Latvijas titulētākais sieviešu basketbola klubs “TTT/Rīga” vēl vasarā bija lielā neziņā – vai komandai pietiks finansiālā rocība turpināt startēt spēcīgākajā kontinenta sieviešu turnīrā FIBA Eirolīgā. Vēlāk gan viss tika atrisināts un komanda gatavojas tajā startēt arī gaidāmajā sezonā.
“Sporta pils” aicināja uz sarunu “TTT/Rīga” ģenerālmenedžeri Artūru Štālbergu, kurš komentēja, kāpēc vasarā bija tik saspringta situācija par budžeta aplēsēm, atklāja kluba jauno virzienu sastāva komplektācijā un pastāstīja par citām ar klubu saistītajām aktualitātēm.
Kāpēc bija šaubas par dalību Eirolīgā?
Situācija bija tāda, kad pagājušajā gadā nomainīs valde un administratīvais korpuss, protams, bija parādi, bet šobrīd par 90% vecie parādi ir dzēsti. Klubam ir divi galvenie dibinātāji – Rīgas dome un “Rīgas Satiksme”. Nav noslēpums, ka lielākā daļa budžeta sastāv tieši no šo abu struktūru finansējuma. Problēma bija tā, ka jūnijā/jūlijā vēl nebija skaidras atbildes no abiem dibinātājiem vai finansējums paliks iepriekšējā apmērā vai samazināsies.
Saprotu, ka situācijā bija iesaistīts Rīgas mērs, citi politiķi un vispār ļoti plašs personu loks. Jo loks ir plašāks, jo grūtāk ir pieņemt lēmumu, bet tas ir normāls administratīvais process un par to nav jābrīnās. Notika dažādas sēdes, kurās sprieda par šo jautājumu, tās tika pārceltas un tā no nedēļas uz nedēļu, tāpēc kluba vadībai nebija konkrētas atbildes. Eirolīgā tuvojās pieteikuma iesniegšanas gala termiņš un kluba vadība skaidri un gaiši pateica, ka pieteikumu neiesniegs, ja nav 100% garantijas par finansējumu.
Beigās sakrita tā, ka apstiprinājumu guvām, tēlaini izsakoties, pēdējā minūtē, un kad bijām droši, tad arī to iesniedzām. Tāds bija process. Jāsaka, ka tas patērēja daudz enerģiju un tika izdarīts liels darba apjoms, lai tas notiktu. Prieks, ka dibinātajiem “TTT/Rīga” aizvien ir svarīgs klubs, ka viņiem nav mazsvarīga tā attīstība un arī vēsture un ilgtspējība, par ko liels paldies.
Kāds ir procentuālais budžeta izmaksu sadalījums?
Kopā mums ir deviņas izdevumu pozīcijas. Kas attiecas uz Eirolīgas spēļu organizēšanu, transportu un ar to saistītajiem izdevumiem, tie ir ap 25%, bet spēlētāju algās tuvu pie 50% no kopējā budžeta. Mēs strādājam kā pienākas, visām spēlētājām ir oficiāli darba līgumi un arī pieklājīga summa aiziet nodokļos. Izdevumi savācās. Viegli nav, bet cenšamies darīt visu pēc labākās sirdsapziņas, lai iekļautos reālajās iespējās, nevis tērētu naudu, kuras nemaz nav.
Kāda ir situācija ar privāto sponsoru piesaisti?
Teiksim tā, mums ir iestrādnes ar privātajiem sponsoriem, taču oficiāli reklāmas līgumus vēl neesam noslēguši. Dokumenti ir sagatavoti, bet vēl nav likti paraksti. Ir daļa sponsoru, kas paliks no pagājuša gada, ir kas mainīsies. Esam paši uzlikuši sev mērķi, ka no privātā sektora jāpiesaista vismaz 100 tūkstoši eiro uz gaidāmo sezonu. Uzskatu, ka tas ir reāli izdarāms. Protams, zinām reālo ekonomisko situāciju Latvijā, nevienam neiet viegli, tomēr “TTT/Rīga” ir zīmols ar vēsturi un esam potenciālajiem sponsoriem interesanti gan ar to, gan arī, ka piedalāmies Eirolīgā.
Runājot par Eirolīgu, atpakaļ atgriezies vecais formāts – divas grupas pa astoņām komandām, nomainot pandēmijas laikā piekopto četru grupu un “burbuļu” formātu. Kādas ir finansiālās atšķirības abiem formātiem?
“Burbuļos” mums bija jāmaksā par viesnīcu, ēdināšanu un aviobiļetēm, bet pārējās izmaksas sedza tā komanda, kas to rīkoja. Finansiāli “burbuļu” formāts ir izdevīgāks – mazāk spēļu, mazāk lidojumu un citas izmaksas. Skatoties no Latvijas basketbola klubu realitātes, tā mums sanāca kā liela ekonomija, patiešām, un uz tās fona varējām novirzīt līdzekļus citām vajadzībām, piemēram, nosedzot saistības ar kreditoriem.
Bet, ja mēs skatāmies uz šo sezonu un veco formātu, kad būs vairāk spēļu un vairāk izbraukumu, vienlaikus būs arī plašākas iespējas piesaistīt privātā sektora finansējumu tieši uz reklāmas līgumu fona. Jo uzņēmēji vēlas redzēt savus logo uz formām, LED ekrāniem laukuma malā, uz grīdas, u.t.t. Līdz ar to arī budžeta paplašināšanas varianti pieaug un ienākumi būs lielāki.
Pērn piedalījāties vairākos turnīros. Pēc kā vadījāties šosezon?
Pagājušajā gadā, kad sapratām, ka Eirolīgas turnīrs norisināsies “burbuļos” un spēļu skaits būs mazāks, meklējām iespējas kā to palielināt, jo tas bija nepietiekams. Arī Latvijas un Baltijas līgas bija pārtrauktas. Piedalījāmies arī Eiropas Sieviešu Basketbola līgā, lai iekrātu spēļu praksi. Savukārt šogad piedalīsimies tikai Baltijas līgā un Eirolīgā, kas mums nodrošinās pietiekamu skaitu maču – vismaz 22 + 14. Tāpēc nekur citur vairāk nepiedalīsimies, jo vienkārši fiziski mēs nevaram atrast laiku, kad tur spēlēt. Plus, beidzoties Eirolīgas un Baltijas līgas “play-off”, paliks tikai Latvijas līga un slodze būs optimāla.
Vai nebija domas par “TTT/Juniores” komandas atjaunošanu?
Domas bija, bet būsim reāli – nav pietiekami kvalitatīvu spēlētāju resursu. Un arī izmaksas nav mazas. Tie ir aptuveni 60 tūkstoši eiro uz sezonu – treneru atalgojums, medicīniskie pakalpojumi, transporta izdevumi, formas un citas lietas, un tā šī summa sakrājas. Vasarā šo tēmu pacēlām, bet nolēmām, ka sadarbosimies ar Rīgas 3. BJSS. Arī nosaukumā no šīs sezonas nāks klāt “TTT” abreviatūra. Tur trenējas daudz talantīgu meiteņu un šobrīd jau esam iesaistījuši divas spēlētājas. Un ir arī jaunākas, kas tuvāko sezonu laikā varētu parādīties TTT pieaugušo komandā. Mēs ieguldāmies arī finansiāli – maksājam par dalības maksām, treniņu zālēm, par ar spēlēm saistītajiem izdevumiem, u.t.t. Domāju, ka abām pusēm šī ir abpusēji izdevīga sadarbība.
Kas izdevās un neizdevās sastāva komplektācijas procesā?
Ar treneru korpusu un vadību vienojāmies, ka maksimāli jācenšas piesaistīt Latvijas izlases pamatsastāva spēlētājas vai vismaz kandidātes. Diemžēl, ņemot vērā neskaidro situāciju ar budžeta apjomu vēl vasaras vidū, Karlīna Pilābere un Ilze Jākobsone parakstīja līgumus ārzemēs jau aprīlī un maijā, tāpēc nemaz nevarējām īsti viņām neko piedāvāt, nezinot, kādas iespējas mums būs. Tā, protams, mēs labprāt viņas paturētu. Uzņēmām kursu, ka piesaistīsim vairākas jaunās spēlētājas, kuras sevi varbūt vēl nav pierādījušas augstākajā līmenī, bet noteikti ar lielu potenciālu to tuvākajos gados izdarīt. Process bija garš un sarežģīts, bet kad bija pilnīga skaidrība par budžetu, strādāt palika daudz vieglāk.
Vēl viena lieta, ko šogad pēc manas iniciatīvas ieviesām, un man visi piekrita, bija kluba iekšējie maksimālie algu griesti, ko veiksmīgi arī sanāca realizēt. Noteicām vienu summu, cik tērēsim spēlētāju algām un pāri tai negājām. To arī teicu sarunās ar aģentiem – tāda ir mūsu situācija un nevaram atļauties paņemt pieredzējušu Eirolīgas leģionāri par lielu summu, jo beigās neviens no tā nebūs ieguvējs. Klubam būs parādi, būs neapmierinātās puses un citas galvassāpes.
Aģentiem nodevām informāciju par mūsu jauno konceptu – ka dosim iespējas tādām spēlētājām, kuras sevi Eirolīgā vēl nav apliecinājušas, bet ir ar tādu potenciālu. Kad atalgojums var būt nebūs lielāks kā citur, bet vismaz stabils un ar perfekti nodrošinātiem apstākļiem izaugsmei un sevis apliecināšanai. Teicu – lai pierāda sevi pie mums, tad jau nākamajos gados varēs spert soli augstāk un pelnīt citos klubos vairāk. Spēlētājas un aģenti saprata situāciju un bija pretimnākoši.
Kāpēc ir grūti piesaistīt vadošās izlases spēlētājas – naudas jautājums vai laba līmeņa vietējās līgas trūkums? Jo ne visas viņas ikdienā pārstāv Eirolīgas klubus, bet spēlē labās Eiropas līgās.
Skaidrs – ja mēs nespēlētu Eirolīgā, mums vispār būtu lielas problēmas piesaistīt spēlētājas. Tas ir liels bonuss, ka tur esam. Ir spēlētāju plauktiņš, līdz kuram mēs nevaram aizsniegties un tā ir realitāte. Varu pateikt vienu piemēru, vārdā nesaukšu. Piedāvājām vienai spēlētājai ap trīs tūkstošiem eiro, bet vēlāk viņa parakstīja trīs vai četras reizes ienesīgāku līgumu. Bet man patīk kluba valdes nostāja neiet pāri savi līdzekļiem un būt labāk nedaudz piezemētākiem. Lai nav tā, kad beidzās sezona, bet paskaties ekselī, un tur viss ir sarkans un mīnusos.
Vai ņemot vērā jauno budžeta politiku, šosezon ir spēlētājas, ar kurām noslēgti līgumi līdz Eirolīgas turnīra beigām?
Šosezon nav. Tas nav aktuāli, jo, atgriežoties ierastajam Eirolīgas formātam, kad no astoņām komandām četras tiek “play-off”, bet piektā un sestā vieta turpina cīņu FIBA kausā, nav konkrētas skaidrības, kad starptautiskās spēles mums noslēgsies. Ja tiksim “play-off”, tas būs fantastisks rezultāts, tiksim kausā, tad arī sezona pagarināsies. Tāpēc šoreiz nebija jēgas.
Pagājušogad bija vairākas spēlētājas uz tādiem nosacījumiem kā Kitija Laksa un ukrainiete. Bet pagājušajā sezonā redzējām, ka vairākām spēlētājām pēc Eirolīgas beigām bija pazudusi motivācija, spēlējot Latvijas līgā. Bija labs piemērs ar amerikāņu leģionāri Tomasu, kurai sezonas laikā bija labs piedāvājums braukt citur, taču, ņemot vērā situāciju ar savainojumiem, viņa bija mūsu atslēgas spēlētāja. Izrunājāmies un viņa saprata situāciju – piekrita palikt. Panāca pretī, kas bija ļoti pieklājīgs žests no viņas puses, noliekot malā savas personīgās intereses.
Kā ir ar balvu fondiem Eirolīgā – cik “TTT/Rīga” potenciāli var saņemt?
Pēc sezonas FIBA veic kopējos aprēķinus par biļešu ietirgošanu, televīzijas translāciju un citiem ienākumiem, un tad attiecīgi šī summa tiek proporcionāli sadalīta uz klubiem. Jo tev vairāk uzvaru, jo lielāks finansējums tiek piešķirts. Nav noslēpums – dalības maksa Eirolīgā ir 10 tūkstoši eiro. Lai arī divos “burbuļos” neizcīnījām nevienu uzvaru un bilance bija 0-6, mēs atguvām atpakaļ to summu, ko bijām iemaksājuši par dalību. Nav ne jausmas, cik saņem vadošās komandas. Bet cik esmu runājis ar “VEF Rīga” prezidentu Gati Jahoviču, tad vīriešu FIBA Čempionu līgā tās summas ir lielākas, kas ir loģiski.
Sezonas beigās tika paziņots, ka Aija Klakocka noslēgs karjeru, bet tagad ir parādījusies atpakaļ pieteikumā.
Tā bija plānots un sezonas pēdējā spēlē to arī tā pasniedzām. Bet šogad izveidojās situācija, it īpaši, kad Pilābere aizbrauca uz Spāniju, ka nebija reālu opciju, ko paņemt vietā. Nebija mums pieejamu spēlētāju, kuras atbilstu šim līmenim, tāpēc gājām runāt ar Aiju. Neviens nesagaida, ka viņa spēlēs 30 minūtes, bet ar savu pieredzi un meistarību uz 10-15 minūtēm viņa komandai var palīdzēt, kā arī treniņos rādīt piemēru jaunajām spēlētājām. Sarunu gaitā nonācām pie kopsaucēja, ka viņa pievienosies mums tieši uz Eirolīgas mačiem. Par ko viņai liels paldies, jo Aijai ir arī apmaksāts darbs.
Komandas pieteikumā ir arī Gunta Baško, kas ir kluba vadībā.
Viņa ir kluba valdes priekšsēdētāja, bet jau pagājušajā sezonā, kad pievienojās sastāvam, ātri spēja atgūt fizisko formu un būt lietderīga. Tāpēc viņa būs komandā arī kā spēlētāja šosezon. Darbi ir apvienojami un ar to problēmu nebūs. Mēs tikai priecājamies, ka sastāvā būs tik pieredzes bagāta spēlētāja.