Ķīnas hokeja izlase olimpiskajās spēlēs – kļūda un briestošās sagrāves

Nule tika panākta vienošanās par Nacionālās hokeja līgas (NHL) spēlētāju došanos uz februārī gaidāmajām Pekinas olimpiskajām spēlēm. Uz sporta vislielākās skatuves atkal redzēsim pašus labākos. Vismaz 11 komandās, kas ceļazīmi nopelnīja godīgā ceļā. Divpadsmitā komanda būs mājiniece Ķīna, kuras situācija izvērtusies tik neapskaužama, ka Starptautiskā hokeja federācija (IIHF) apsvēra ideju Ķīnu izmest un meklēt aizvietotāju.

Uz Pekinas olimpiskajām spēlēm dosies IIHF pasaules ranga desmit labākās komandas (Kanāda, Somija, Krievija, ASV, Vācija, Čehija, Zviedrija, Šveice, Slovākija un Latvija), debitēs 12. vietā atrodamā Dānijas izlase, kā arī Ķīna. Ja pārējās izlases olimpisko ceļazīmi ieguva, pateicoties pozīcijām pasaules rangā vai uzvarām kvalifikācijas turnīros, tad mājiniekiem dalība hokeja turnīrā tika uzdāvināta. Ķīnas valstsvienība pasaules rangā atrodama tālajā 32. vietā. Sešas pozīcijas aiz Igaunijas, kas hokejā ir vājākā no Baltijas valstīm. Tieši priekšā ķīniešiem atrodas Spānijas izlase.

Kā jau citas valstis, arī Ķīna centās kvalificēties 2018. gada olimpiskajām spēlēm. Bija jāsāk no pašas apakšas, bet ķīnieši tur arī palika. Cīnoties vienā apakšgrupā ar Serbiju, Spāniju un Islandi, Ķīnas izlase piedzīvoja trīs zaudējumus un iekrāja vārtu starpību -21. Jau pēc dažiem mēnešiem būs jāspēlē vienā grupā ar Kanādas, ASV un Vācijas izlasēm.

Arī 2018. gada olimpiskajās spēlēs Phjončhanā piedalījās mājiniece – Dienvidkoreja. Arī tā noteikti nav hokeja lielvalsts. Taču – dienvidkorejieši godīgā ceļā gadu iepriekš bija izcīnījuši vietu pasaules čempionāta elites divīzijā. Turklāt toreiz olimpiskais turnīrs noritēja bez NHL spēlētāju dalības. Ar visu to Dienvidkoreja zaudēja visās spēlēs (0-4), iemetot trīs, bet ielaižot 19 vārtus.

Izsakoties anonīmi, kāds ārzemju speciālists, kurš strādājis ar Ķīnas izlasi, pauda, ka olimpiskajās spēlēs gaidāma asinspirts. “Pat ja kanādieši laukumā izietu divatā un spēlētu bez vārtsarga, viņi tāpat uzvarētu. Komfortabli,” izteicās treneris. Pēc viņa domām, neiespējama nebūtu pat simts ripu ielaišana.

Jāpiebilst – absolūtais lielākās uzvaras rekords reģistrēts sieviešu hokejā un tas saistīts ar olimpiskajām spēlēm. 2010. gada Vankūveras olimpisko spēļu kvalifikācijas turnīrā Slovākijas sieviešu izlase ar 82:0 sagrāva Bulgāriju. Metienu bilance bija vismaz tikpat šausminoša – 142:0.

Kad 2016. gadā tika izveidota Pekinas “Kunlun Red Star” komanda, kas startē Kontinentālajā hokeja līgā (KHL), uzdevums bija sagatavot Ķīnas hokejistus startam Pekinas olimpiskajās spēlēs. Situācija izvērtusies tik bēdīga, ka pat grūti ielikt nesekmīgu atzīmi. Pirmajā sezonā “Kunlun” iekļuva izslēgšanas spēlēs, bet sekojušas tikai tukšās sezonas, trenerus mainot kā zeķes. Pērn turnīra tabulā bija jāsamierinās ar priekšpēdējo vietu, apsteidzot vien Rīgas “Dinamo”.

Komandai tika piesaistīti Ķīnas izcelsmes ziemeļamerikāņi, dodot pilsonības ar cerību, ka olimpiskajās spēlēs viņi pastiprinās izlasi. Taču ir vismaz trīs problēmas. Pirmā – viņi nav līderi un rezultāta noteicēji pat KHL apakšgala komandā, kur nu vēl olimpiskajās spēlēs. Otrā – naturalizācija prasa laiku. Ja hokejists nav pārstāvējis nevienu citu izlasi, viņam konkrētajā valstī jānospēlē divas sezonas, un tikai tad viņš drīkst pārstāvēt konkrēto izlasi. Trešā un pati galvenā – attiecībās starp “Kunlun” un Ķīnas Hokeja asociāciju pār ceļu pārskrēja melns kaķis, un uz brīdi pat netika apsvērta KHL spēlējošo piesaistīšana izlasei. Pēdējās ziņas gan liecina, ka situācija uzlabojusies. Visticamāk, brīvprātīgi piespiedu kārtā, apzinoties – bez KHL spēlētājiem 0:100 patiesi nebūtu utopija, bet gan draudošā realitāte.

Jo – pirms divām sezonām liela daļa Ķīnas izlases hokejistu spēlēja Čehijas trešajā līgā, kur Ķīnai bija sava komanda. Pat šajā līmenī tā nespēja konkurēt. 42 spēlēs tika piedzīvoti 42 zaudējumi un izcīnīts viens vienīgs punkts. Vārtu bilance bija -330. Tagad aizveriet acis un iztēlojieties, kas notiktu, ja šiem pašiem hokejistiem pretī stātos Kanādas vairākums ar Sidniju Krosbiju, Konoru Makdeividu, Neitanu Makinonu, Breidenu Pointu un Keilu Makāru.

Sākumā IIHF draudēja Ķīnas hokeja vadībai ar izmešanu no olimpiskajām spēlēm. Nākamais solis bija piedāvājums atvieglot naturalizācijas noteikumus, lai ar ārzemnieku palīdzību tiktu uzbūvēta maksimāli konkurētspējīga komanda. Protams, ja šāda ekstra pieejama vienai komandai, tad tai jābūt pieejamai visām komandām. Vai tuvākajos gados pasaules čempionātā redzēsim, piemēram, Kataras vai Apvienoto Arābu Emirātu izlases? Tieši tāds ir IIHF risks, cenšoties glābt Ķīnu no pilnīga apkaunojuma.

Kad 2018. gadā IIHF lēma par labu Ķīnas vēlmei piedalīties olimpiskajā hokeja turnīrā, lēmums saņēma kritiku. Jo IIHF drīkst atteikties. Taču hokeja vadības vilinājums iekarot Ķīnas tirgu bija pārāk liels. Februārī redzēsim, cik barga cena tiks samaksāta par šo plānu.