LBS izstrādātais halles projekts nodots Daugavas stadiona pārvaldībā; Vējonis cer, ka ņems vērā arī LBS intereses

Pagājušā gada vasarā Latvijas Basketbola savienība (LBS) paziņoja, ka ir panākusi konceptuālu atbalstu no Saeimas Izglītības, zinātnes un kultūras Sporta apakškomisijas par (tolaik) LBS vajadzībām piemērotas basketbola halles celtniecību Krišjāņa Barona ielā 99c. Zemes gabalu 8800 kvadrātmetru platībā apmēram divu miljonu eiro vērtībā piešķīra starptautiskajiem noteikumiem atbilstošas treniņu bāzes izveidei nacionālo basketbola izlašu vajadzībām, kā arī Bērnu un jauniešu basketbola skolas “Rīga” audzēkņu treniņu apstākļu uzlabošanai.

Kā vēstīja LBS oficiālajā paziņojumā, tad “rezervētā zemes gabala parametri dod iespēju šajā vietā uzcelt treniņzāli ar trim basketbola laukumiem, palīgtelpām treniņnodarbībām, kā arī dienesta viesnīcu treniņnometņu un turnīru dalībniekiem. Plānotie parametri ļauj zāli izmantot starptautiskām basketbola spēlēm (transformējamās tribīnēs vieta apmēram 3000 skatītājiem).”

Rīgas dome LBS iecerei šo zemes gabalu rezervēja 2017. gadā, kam par pamatu kalpoja no 2015. gada Rīgā rīkotā vīriešu Eiropas čempionāta ienākumi, proti, nedaudz vairāk kā 500 tūkstoši eiro, kuri tika novirzīti projekta izstrādei. Vienlaikus šī gada sākumā Rīgas pašvaldībā tiek spriests par šī zemes gabala izmantošanu bērnudārza būvniecībai. Jau 2009. gadā Barona ielā 99c sāka būvēt Rīgas ebreju vidusskolu un projektā Rīgas dome ieguldīja vairāk nekā 500 tūkstošus latu (aptuveni 711 tūkstošus eiro) pilsētas nodokļu maksātāju naudu, taču būvniecība apstājas pie ēkas pamatiem.

Martā publiskajā telpā parādījās informācija, ka par LBS līdzekļiem izstrādātais halles projekts, kas sākotnēji tika plānots kā “jaunatnes basketbola attīstības centrs” jeb, tautas valodā runājot, “basketbola mājas” pārtaps par “komandas sporta spēļu” halli.

“Sporta pils” sākotnēji centās sazināties ar LBS ģenerālsekretāru Kasparu Ciprusu, uzdodot interesējošos jautājumus par projekta tālāko nākotni, atbildi ilgstoši nesaņemot. Tas raisīja bažas par procesa caurspīdīgumu, līdz ar to portāls oficiālā sarakstē vērsās pie LBS prezidenta Raimonda Vējoņa, kurš atklāja: “Tā kā šo projektu realizēs Izglītības un zinātnes ministrijas [IZM] kapitālsabiedrība VSIA “Kultūras un sporta centrs “Daugavas stadions””, tad tālāku projekta attīstību, t.sk., iepirkumu konkursus, organizēs un nodrošinās minētā kapitālsabiedrība. Komandu sporta spēļu halle būs Daugavas stadiona pārvaldībā, tāpēc cītīgi strādājam un sadarbojamies ar kapitālsabiedrību, lai ekspluatācijas laikā tiktu ņemtas vērā arī LBS intereses.” Precīzāk gan neminot, kādas tās būtu.

Jāatzīmē, ka Ministru Kabineta šī gada 18. marta sēdē tika pieņemts lēmums par 13,65 miljonu eiro piešķiršanu Izglītības un zinātnes ministrijai, lai tā tālāk realizētu projektu caur citām tās struktūrām.

Vējonis arī atklāja: “Sarunās ar politiķiem bija svarīgi atrast optimālāko modeli halles būvniecībai un pārliecināt politiķus par projekta nepieciešamību. Latvijas Basketbola savienība kā sabiedriska organizācija ir ieguldījusi biedrības līdzekļus halles projektā, lai veicinātu ātrāku projekta realizāciju un radītu mūsdienu treniņu apstākļus jaunajiem sportistiem (Rīgā trūkst modernu sporta zāļu).”

Vienlaikus Vējonim tika jautāts par to, kā LBS veicās ar privāto investoru piesaisti, kas publiskajā retorikā tika norādīts kā viens no galvenajiem uzdevumiem: “Neapšaubāmi bija sarunas ar vairākiem potenciālajiem atbalstītājiem, bet diemžēl to iespējamais atbalsts nebija tuvu gala nepieciešamajai summai. Viens no galvenajiem iemesliem tam ir uzskats, ka sporta infrastruktūras attīstība un atbalsts jaunatnes sportam ir attiecīgās pašvaldības un valsts pienākums. Tāpēc tika meklēti arī citi risinājumi finansējuma piesaistei. Manuprāt, daudz svarīgākais ir tas, ka finansējums ir atrasts un ir iespējams krietni straujāk risināt jautājumu par jaunas sporta zāles būvniecību Rīgā. Mēs sakām lielu paldies valdībai par atbalstu projektam!”

Izmantojot iespēju, LBS prezidentam vaicāts par organizācijas finansiālo “veselību”, jo no ģenerālsekretāra iepriekš bija izskanējis apgalvojums, ka līdz ar abu pieaugušo nacionālo izlašu nekvalificēšanos Eiropas čempionātu finālturnīriem ievērojami samazināsies arī LBS gada budžets. Uz ko viņš atbildēja: “Visām izlasēm pamatfinansējumu piešķir IZM, ņemot vērā kritērijus, tai skaitā līdzdalību augstākā līmeņa sacensībās un tajās izcīnītās vietas. Tāpēc šogad vēl nejūtam būtisku kritumu, bet noteikti jutīsim nākamgad. Par konkrētiem skaitļiem varēs runāt, kad būs zināms valsts budžetā paredzētais finansējuma apjoms sporta nozarei, kas gadu no gada atšķiras. LBS šī gada budžets ir sabalansēts un finansiālo situāciju šogad vērtējam kā stabilu. Lielākie izaicinājumi, noteikti, būs sabalansēt biedrības budžetu un nodrošināt izlašu kvalitatīvu darbību nākamajā gadā, neskatoties uz plānoto valsts piešķirtā finansējuma samazinājumu sportam kopumā. Neapšaubāmi, ka turpināsies darbs, piesaistot jaunus atbalstītājus.”

Turpinot par halles projektu. Tā kā vadību pārņēmusi IZM kapitālsabiedrība VSIA “Kultūras un sporta centrs “Daugavas stadions””, “Sporta pils” vērsās ar interesējošajiem jautājumiem pie tās valdes locekļa Daniēla Nātriņa.

Vaicājām, cik ļoti esošais projekts atšķirsies no sākotnēji piedāvātā LBS varianta, kas tika plānots kā vairāk basketbola vajadzībām piemērota būve.

“Esošais projekts tiks pielāgots, lai tas atbilstu pēc iespējas plašākam lietotāju lokam. Procesa gaitā ir iesaistītas un arī turpmāk tiks iesaistītas sporta federācijas, lai maksimāli nodrošinātu halles multifunkcionalitāti. Attiecīgajā objektā ir paredzētas biroja telpas, kuras tiks iznomātas atbilstoši normatīvajos tiesību aktos noteiktajām prasībām,” atbildēja Nātriņš.

Tāpat tika uzdots jautājums, kāds varētu būt halles oficiālais nosaukums – vai tiks dota iespēja to iegādāties privātajiem uzņēmējiem vai par to vienosies projekta virzītāji pēc saviem ieskatiem.

“Par halles nosaukumu vēl nav pieņemts gala lēmums. Uzskatu, ka būtu jāizskata iespēja izsludināt konkursu par reklāmas tiesību piešķiršanu kontekstā ar ēkas nosaukuma maiņu,” izteicās Nātriņš.

Kuluāros izskanēja runas, ka projekta realizācijā varētu iesaistīts bijušais LBS ģenerālsekretārs, šobrīd LBS Padomes loceklis, Edgars Šneps ar savu privāto uzņēmumu. Ņemot vērā, ka Šneps ir aktīvi piedalījies šī projekta izstrādē un tā realizēšanas lobēšanā, sarunās ar vairākiem basketbola funkcionāriem un dažiem LBS struktūru pārstāvjiem, radās šaubas par tāda scenārija, ja tas piepildās, ētisko pusi. Vējonim tika uzdots jautājums vai, ņemot vērā viņa milzīgo pieredzi publiskajos iepirkumos, strādājot dažādās ministrijās, būtu korekti un tas atbilstu labas pārvaldības principiem, ja šajos iepirkumos piedalītos LBS Padomes/valdes locekļu privātie uzņēmumi.

Vējonis atbildēja izvairīgi: “Vēlreiz atgādinu, ka visus iepirkumus veiks valsts kapitālsabiedrība “Kultūras un sporta centrs “Daugavas stadions”” atbilstoši iepirkuma nolikumam. Iepirkumam nebūs nekādas saistības ar LBS.”

Tikmēr Nātriņš norādīja: “Publiskajā iepirkumā varēs piedalīties jebkurš komersants, kurš atbildīs publiskā iepirkuma nolikuma prasībām. Vienlaikus atbildot uz Jūsu norādīto jautājuma kontekstu varu minēt, ka tehniskās specifikācijas izvirzītās prasības būs skaidri nodefinētas un zināmas visiem potenciālajiem pretendentiem, attiecīgi, neradot nekādas priekšrocības kādam no pretendentiem.”

Viņš arī piebilda: “Ēkas apsaimniekošanas izmaksas tiks segtas no Daugavas stadiona budžeta. Attiecīgi, arī ienākumus gūs Daugavas stadions, kā būves īpašnieks un operators. Plānojam piesaistīt maksimāli plašu lietotāju loku, lai nodrošinātu nacionālās sporta bāzes funkciju, kā arī ģenerētu ienākumus, kas nepieciešami, lai varētu uzturēt attiecīgo sporta objektu.”

Runājot par projekta esošo attīstības pakāpi, tad “šobrīd ir uzsākta attiecīgā infrastruktūras objekta būvprojekta izstrāde. Pēc būvprojekta izstrādes tiks izsludināts publiskais iepirkums par būvniecības realizāciju, kas indikatīvi varētu noslēgties 2022. gada sākumā,” atklāja Nātriņš.