainas komandējuma laikā Buncim bija iespēja iesaistīties ļoti ambiciozā projektā – “Kalmius” arēnas būvniecībā. KHL laikos “Donbass” spēlēja 1976. gadā uzceltajā sporta hallē “Draudzība”, kuras tribīnēs varēja sanākt 4 100 skatītāju. Šī ēka neatbilda nedz laikam, nedz komandas ambīcijām un Doņeckā tika ieplānota vēl vienas arēnas būvniecība, kura sākās 2013. gadā.

Foto: TT

“Ēka tiks veidota “D” burta formā, kas simbolizēs reģionu. Koncerta pasākumu laikā arēnas ietilpība būs 16 tūkstoši skatītāju, hokeja mačos – 12 800 skatītāju, basketbola spēlēs – 13 200 skatītāju. Telpas būs sadalītas piecos līmeņus, plānojam, ka “Kalmius” arēna ekspluatācijā tiks nodota 2015. gada aprīlī. Kopējās investīcijas sasniegušas ap 60 miljoniem eiro, tie ir no privātā kapitāla,” prezentācijas laikā raiti deklarēja Buncis. Tika plānots, ka par ēkas izmēģinājuma pasākumu kļūs 2015. gada Eiropas čempionāta spēles. Tāpat Ukrainas Austrumu metropolē tika lolota ideja par pieteikšanos 2019. gada pasaules čempionāta rīkošanai. Tomēr liela svara politiskajām figūrām no blakus esošās lielvalsts bija cits plāni…

Par Bunča darbu Ukrainā palikušas labas atsauksmes, ko savulaik sarunā ar šo rindu autoru pieminēja arī kluba tā brīža ģenerālmenedžeris Aleksejs Braga. Iespējams, latvietis joprojām strādātu kluba struktūrā, ja Ukrainas Austrumos nebūtu sācies karš. 2014. gada pavasarī visi ārzemnieki strauji pameta pilsētu, komanda “play-of”” sēriju pret Bratislavas “Slovan” aizvadīja izbraukumā, bet arēna “Draudzība” tika aplaupīta un sadedzināta. Tobrīd vēl nebija skaidra situācijas nopietnība, vēlāk gan šaubu nebija – Donbasā notiek īsts karš un par profesionālu sportu šajā reģionā uz kādu laiku būs jāaizmirst.

Darbs un LHF un kļūšana par 2021. gada PČ galveno cilvēku

Buncis atgriezās Latvijā un kādu laiku vēlāk viņa vārds bija atrodams Latvijas hokeja federācijas (LHF) mājaslapā, Buncim kļūstot par organizācijas sporta direktoru. Arī šoreiz viņam bija visai daudz pienākumu, kuri bija saistīti gan ar izlasēm, gan ar vietējo čempionātu. Tieši Buncis 2017. gada augustā atklāja, ka interesi par spēlēšanu Latvijas virslīgā izrādīja Latvijā bāzētās Kanādas armijas pārstāvji, kuri beigās izrādījās negatavi nedz skaitliski, nedz arī sportiskajā ziņā.

Kad Latvijai iedeva tiesības rīkot pasaules čempionātu hokejā, šīm mērķim tika dibināta organizācija ar nosaukumu “Hokeja akadēmija”, par kuras vadītāju iecēla tieši Bunci. Tādējādi funkcionārs kļuva par 2021. gada PČ galveno cilvēku. Ja sākotnēji process norisinājās saspringti, bet pēc plāna, tad 2020. gada otrajā pusē Latvijas rīkotājiem parādījās krietni vairāk galvassāpju, jo vienā brīdī kļuva skaidrs – organizēt turnīru kopā ar Baltkrieviju nebūs iespējams un viss būs jādara pašiem – arī jāpielāgo Olimpiskais sporta centrs PČ vajadzībām.

“Vienīgais, ko mēs zinām, ka viss beigsies 7. jūnijā. Gribētu teikt, ka nosacīto galvassāpju ir ļoti daudz. Gatavošanas posmā jārēķinās ar dažādiem scenārijiem. Viens no tiem ir bez skatītājiem, tad domājam, kā panākt, lai TV bilde izskatītos labi un demonstrētu tieši PČ līmeni. Ja ir skatītāji, tad jādomā, cik viņu būs, ko mēs darām tajās vietās, kur viņu nebūs. Tāpat mums no praktiska viedokļa jācenšas vizualizēt, kā viss varētu izskatīties OSC, jo pašreiz tur ir futbola laukums un mēs sāksim vien 6. aprīlī,” teica Buncis “FaceOff” podkāstā.

Buncis par skatītājiem PČ Rīgā, izlašu prasībām un “Dinamo” komplektāciju

Kopš 2020. gada oktobra Bunča jau tā saspringtajā grafikā palika vēl mazāk laika, jo viņu apstiprināja “Dinamo” valdes priekšsēdētāja vietnieka amatā. “Situācija, protams, nav dikti vienkārša. Es esmu ielecis jau braucošā vilcienā. Šobrīd es iesaistos visās lietās un jautājumos. Protams, neiesaistos sastāva vai taktikas izvēlē. Visi pārējie jautājumi, kas ir ap klubu un abām komandām, nonāk manā redzeslokā,” sarunā ar “TVNET” pastāstīja Buncis.

Trīs kandidāti uz trenera amatu. Vai tomēr četri?

Buncis apzinās, ka “Dinamo” ir mazbudžeta komanda. Tas ietekmē ne tikai sastāva komplektāciju, bet arī to, ka komanda nevar atļauties noalgot atsevišķu cilvēku, kurš pildītu skauta pienākumus. Marta beigās kluba ģenerālmenedžeris atklāja, ka pašlaik notiek galveno treneru kandidātu intervijas ar trīs kandidātiem. “Manuprāt, 20./21. sezonas viens no galvenajiem neveiksmes iemesliem ir tas, ka tika “pazaudēta” ģērbtuve. Es organizācijā parādījos oktobrī, un jau tad tā bija pazudusi. Visdrīzāk, tas notika septembrī, varbūt pat agrāk,” viedokli pat notiekošo organizācijā pauda Buncis.

Savukārt 1. aprīlī “Dinamo” padomes priekšsēdētājs Juris Savickis atklāja, ka pašlaik pārrunas notiek nevis ar trīs, bet ar četriem kandidātiem, kuru starpā ir treneri no Latvijas, Krievijas un Somijas. Gribētos cerēt, ka vēl viena kandidāta parādīšanās ir tikai sagadīšanās, nevis apliecinājums komunikācijas problēmām organizācijā.

Vismaz tagad izskatās, ka Buncis saka pareizas lietas par komplektāciju. “Komandas kodolam jābūt no vietējiem spēlētājiem. Mēs noteikti neņemsim 20 ārzemniekus ar vidējām algām. Centīsimies piesaistīt pēc iespējas vairāk kvalitatīvo spēlētāju, nav svarīgi, leģionārus vai vietējos.” Tāpat funkcionārs iezīmēja vienu no svarīgākajām lietām, proti, to, ka kontrakti ar spēlētājiem tiek parakstīti tikai uz vienu sezonu. “Mana doma ir tāda, ka jāslēdz ilgtermiņa līgumu. Tas rāda piederības sajūtu. Grūti bija redzēt dzirkstelīti tiem ārzemniekiem, kuri aizvadītajā sezonā vilka “Dinamo” kreklu – viņi zināja, ka drīz viss beigsies un uz redzēšanos.”

Komentējot darbu secību, Buncis atklāja, ka pirmais redzamais solis būs galvenā trenera nozīmēšana, izteicot cerību, ka šo jautājumu izdosies nokārtot aprīlī. Savu pirmās ziņas par spēlētājiem varētu parādīties maija sākumā. 2021. gada aprīlī situācija izskatās piesardzīgi cerīgi. Jautājums par to, vai, vērtējot 2021./2022. gada sezonu, mēs varēsim būt noskaņoti tikpat optimistiski.