Iedomājieties, ka sēdiet mājās un saņemiet miljonus ne par ko? Tā ir realitāte daudziem bijušajiem Nacionālas basketbola asociācijas (NBA) spēlētājiem, kuri tikuši atlaisti no klubiem, bet joprojām ir saņēmuši algas čekus līdz pensijai, jo viņu līgumi ir garantēti. Un NBA līgumu izpirkšana ir ikdiena, kas kļūst aizvien populārāka. Turpinājumā piedāvājam sarakstu ar spēlētājiem, kuri arī pēc atlaišanas vēl līdz šai dienai saņem prāvas naudas summas.
Kriss Bošs karjeru noslēdzu priekšlaicīgi veselības problēmu dēļ. Pēdējo ienesīgo līgumu viņš noslēdza 2014. gadā – tajā pašā vasarā, kad Maiami “Heat” komandu pameta Lebrons Džeimss. Bošs tika pie iespaidīga piecu gadu un 118 miljonu USD līguma. “Astrādāt” gan viņš uzspēja vien divus kontrakta gadus, abos iekļūstot Zvaigžņu spēlē.
Pēc atvaļināšanās viņš līdz nākamajai sezonai (ieskaitot) kopā saņēmis būs 52 miljonus jeb sešus gadus pēc karjeras beigām viņam aizvien maksā…
Arī Kevins Gārnets ar Bostonas “Celtics” ir iekļuvis šajā pulciņā. Tiesa, viņa gadījums nedaudz atšķiras no pārējiem. Kad Gārnets bija kopā ar “Celtics”, viņš pēc aiziešanas pensijā lūdza viņam izmaksāt 35 miljonus ASV dolāru septiņu gadu laikā, nevis kā citiem spēlētājiem bija, kad viņi tika atlaisti. Pēdējo algas čeku Gārnets saņems 2022./23. gada sezonā.
Monta Eliss, kurš savulaik Goldensteitas “Warriors” rindās spēlēja kopā ar Andri Biedriņu un bija vietējo fanu mīlulis līdz Stefana Karija atnākšanai, pēc aizmainīšanas no Sanfrancisko piedzīvoja karjeras lejupslīdi. Ne uzreiz, bet lēnā garā tas tomēr notika. Zīmīgi, ka iepriekš viņš starpsezonā bija cietis motocikla avārijā, kas neļāva viņam laicīgi uzsākt NBA sezonu. Kā saka – karma nav mazais bērns.
Neskatoties uz to, Eliss 2015./16. gada sezonā tika pie solīda 44 miljonu un četru gadu līguma ar Indiānas “Pacers”. Tiesa, šķiet, ka pirmajā sezonā gūtie 13,8 un nākamajā 8,5 punkti nebija tas, uz ko cerēja kluba vadība. Rezultātā viņa līgums tika izpirkts, bet kopējā summa, ko aizsargs kopā būs ieguvis par nespēlēšanu līdz nākamajai sezonai būs 11 miljoni USD. Eliss gan laiku pa laikam parādās dažu klubu radarā kā potenciālais treniņu nometņu dalībnieks, bet savu atgriešanos NBA tā arī nav spējis realizēt.
Ar identisku kontraktu kā Elisam 2013. gadā Milvokī “Bucks” atalgoja garā gala spēlētāju Leriju Sandersu. Un tobrīd tā šķita adekvāta rīcība, jo statistiku viņš bija iekrājis ļoti solīdu – 9,8 punktus un 9,5 atlēkušās bumbas. Katra nākamā no sekojošām divām sezonām bija aizvien bālāka daudzo savainojumu dēļ (aizvadītas vien 23 un 27 spēles katrā gadā), taču ne bezcerīga statistikas ailēs, kas gan netraucēja “Bucks” viņa līgumu izpirkt.
Rezultātā Sanderss jau septīto gadu nepārstāv “Bucks”, bet piecus nespēlē vispār, taču tas netraucē viņam iekasēt naudu vēl šosezon. Kopā šādā veidā “Bucks” viņam septiņu gadu laikā būs pārskaitījusi 9,3 miljonus USD, kas, skatoties no citiem piemēriem, un ņemot vērā gadu skaitu, neliekas nemaz tik traki. Tomēr žēl, ka daudzsološā spēka uzbrucēja karjera aprāvās vien 26 gadu vecumā.
Par vienu no “toksiskākajiem” līgumiem NBA vēsturē tiek uzskatīts Losandželosas “Lakers” un Luola Denga noslēgtais juridiskais akts. Tā kopējā vērtība bija 72 miljoni dolāru uz četrām sezonām. Dengs “Lakers” kreklā nospēlēja tikai 57 spēles, bet klubs viņam būs izmaksājis visu summu. Paņemot rokās kalkulatoru sanāk, ka Dengs par vienu (reāli) nospēlēto maču saņēmis 1,26 miljonus. Ja kādam par spēli maksātu tik daudz un viņš aizvadītu pilnu 82 spēļu sezonu, galā iznāktu 103,58 miljoni. Ļoti dārgi.
Ja vēl parēķinām, ka šajos 57 mačos viņš Leikeriem varēja piedāvāt vidēji 7,5 punktus un 4,1 atlēkušo bumbu… un jā – otrajā sezonā viņš laukumā devās tikai atklāšanas spēlē. Lai izklausītos vēl traģiskāk, tad kopā viņš Losandželosas kluba rindās laukumā pavadīja 405 minūtes. 405 dārgas minūtes. Kopējā summa, ko Dengs saņēma par nespēlēšanu, uz šī fona pat neliekas tik traka – 20 miljoni piecos gados, kuros viņš nav spēlējis.
2016. gada vasara, šķiet, ieies “Lakers” vēsturē kā viena no sliktākajām slikto kontraktu ziņā. Nepietika ar to, ka sanāca “ieberzties” ar Dengu, tajā pašā starpsezonā “Lakers” tā laika ģenerālmenedžeris Maiks Kupčaks piešķīra 64 miljonus uz četriem gadiem krievu centram Timofejam Mozgovam, kurš arī iepriekš, maigi sakot, nebija pat starp otrā – trešā līmeņa zvaigznēm līgā.
Kluba vadība ātri vien saprata, ka Mozgovs nebūs glābējs un jau nākamajā vasarā aizmainīja viņu uz Bruklinas “Nets”, kas vēl pēc sezonas aizmainīja viņu uz Orlando “Magic”, kur arī viņa ceļošana pa NBA klubiem apstājās. Tiesa, beigās “Lakers” vismaz daļēji paglābās no Denga radītā kauna, jo vismaz Mozgovam algas čeku vēl līdz šai sezonai maksās “Magic”. Matemātika vienkārša – Orlando organizācija par nespēlēšanu Mozgovam četros gados būs izmaksājusi 16,7 miljonus.
Protams, saldajā ēdienā nevaram aizmirst leģendārā Fila Džeksona uzticību Joakimam Noā 2016. gada vasarā, kad viņš bija Ņujorkas “Knicks” basketbola operāciju prezidents un komandā vēl bija tobrīd daudzsološais Kristaps Porziņģis (arī tagad viņš tāds ir, tikai tad bija jauns un noteikti nesaprata, kas notiek). Lai arī franču centrs neiedvesa pārliecību, ka ir gatavs atdzimt, tas Džeksonam netraucēja viņu dāsni atalgot ar 72 miljoniem uz četriem gadiem. Rezultātā “Knicks” pieļāva to pašu kļūdu ar Noā, ko “Lakers” pieļāva ar Dengu – parakstīja līgumu ar bijušo Čikāgas “Bulls” spīdekli, kuru pazīstamais treneris Tims Tibodo jau bija “norakstījis”. Un kā izrādījās, ne par velti.
Noā Ņujorkā nospēlēja divas sezonas līdz viņa līgumu izpirka. Kas interesanti – neskatoties uz to, ka viņš vairs Ņujorkā nespēlēja kā divus gadus, 2020./21. gada sezonā Noā bija trešais apmaksātākais spēlētājs komandā. Tiesa, ne visa viņa alga bija iekļauta algu griestos, bet tikai daļa. “Knicks” atlicis vēl viens gads, ko maksāt Noā, bet kopumā par četru gadu nespēlēšanu Ņurjokā un divu vispār viņš būs saņēmis transakcijās 37,8 miljonus USD.
Lai arī laiku pa laikam NBA vidē “uzpeld” kāds ekspertu un fanu prāt’ neloģisks līgums, NBA noteikumi ir tādi, kādi tie ir – tie aizstāv spēlētājus kā darba ņēmējus. Lai nebūtu situācijas, kad klubu vadītāji vienā jaukā dienā var bez nekādām problēmām padzīt kādu spēlētāju bez īpaša iemesla. Tāpēc arī ir radies tāds termins kā “garantētais līgums”.
Organizācijām aizvien ir pietiekami brīvas rokas atteikties no to spēlētāju pakalpojumiem, kuri tām izrādījušies kādā brīdī nevajadzīgi, taču ar atrunu – ka ir jāizmaksā vismaz lielākā daļā no garantētajiem līgumiem, vienlaikus daļu no tiem izstiepjot arī algu griestu sarakstos. Lai nerastos situācijas, kad tie, kuriem ir vairāk naudas (un arī NBA tā ir), var iegūt sev lielas priekšrocības sastāva komplektācijā.
Piedāvājam arī Jums atskatīties uz 2016. gada trako vasaru NBA brīvo aģentu tirgū, kad klubu ģenerālmenedžeri piešķīra vienu apjomīgu līgumi pēc otra, kas beigās neatnesa pilno lozi. Šajā rakstā būs arī pieminēti pāris šī stāsta varoņi.
2016. gada vasaras NBA brīvo aģentu tirgus – simtiem miljonu dolāru izšķērdēti sliktos līgumos