Krivuņecs par futbola Superlīgu, Virslīgas problēmām un Ronaldu vērtību

Ciemos pie Jurija Žigajeva raidījumā “Bez fola” viesojās Latvijas futbola Virslīgas prezidents Maksims Krivuņecs. Funkcionārs pauda savu viedokli par futbola Superlīga projektu, kā arī pastāstīja par Virslīgas problēmām, atšķirībām starp Baltijas valstu futbola līgām un daudzām citām lietām.

Par futbola Superlīgu

Man ir viennozīmīgs viedoklis, ka tā sabojās un iznīcinās Eiropas futbolu, kas krietni atšķiras no Ziemeļamerikas futbola pēc struktūras un daudzām citām lietām. Tā nevar kļūt par slēgto līgu, jo sistēma balstās uz klubu kustību no lejas uz augšu un no augšas uz leju. Otrā lieta ir tāda, ka Superlīga iznīcinās nacionālus čempionātus. Čempionu līgas reforma gan ir laba lieta, iespējams, skatītājiem tas būs interesanti. Cits jautājums – kā tiek papildināts dalībnieku sastāvs? Protams, visiem interesē, kā tagad tiks sadalīti līdzekļi? UEFA saņems lielāku naudu un plāno palielināt klubu ienākumus Čempionu līgā un citos Eiropas turnīros.

Izveidot Superlīgu un visu laiku spēlēt savā starpā – man liekas, tas nav interesanti. Pie pārrunu galda ir arī līdzjutēju organizācijas, kuras saka, ka katru dienu skatīties mačus starp “Liverpool” un Madrides “Real” nav interesanti. Lieta ir tāda, ka klubi izmanto labākos spēlētājus, kuri sagatavojušas citas akadēmijas. Raidorganizācijām būtu jāmaksā milzīga nauda par Superlīgas translāciju iegādi, kas nozīmētu TV naudas apjoma samazināšanos Premjerlīgā, Spānijas čempionātā un citur. Dažiem klubiem ienākumi no televīzijas kontraktiem veido ap 60% no budžeta. Tas nozīmētu, ka šajās līgās līmenis kristos

Par Konferences līgu

Par šo turnīru nebūs milzīgas intereses no valstīm, kuru klubi tajā nepiedalās. Vietējām komandām no Latvijas vai Igaunijas iekļūšana grupu turnīrā gan būs panākums. Daudz cilvēku vēlēsies atnākt paskatīties uz spēcīgiem pretiniekiem. Bet tas ir mīts, ka mēs tajā varēsim spēlēt bieži. Mūsu čempionam ir aptuveni 60% iekļūt šajā turnīrā. Nesen tviterī redzēju kompozīciju ar klubiem, kuri varētu spēlēt konferenču līgā. Tur ir tādas vienības, kuras droši varēja piedalīties Eiropas līgā un pat Čempionu līgā, vienkārši tām pietrūka vietu. Es teiktu, ka šajā turnīrā būs portugāļu “Braga” līmenis. Ja lietuviešu vai igauņu klubs tiks grupu turnīrā, domāju, mēs visi brauksim un skatīsimies šīs spēles.

Par atšķirībām Baltijas valstu futbola čempionātos

Igaunijā čempionātu rīko federācijā, Latvijā un Lietuvā šim mērķim izveidotas atsevišķas organizācijas. No vienas puses, cieša saikne ar federāciju un tās resursu izmantošana ir liels pluss. Manuprāt, vieglāk ir gan tad, kad tas notiek atsevišķi, kad klubi atrodas vienā organizācijā, jo tie parasti ir galvenie investori. Klubi jau tāpat var piedāvāt federācijai sadarbības idejas. Mūsu modeļa vienīgais mīnuss ir tāds, ka mēs katru gadu esam atkarīgi no rezultātiem. Virslīgai visu laiku jārāda labi skaitļi pēc skatījumiem, jāizraisa interesi, lai saņemtu naudu.

Virslīga par 95% sastāv no komerciāliem ienākumiem, kamēr federācijas parasti tiek sponsorētas no UEFA naudas. Tas ir labi, vienmēr esam tonusā, strādājam trīs gadu ciklā. Mūsu globālais mērķis ir kļūt par populārāko sporta līgu Baltijā. Pašlaik esam otrajā vietā. Lietuvas basketbola čempionāts, protams, ir pirmajā pozīcijā.

Par Krištianu Ronaldu

Viņa gadījumā runājam pat nevis par Ronaldu darbībām futbola laukumā, bet par ļoti spēcīga brenda iegādāšanos. Futbola grāmatvedībā katru gadu jāizvērtē savas komandas cena. Ir tāds jēdziens – revenue generation object (peļņas ģenerēšanas objekts). Parasti izvērtē visas komandas cenu, bet Ronaldu var skatīties arī atsevišķi no komandas cenas. Var redzēt, cik krekli ar viņa uzvārdu ir pārdoti, kā mainījusies maču apmeklētība pēc Krištianu pievienošanās komandai.

Par Virslīgas problēmām

Par laimi, neesam zaudējuši nevienu sponsoru vai partneri, pat neskatoties uz dažiem politiskiem un reputācijas faktoriem. Pērn Covid-19 dēļ mums samazinājās sponsorēšanas apjomi, bet tas viss notika pārrunu laikā, nevis tika pieņemts vienvirziena lēmums. Paši sapratām, kāda ir situācija. Teikšu tā – ja futbolā būtu politiskā stabilitāte, tad reputācijas riski krietni samazinātos, kas ļautu attīstīt investīciju klimatu. Virslīgas partneri mums uzticas, bet mēs rādām labus rezultātus.

Par leģionāru limitu

Tas bija pārrunu process ar LFF, kura šajos jautājumos ir ļoti konservatīva. Es gan uzskatu, ka tikai caur paaugstinātu konkurenci kaut kas sanāk, jebkurā sfērā. Konkurence motivē tevi būt efektīvākam. Mūsu sistēma ļauj piesaistīt spēlētājus ne tikai no Eiropas savienības, bet arī no citiem kontinentiem. Un tagad mēs redzam, ka uz Virslīgu brauc spēlētāji no Āfrikas, kuri vēlāk atnes naudu saviem klubiem. Reformas rezultāti būs redzami tikai pēc 5-10 gadiem. Viena lieta, kurā es nepiekritu daudzām federācijām – ka savi spēlētāji jāaizsargā. Uzskatu, ka tas jādara minimāli un mūsu sistēma šajā ziņā ir ideāla.

Par Baltijas līgu

Iepriekš šāds projekts jau tika realizēts, manuprāt, tas ir stāsts, kad laba ideja nonāk nepareizajās rokās. Turnīram nebija pareizas motivācijas, to realizēja nepareizi un nekvalitatīvi. Tas atstājis nospiedumu un arī tagad cilvēki atceras to ka visai neveiksmīgu. Domāju, pie šīs idejas jāatgriežas – mainās futbols un mainās arī līdzjutēju uzvedība.

sportapils