Savaļnieks par dzīvošanu internātā ar Ķēniņu un Indraši, izlases spēlēm un RFS neveiksmīgo startu

Jurija Žigajeva autorraidījumā “Tavs gājiens” īsi pēc Latvijas futbola izlases spēlēm 2022. gada Pasaules kausa kvalifikācijā viesojās aizsargs Roberts Savaļnieks, kurš valstsvienībā spēlē pussarga pozīcijā. Sarunas laikā tika apriesti izlases mači, RFS neveiksmīgs starts, čempiontitula izcīnīšanas recepte un dažas citas tēmas.

Par izlasi

Trīs maču nogriezni sanāca pabeigt diezgan pozitīvi. Mums neizšķirts ar tik spēcīgo pretinieku [Turciju] bija vairāk vērts nekā uzvara par vāju pretinieku. Sen nebijām sajutuši tādas emocijas, pēc uzvaras pār Andoru nav nekā līdzīga. Kopā gan liktu mīnusa zīmi. Arī mēs paši vairāk gaidījām no mača pret Melnkalni. Spēle arī parādīja, ka varējām izcīnīt vismaz vienu punktu, visu izšķīra detaļas, kuru dēļ arī zaudējām. Ja paņemtu vēl punktu pret Melnkalni, tad noteiktu būtu “pluss”. Pirmajā puslaikā viss izdevās diezgan labi, it īpaši ņemot vērā laukuma kvalitāti un laika apstākļus. Otrajā puslaikā Melnkalne mūs piespieda tā spēlēt, mums jāiemācās iziet no tādām situācijām. Vajadzētu nospēlēt viltīgāk, ilgāk pieturēt bumbu, varbūt kaut kur nokrist, pagulēt, lai nosistu tempu.

Par spēli pret Nīderlandi

Neviens nav apmierināts ar zaudējumu, jāatzīst, ka arī spēle īpaši neizdevās. Ja mēs skatāmies no trīs spēlēm, tad bija skaidrs, ka tā būs visgrūtākā. Un vēl fakts, ka tas mačs bija pa vidu un it kā arī jāatstāj spēki trešajai spēlei. Bet, iespējams, ja tas būtu pēdējais mačs, tad būtu vēl sliktāk, jo iepriekšējās divās spēlēs iztērētu visus spēkus.

Par RFS neveiksmīgo startu Virslīgā

No kluba vadības nekādu signālu nav bijis. Domāju, tagad mēs tikai iesim uz augšu. Kaut kur sakrita apstākļi, ka izkrita spēlētāji, nebijām tam psiholoģiski gatavi – iespēlējam vienu sastāvu un tad uz pirmo spēli izgājām ar citu. Varbūt mums par sliktu nostrādāja arī tas, ka starpsezonā nezaudējām nevienu pārbaudes maču. Galvenais iemesls tomēr ir tas, ka mums nebija vairāku atslēgas spēlētāju.

Sezonas pirmajā spēlē pret “Valmieru” problēma bija gan mūsu pusē, gan arī pretinieks nospēlēja labi, jo viņi vairāk skreja, izveicīgāk darbojās ar bumbu un pārspēja mūs visos ātruma elementos. Tā sakrita, ka mēs aizvadījām ļoti sliktu spēli, bet viņu – ļoti labu.

Par pozīcijas maiņu

Neteikšu, ka pārslēgties no aizsarga uz pussargu ir sarežģīti, vairāk teiktu, ka ir savādi. It kā esi tajā pašā malā, bet jāspēlē savādāk. Kamēr pārslēdzos, kamēr sapratu, kur jādodas katrā situācijā, pagāja laiciņš. Tas gan nenozīmē, ka tagad vienmēr gribētu spēlēt par pussargu – goliņu var iesist arī spēlējot aizsarga pozīcijā. Man liekas, no pussarga uz aizsargu ir vieglāk pārslēgties, it īpaši spēles laikā. Jo, kad esi aizsargs un pēkšņi vairāk jādodas uzbrukumā, man tas ir sarežģītāk.

Par laiku Liepājas futbola akadēmijā

Uz Liepājas akadēmiju pārvācos 12 gadu vecumā. Pašam nebija bail, mamma gan daudz uztraucās, kā es tur mācīšos, kas mani pieskatīs. Dzīvojām internātā, sākumā gan no futbolistiem biju tikai es ar abiem brāļiem Ikauniekiem, bet kādi 15 bērni bija hokejisti, viņu starpā Ronalds Ķēniņš, Miks Indrašis, Jānis Kalniņš, Gunārs Skvorcovs. Bija jautri un interesanti, spēlējām futbolu smiltīs pret viņiem. Taču pirmo pusgadu es katras brīvdienas braucu uz Valmieru, jo gribējās mājās.

Pats esmu vēl “Liepājas Metalurga” audzēknis, nezinu, kādēļ tagad viņu futbola akadēmijā tik regulāri neparādās laba līmeņa futbolisti. Iespējams, līdz ar kluba maiņu notika izmaiņas arī sistēmā. Tagad sporta skola ir atsevišķi no kluba. Nezinu, bet pieļauju, ka tas varētu būt iemesls, iespējams, skolā kaut kas nestrādā. “Metallurga” skolā viss bija atstrādāts, arī pirms manas paaudzes spēlētājiem tur parādījās izlases līmeņa futbolisti.

Par “Riga FC”

Kad es tur biju, mēs vēl necīnījāmies par čempiontitulu, un tagad grūti atbildēt, kas tur ir mainījies. Domāju, tieši profesionālais līmenis pacēlies vairākās reizes. Iepriekš organizācijā bija daži cilvēki, kuri maz ko saprata no futbola. Tajā gadā viss bija kā iesācējiem, arī sastāvs bija savākts no tiem, kuri nebija vajadzīgi lielajām komandām.

Ja mēs aizvadīsim labu sezonu, tad RFS ir visas iespējas, lai gāztu “Riga FC” no troņa. Pērn viņi aizvadīja fenomenālu sezonu un diez vai viņiem izdosies vēl viena sezona bez kritumiem, futbolā tā nenotiek. Mums vienkārši jāsagaida tas brīdis un jāizmanto.