“Basketbola” mājas būs “Visu” mājās. Kāpēc tā?

2023. gada 26. novembrī Latvijas basketbola sabiedrība svinēs 100. gadadienu. Par godu šim notikumam Latvijas Basketbola savienība (LBS) vēlējās uzdāvināt lielisku dāvanu – tieši basketbolam izveidotu un jaunizbūvētu celtni. Protams, draudzējoties arī ar citiem sporta veidiem. Sākotnēji tika paziņots, ka viss notiks teju kā pasakā – basketbolam būs mājas, nevajadzēs jauniešu izlasēm trenēties vidusskolu zālēs, būs vieta, kur aizvadīt oficiālās pārbaudes spēles, u.t.t. Tomēr, laikam ejot, viss izvērtās ne tā, kā basketbola saimei gribētos. “Basketbola” mājas būs “Visu” mājas. Kas nav slikti. Tomēr tas kārtējo reizi parāda, cik vāja ir LBS kā sava sporta veida interešu lobētāja. Atskatīsimies uz notikumu hronoloģiju, kurā netrūkst arī vienu otru izteicienu pretnostatīšanās laika gaitā, tiem izskanot no vieniem un tiem pašiem cilvēkiem. Beigās gan paskatīsimies uz lietām arī no pozitīvā rakursa.

foto: LBS

Sākumā viss izskatījās burvīgi

Pagājušā gada vasarā LBS paziņoja, ka ir panākusi konceptuālu atbalstu no Saeimas Izglītības, zinātnes un kultūras Sporta apakškomisijas par (tolaik domās) LBS vajadzībām piemērotas basketbola halles celtniecību Krišjāņa Barona ielā 99c. Zemes gabalu 8800 kvadrātmetru platībā apmēram divu miljonu eiro vērtībā piešķīra starptautiskajiem noteikumiem atbilstošas treniņu bāzes izveidei nacionālo basketbola izlašu vajadzībām, kā arī Bērnu un jauniešu basketbola skolas “Rīga” audzēkņu treniņu apstākļu uzlabošanai.

Kā vēstīja LBS oficiālajā paziņojumā, tad “rezervētā zemes gabala parametri dod iespēju šajā vietā uzcelt treniņzāli ar trim basketbola laukumiem, palīgtelpām treniņnodarbībām, kā arī dienesta viesnīcu treniņnometņu un turnīru dalībniekiem. Plānotie parametri ļauj zāli izmantot starptautiskām basketbola spēlēm (transformējamās tribīnēs vieta apmēram 3000 skatītājiem).”

Interesanti arī, ka šajā būvē bija vēlme aizvadīt basketbola izlašu spēles, bet skaidrs, ka vīriešu izlasei, spēlējot ierindā ar Porziņģi, brāļiem Bertāniem un citiem mūsu spīdekļiem, tās noteikti būtu par mazu, arī, rīkojot vīriešu EČ, ja vien nesanāk lūgt samazināt prasības. “Arī mēs gribētu vairāk skatītāju vietu, bet jāskatās reālās iespējas,” teica LBS ģenerālsekretārs Kaspars Cipruss.

Bet par projektu tolaik publiskajā paziņojumā izteicās arī attiecīgās apakškomisijas vadītājs Sandis Riekstiņš: “Tuvākajos divos līdz trīs gados Latvijai būs pieejami aptuveni 2,5 miljardi eiro no Eiropas ekonomikas atveseļošanās fonda, ko var izmantot infrastruktūras attīstībai, tai skaitā sporta infrastruktūrai. Šīs basketbola halles projekts jau ir tādā gatavības stadijā, lai to šajā īsajā laika posmā varētu realizēt.” Kurš netic, Riekstiņa vārdus var izlasīt ŠEIT.

Tikmēr Riekstiņa partijas biedre Linda Ozola sacīja un solīja: “Basketbolu droši var saukt par Latvijas nacionālo sporta veidu. (..) Zemes gabals Kr. Barona ielā paliks rezervēts Rīgas basketbola halles vajadzībām, kā arī Rīgas pilsēta savu iespēju robežās nodrošinās atbalstu halles tapšanai.”

Sandis Riekstiņš, Linda Ozola un Kaspars Cipruss, fotogrāfējoties Kr.Barona ielā 99c, kur plānota basketbola halles būvniecība, foto: konsevativie.lv

Viss izskatījās ļoti jauki un skaisti, taču, kā tagad izrādās, “basketbola mājas” projekts nemaz neierakstījās šajā kategorijā par ES fondiem, par ko runāja Riekstiņš, bet tuvāko divu valsts budžetu ietvaros nav paredzēti līdzekļi sporta infrastruktūras attīstībai, vismaz pirms vairākiem mēnešiem tā apgalvoja IzM Sporta departamenta galvenais vīrs Edgars Severs

Rīgas dome LBS iecerei šo zemes gabalu rezervēja jau 2017. gadā, kam par pamatu kalpoja no 2015. gada Rīgā rīkotā vīriešu Eiropas čempionāta ienākumi, proti, nedaudz vairāk kā 500 tūkstoši eiro, kuri tika novirzīti projekta izstrādei. Vienlaikus šī gada sākumā Rīgas pašvaldībā tiek spriests par šī zemes gabala izmantošanu bērnudārza būvniecībai, jo deputātiem radās šaubas par LBS spēju piesaistīt attiecīgajam projektam finansējumu. Jau 2009. gadā Barona ielā 99c sāka būvēt Rīgas ebreju vidusskolu un projektā Rīgas dome ieguldīja vairāk nekā 500 tūkstošus latu (aptuveni 711 tūkstošus eiro) pilsētas nodokļu maksātāju naudu, taču būvniecība apstājas pie ēkas pamatiem.

Un turpinājumā viss notika ne tā, kā sākumā mums tika solīts…

Nekompetence, netīša vai tīša maldināšana?

Pēc “karstā” sākuma, kur daudz tika runāts, cik LBS jaunās amatpersonas ir labi padarījušas darbu, iestājās klusums, līdz sāka izskanēt jau pirmās reālās publiskās bažas. Vai vispār kaut kas notiks?

Pirmās aizdomas noteikti radīja tas, ka Riekstiņš ar Ozolu tik pārliecinoši runāja Rīgai tik īpašā laikā – priekšvēlēšanu. Šajā karstajā laikā (gan tiešā, gan pārnestā nozīmē) visi solīja lielas lietas. Tomēr karstajam laikam pierimstoties, pierima arī LBS un šo amatpersonu retorika attiecībā uz projektu kā “jaunatnes basketbola attīstības centru”. LBS ģenerālsekretārs, kad laikam saprata, ka no ES fondiem nekādi šo naudu neiegūt, bet pašiem arī nesameklēt, klusēja kā partizāns (ir tāds latviešu teiciens, bez aizvainojuma pret partizāniem). Klusēja arī Riekstiņš, kad par to vienā no Latvijas sporta raidījumiem paziņoja Edgars Severs. Sākās neliela panika. Cipruss tikmēr publiski vien teica, ka darbs turpinās.

Arī šo rindu autors vērsās pie Riekstiņa gan publiski, gan zvanot, bet klausuli viņš necēla, bet vienā no sociālajiem tīkliem diezgan skaidri parādīja savu attieksmi, kad viņam atkārtoti tika uzdots jautājums, kas notiek ar projektu?

Viedokli savos sociālajos tīklos izteica arī Anete Jēkabsone – Žogota, kura pērn kandidēja uz LBS prezidentes amatu, bet šobrīd aizvien ir Rīgas domes deputāte, kura darbojas par sportu atbildīgajā departamentā: “Piekrītu, ka ir pagājis gana ilgs laiks un no LBS puses, darbs joprojām turpinās tikai “uz papīra”, nav piesaistīti privātie investori, ir problēmas ar Eiropas fondu apguvi, bet fotografēšanās ar mēra amata kandidātu priekšvēlēšanu laikā vēl pati par sevi neko neatrisina, savukārt vieta nevar būt rezervēta mūžīgi. Acīmredzami bijušas arī kļūdas komunikācijā. Šādos projektos tai jābūt ļoti aktīvai, jo pilsētai ir arī citas prioritātes, un šis ir klasisks piemērs, kad laba ideja kļūst apdraudēta.”

Protams, arī šo rindu autors apzinās, ka Jēkabsone – Žogota bija pretpols tagadējam LBS prezidentam Raimondam Vējonim ar Ciprusu, un ka šāda retorika savā ziņā ir saprotama. No otras puses, viņa publiski vienmēr izteikusies gana diplomātiski un tomēr Rīgas domē atrodas ar sportu saistītajā departamentā.

Beidzot martā publiskajā telpā parādījās informācija, ka par LBS līdzekļiem izstrādātais halles projekts, kas sākotnēji tika plānots kā “jaunatnes basketbola attīstības centrs” jeb, tautas valodā runājot, “basketbola mājas” pārtaps par “komandas sporta spēļu” halli. Ministru Kabineta šī gada 18. marta sēdē tika pieņemts lēmums par 13,65 miljonu eiro piešķiršanu Izglītības un zinātnes ministrijai, lai tā tālāk realizētu projektu caur citām tās struktūrām.

Tika sūtītas vēstules ar interesējošiem jautājumiem Ciprusam gan whatsapp lietotnē, gan uz oficiālo e-pastu (trīs reizes ar atgādinājumu), taču viss velti – notika spēle klusie telefoni. Vienīgais, ko vēl pirms ilgāka laika spēja atbildēt: “Halles projekta realizācijai esam tik tuvu, kā nekad!” Protams, kā saka – karogs Jums par to! Tobrīd gan neatzīstoties, ka tas nebūs tikai basketbolam domāts projekts.

Tas viss raisīja bažas par procesa caurspīdīgumu, līdz ar to “Sporta pils” oficiālā sarakstē vērsās pie Vējoņa, kurš nav aizmirsis savas birokrātiskās iemaņas (šoreiz ne par tām glaimojošākajām runāju) izvairīties no konkrētu atbilžu sniegšanas. Bet viņš vismaz atklāja: “Tā kā šo projektu realizēs Izglītības un zinātnes ministrijas [IZM] kapitālsabiedrība VSIA “Kultūras un sporta centrs “Daugavas stadions””, tad tālāku projekta attīstību, t.sk., iepirkumu konkursus, organizēs un nodrošinās minētā kapitālsabiedrība. Komandu sporta spēļu halle būs Daugavas stadiona pārvaldībā, tāpēc cītīgi strādājam un sadarbojamies ar kapitālsabiedrību, lai ekspluatācijas laikā tiktu ņemtas vērā arī LBS intereses.” Precīzāk gan neminot, kādas tās būtu.

Lasot no otras puses – šobrīd tiek runāts par to, vai vispār tiktu ņemtas vērā LBS intereses, nevis kā tas, ka tās būtu primārās, ņemot vērā, ka par tās līdzekļiem ir izstrādāts projekts. Iespējams, tur viss ir sarunāts tiktāl, ka basketbols tur baigi rullēs, vienkārši nebūtu smuki, ja to procesa gaitā atzītu.

Vienlaikus Vējonim tika jautāts par to, kā LBS veicās ar privāto investoru piesaisti, kas publiskajā retorikā tika norādīts kā viens no galvenajiem uzdevumiem: “Neapšaubāmi bija sarunas ar vairākiem potenciālajiem atbalstītājiem, bet diemžēl to iespējamais atbalsts nebija tuvu gala nepieciešamajai summai. Viens no galvenajiem iemesliem tam ir uzskats, ka sporta infrastruktūras attīstība un atbalsts jaunatnes sportam ir attiecīgās pašvaldības un valsts pienākums. Tāpēc tika meklēti arī citi risinājumi finansējuma piesaistei. Manuprāt, daudz svarīgākais ir tas, ka finansējums ir atrasts un ir iespējams krietni straujāk risināt jautājumu par jaunas sporta zāles būvniecību Rīgā. Mēs sakām lielu paldies valdībai par atbalstu projektam!”

Tā kā vadību pārņēmusi IZM kapitālsabiedrība VSIA “Kultūras un sporta centrs “Daugavas stadions””, “Sporta pils” vērsās ar interesējošajiem jautājumiem arī pie tās valdes locekļa Daniēla Nātriņa. Vaicājām, cik ļoti esošais projekts atšķirsies no sākotnēji piedāvātā LBS varianta, kas tika plānots kā vairāk basketbola vajadzībām piemērota būve.

“Esošais projekts tiks pielāgots, lai tas atbilstu pēc iespējas plašākam lietotāju lokam. Procesa gaitā ir iesaistītas un arī turpmāk tiks iesaistītas sporta federācijas, lai maksimāli nodrošinātu halles multifunkcionalitāti. Attiecīgajā objektā ir paredzētas biroja telpas, kuras tiks iznomātas atbilstoši normatīvajos tiesību aktos noteiktajām prasībām,” atbildēja Nātriņš.

Tā, lūk. Protams, arī šo rindu autoram negribētos domāt, ka vasarā, kad pirmo reizi izskanēja šī doma par, pirmkārt, basketbolam paredzētas halles celšanu, ka notikusi apzināta melošana un maldināšana. Visticamāk, tā ir bijusi klaja nekompetence, kas turpinājusies ar katru nākamo mēnesi, kad tuvojās zemes gabala nomas īres līgums, kura laikā bija jāuzsāk būvniecība. Bet tomēr…

LBS Kongresa “2020” atskaņas projekta realizācijā

Foto: LETA

Protams, principā šis jau ir vecs notikums – janvārī tam jau būs divi gadi. Bet ne velti saka, ka jebkurām vēlēšanām ir ilgtermiņa ietekme. Izmantojot neveiksmīgi ievazāto anglicismu long story short, īsumā ceļvedis bija tāds – iepriekšējais ģenerālsekretārs Edgars Šneps tik ļoti negribēja aiziet no LBS, ka bija jāspēlē spēles. Par to atklāti arī kādā intervijā sacīja bijušais LBS valdes loceklis, tagad daudzu uzskatītais “pelēkais kardināls” Latvijas basketbolā, Guntis Šēnhofs. Šo interviju varat atrast ŠEIT. Neko ne uz vienu pirkstu nerādot. Vienkārši saliekot lietas kopā.

Intrigas bija, bet arī Šneps no tām nepazuda, paziņojot, ka uz ģenerālsekretāra amatu viņš vairāk nepretendēs. Tas bija vajadzīgs, jo “tā puse” nezināja, cik daudz LBS biedriem viņš “vairāk nepatīk”. Šo rindu autors sapnī redzēja, ka jau tolaik bija domas par halles projekta realizāciju (un arī visu prezidenta kandidātu programmās šī ideja bija ar melna uz baltu uzrakstīta). Edgaram tika pateikts, ka viņš varēs iekosties šajā pīrāgā, tā kā viņam esot attiecīgas specifikācijas privātais uzņēmums. Līdz ar to viņš nolēmis piekāpties. Interesants sapnis.

Pirms pieciem mēnešiem sarunā ar Šēnhofu viņš slavēja esošo valdi par to, cik tā ir izdarīga, piebilstot arī par halles projektu: “Pēdējais, kas skar mani, kas ir mans galvenais un lielākais sapnis – jaunatnes basketbola attīstības centrs jeb kā publiskajā telpā to pārspīlēti skaļā vārdā sauc par basketbola halles projektu. Es par to cīnījos kopš 2003. gada, un kad 2009. gadā kļuvu par Nila Ušakova padomnieku sporta jautājumos, tad vispār pacēlos spārnos – likās, ka viss tūlīt notiks! Bet beigās padevos, jo ar birokrātiem cīnīties… Nesanāca. Godīgi pateikšu – es padevos. Bet jaunā valde gada laikā šo ideju atkal ir attīstījusi. Dod dievs, lai nenotiek nekas ārkārtējs un projekts tiktu realizēts.”

Šie vārdi bija martā, bet pāris nedēļas vēlāk tika paziņots MK lēmums, ka tā nebūs (tikai) basketbola halle. Tātad – arī šī cīņa ar birokrātiem no LBS puses tika zaudēta… Un runājot par Šnepu, nedz Šēnhofs, nedz daudzi citi LBS valdes un padomes locekļi īsti neko neētisku tajā, ka viņš ar savu uzņēmumu varētu piedalīties halles projektā, neredzēja. Pat neskatoties uz to, ka viņš esot bijis viens no galvenajiem tā attīstības kūrētājiem.

Taču tagad viss būs juridiski vienkārši. LBS projekta realizācijā nepiedalās, teiksim tā – ir pat atstumta, ko apliecināja arī Vējonis: “Vēlreiz atgādinu, ka visus iepirkumus veiks valsts kapitālsabiedrība “Kultūras un sporta centrs “Daugavas stadions”” atbilstoši iepirkuma nolikumam. Iepirkumam nebūs nekādas saistības ar LBS.”

Pēcvārds

Neba šo rindu autoram ir žēl, ka Latvijā būs jauna multi – funkcionāla halle, kur ikdienā varēs trenēties jaunieši un bērni, piedevām no vairākiem sporta veidiem. Vai ka Šnepam varētu tikt kāds prāvs iepirkums savam privātajam biznesam. Turklāt pēc likuma burta problēmām nevajadzētu rasties. Runa ir par darbības stilu, kas LBS nav mainījies. Tie ir tie paši vēži citā kulītē. Kāds gan neatrodas tiešā veidā kulītē, bet baksta citus attālināti. Un tas ir reāli. Latvijā katastrofāli trūkst sportam paredzētu attiecīgu būvju, tomēr vēl katastrofālāk ir tieši ar basketbola hallēm. Ne par velti LBS tik kaislīgi turpināja atbalstīt šo projektu, neskatoties uz to, ka lielu uzlabojumu ar treniņu un spēļu zāļu tagad nebūs. Rīgā reāli, izņemot “Arēnu Rīga” (Olimpiskais centrs arī ne līdz galam atbilst FIBA prasībām, bet nereti tām piekāpjas) nav starptautiskiem standartiem atbilstošu haļļu. Un zinām, kam šī “Arēna Rīga” vispār pieder… (St. Jury)

Jā, varam runāt, ka situācija ir slikta arī citos sportos, bet tomēr tā nav tik traģiska, runājot tieši par Rīgas pilsētu, kā tas ir basketbolam. Pats skumjākais visā šajā ir tas, ka pēdējā primāri basketbola vajadzībām celtā bāze ir  “Daugavas” sporta nams, kuru uzcēla 1962. gadā, bet šobrīd tā jau kādu laiku neatbilst starptautiskajiem standartiem. Situācija reģionos šobrīd ir pat daudz labāka nekā Rīgā, arī basketbolam. Jo tur ir sacelti Olimpiskie centri, moderni un ar visām iespējām. Varbūt LBS galvenā mītne un centri būtu jāpārvirza uz turieni? Jo daudzviet provincēs tie pat stāv tukši…

Un vēl tas, ka pagaidām visas LBS darbības izskatās “baltiem diegiem” tītas, caurspīdīgums procesu virzībā, kas tika solīts priekšvēlēšanu laikā, arī īsti nav, un Vējoņa politiskā ietekme jau no laika gala ir bijusi neizdevusies anekdote. Vēlreiz var atkārtot – nevienam nav žēl, ka tik moderna un jauna halle būs. Bet Vējonim jau nu kā politiķim būtu jāzina, ka arī sporta pasaulē ir tāpat – katrai ministrijai uzdevums ir “izdabūt” pēc iespējas lielāku labumu savai nozarei, attiecīgi sportā – federācijām savam sporta veidam. Redzam, ka citi sporta veidi jau nekautrējās laiku pa laikam viens otram, ko pārmest, kamēr basketbola no savas kabatas finansēs ilgi glabāto naudu, ko nopelnīja paši ar 2015. gada EČ.

Un kā Vējonis izteicās attiecīgajā e-pasta sarakstē, tad “finasiāli šogad vēl nejūtam būtisku kritumu, bet noteikti jutīsim nākamgad.” Un tad šī nauda būtu noderējusi. Protams, visticamāk, ieguvums ar vairākām treniņu zālēm basketbolam būs lielāks nekā finansiālais ieguldījums projektā, bet te runa ir par to – sākumā solīja karbonādi ar sieru un zupu ar desertu, beigās tiksim (basketbola saime) pie siera, kas paliks pāri no karbonādes, ko liks uz maizes, ko piekož pie zupas.