Krievi “uzmet” Znaroku. No kurienes aug kājas?

Pirms pāris dienām tika paziņots, ka par varenās “Sarkanās mašīnas” jeb Krievijas hokeja nacionālās izlases galveno treneri atkal iecelts Latvijā labi zināmais Vācijas pilsonis, kuram savulaik kā Krievijas pilsonim tika piešķirta Latvijas pilsonība, Oļegs Znaroks. Baumas par to klejoja apkārt jau labu laiku un Znaroks sev ierastā stilā tās vienmēr noliedza.

Krievijas hokeja federācijas (FHR) prezidents Vladislavs Tretjaks sarunā ar medijiem pāris dienas atpakaļ sacīja, ka Znaroks atgriezīsies un līgums noslēgts uz gadu. Vēlāk viņš savus vārdus atsauca, paziņojot: ”Nevienam vēl neesam neko paziņojuši. Šodien [27. septembrī – red.] mums bija ekspertu sēde, kurā izskanēja daudz un dažādi viedokļi. Tāpēc līgums ar Znaroku oficiāli vēl nav noslēgts. Gaidiet jaunumus, būs interesanti.”

Divas dienas pēc sēdes tika paziņots, ka par galveno treneri iecelts Aleksejs Žamnovs, kurš piedalījies trīs PČ Krievijas izlases trenera asistenta lomā, bet kā galvenais treneris īslaicīgi pastrādājis tikai Maskavas ”Spartak” un Mitišču ”Atlant” vienībās, pārsvarā pildot klubos ģenerālmenedžera funkcijas. Znaroks būs tikai konsultants.

”Viņš zina, kā veidot attiecības starp dažādām hokejistu paaudzēm, kā arī viņš ir spēcīgs strātēģis, motivētājs un psihologs,” par Žamnovu izteicās Tretjaks, bet cits ekspertu sēdes dalībnieks Valērijs Kamenskis piebilda: “Mums bija vairāki kandidāti, tostarp Žamnovs un Znaroks. Pēc garām diskusijām vairākums lēma par labu Žamnovam. Viņam ir pieredze darbā ar izlasi, un viņš lieliski saprot darba specifiku ar NHL hokejistiem.”

Kas notika un kāpēc Znaroks tomēr netika atkal iecelts par Krievijas izlases galveno treneri? Tas paliek atklāts jautājums.

Krievijā Znaroku mīl, vienlaikus arī nīst. Tāds laikam ir liktenis tādām personībām kā Znaroks. Protams, viņa panākumu saraksts kā trenerim komentārus neprasa. Bet tomēr apskatīsimies un centīsimies noskaidrot – vai Znaroks ir tik kruts, kā viņu pataisa?

Par Krievijas izlases galveno treneri viņš tika iecelts 2014. gadā, kad jau bija izcīnījis divus Gagarina kausus ar HK “MVD” vienību, kur viņa asistents bija Harijs Vītoliņš. Viņš Hariju paņēma līdzi arī uz Krievijas izlases komandantu tilta. Un ko viņš paveica? Pirmajā pasaules čempionātā tika izcīnīta zelta medaļa, turklāt nezaudējot nevienā spēlē un noslēdzot turnīru ar perfektu bilanci – 10 uzvaras un apaļa baranka zaudējumu ailē. Un visas uzvaras tika izcīnītas pamatlaikā. Tas aizvien ir perfektākais kādas komandas turnīrs pasaules čempionātu vēsturē.

Līdz nākamajai titulam (par starpposmu vēlāk) bija jāgaida vesels olimpiskais cikls, proti, četri gadi, kad izdevās triumfēt Phjončanas OS. Tiesa, šajās spēlēs nepiedalījās Nacionālās hokeja līgas (NHL) spēlētāji, bet Znaroks OAR (Olimpiskie Atlēti no Krievijas – diskvalifikācijas sekas) izlasi bija izveidojis no tobrīd paša trenētās Sanktpēterburgas SKA (15) un Maskavas CSKA (8) hokejistiem, kā arī diviem Magņitogorskas ”Metallurg” pārstāvjiem.

Sanāk tā – Znaroks darbu ar Krievijas izlase uzsāka un noslēdza ar titulu. Nežēlīgie Krievijas mediji gan ”mīl” izcelt pārējos turnīrus, kuros pēc Krievijas platuma grādiem lielākajā daļā Znaroks nav izpildījis maksimumu. Proti, mājās rīkotajā čempionātā zelta nebija, un vispār spēlēs pret citu izlašu top sastāviem pēc krievu žurnālistu aplēsēm Znarokam tik labi nav veicies.

Gadu pēc zelta debijas PČ Znaroka vadītā Krievijas izlase grupu turnīrā zaudēja gan Somijai (2:3 ”bullīšos”) un ASV (2:4). Tomēr spēja reabilitēties un aizkļūt līdz finālam (5:3 pret Zviedriju ¼ finālā un 4:0 pret ASV ½ finālā. Tiesa, mačā par zeltu komanda piedzīvoja apkaunojumu, ar 1:6 piekāpjoties sīvākajai sāncensei Kanādai. Neiztika arī bez skandāla, kad lielākā daļa krievu hokejistu, nesagaidot Kanādas himnas atskaņošanu, devās uz ģērbtuvēm. Tas izsauca publisku nosodījumu, proti – jāprot arī zaudēt.

Kā nākamais lielais turnīrs bija atjaunotais Pasaules kauss, kurā visas izlases spēlēja teju labākajos sastāvos. Grupā krievi ar 4:3 ne bez pūlēm uzveica Ziemeļamerikas (ASV un Kanādas apvienoto) U23 vecuma izlasi, kā arī 3:0 sakāva Somiju. Pusfinālā atkal pretī kanādieši un zaudējums 3:5.

Tajā gadā Krievija rīkoja PČ un sākumā viss gāja pēc plāna, tomēr pusfinālā zaudēts nākamajiem čempioniem Somijai (1:3) un kritikas lavīna par Znaroku varēja sākt velties. Beigās gan izcīnīta bronza, bet jāteic, ka somi ne tuvu bija labākajā sastāvā, uz konkrēto turnīru aizsūtot ļoti iespējams pat trešo izlasi.

2017. gada PČ grupā atzīts jauno un nepieredzējušo ASV hokejistu pārākums ar 3:5, toties “bullīšos” uzveikti zviedri (2:1 kopā). Un atkal Kanādas bieds, šoreiz pusfinālā ar 2:4. Un tad triumfs bez-NHL olimpiskajās spēlēs.

Znarokam vienā no intervijām nesen atgādināts, ka OAR ir vienīgā komanda, kas šobrīd ir aktuālā olimpiskā čempione kādā no komandu sporta veidiem. Vienlaikus norādīts, ka liela daļa fanu Krievijā to neuzskata par ”īstu” titulu, jo spēlēs nepiedalījās NHL spēlētāji.

Treneris atbildējis sev ierastā stilā: ”Ziniet, atbildēsim cilvēkiem tā – kad vispār mums ir bijusi īsta zelta medaļa? Arī iepriekš olimpiādēs, kad vēl pastāvēja PSRS, NHL spēlētāji nepiedalījās. Kas jums vispār ir īsts zelts?”

Tādējādi saskaitot kopā krievu žurnālistu veidoto bilanci, kas “reāli skaitās” (jo redz PČ un OS zelti attiecīgajos gados bija pašssaprotami), tad Znaroka bilance ir piecas uzvaras un astoņi zaudējumi top izlasēm tuvu to optimālajiem sastāviem. Un neviena uzvara pret Kanādu. Krievijā zaudējumi kanādiešiem tiek uztverti īpaši sāpīgi.

2018. gadā pēc triumfa olimpiādē Znaroks ar SKA apstājās KHL “play-off” Rietumu finālā, pēc kā viņam esot izcēlies konflikts ar Krievijas hokejā ietekmīgo miljardieri Romānu Rotenbergu. Spekulāciju ir daudz – tad Znaroks ne tā esot ko pateicis, tad nav klausījies padomos, bet Krievijas medijos plaši izskanēja versija par konfliktu lidmašīnā pēc došanās mājās no Maskavas.

Vairāki avoti izcēla versiju, ka mājupceļa Rotenbergs iebrāzies pie spēlētājiem lidmašīnā un sācis runāt ar Znaroku paaugstinātā tonalitātē. Treneris, būdams karstasinīgas dabas, neizturēja un atbildējis savā stilā: ”Tu mani vēl mācīsi? Kas tu tāds esi (cenzēts). Ej (cenzēts). Ha! Viņš mani vēl mācīs par hokeju.” Skaidrs, ka šis monologs Znarokam maksāja darbu. Un ne tikai SKA vai izlasē, bet uz kādu brīdi arī Kontinentālajā hokeja līgā, jo Rotenberga ietekme sniedzas pāri visiem.

Līdz ar to tāda kalibra treneris gadu pavadīja bez darba. Runā, ka pateicoties Rotenbergam. Znaroks gan tika strādāt Maskavas ”Spartak”, taču to ne tuvu nevar uzskatīt par KHL pirmā līmeņa klubiem (gan pēc finansiālajām iespējām, gan vēsturiskajiem rezultātiem). Un jāteic, ka tieši divi gadi, vadot ”Spartak”, Znarokam padevušies kā neveiksmīgākie viņa KHL karjerā.

Un te mēs nonākam pie šodienas – 2021. gada septembra. Kad FHR vadītājs paziņo, ka Znaroks atgriezīsies, bet pēc pāris dienām notiek kas cits. Atcerēsimies, ka līdzīgi Znarokam gadījās ar Maskavas ”Dynamo” klubu, kad tik runāts par to, ka par līguma detaļām abas puses ir vienojušās un treneris jau bija aizlidojis uz papīriem likt savu parakstu, bet nekā. Darījums nojuka un runā, ka pēdējā brīža nesaskaņu dēl – ka asistentus izvēlas klubs, nevis Znaroks, kas treneri sadusmojis.

Žamnova iecelšana Znaroka vietā vēlreiz apliecina – šķiet, konflikta ar Rotenbergu sekas vai vismaz tā ēna aizvien nāk līdzi. Šis cilvēks pazīstams kā ļoti atriebīga persona. Un arī tāda, kurai patīk visus mācīt. Arī, ja runa ir par trīskārtēju Gagarina kausa, olimpisko un pasaules čempionu. Pazīstamākie krievu žurnālisti gadiem raksta par to, ka Rotenbergam ir nepiepildītas trenera ambīcijas un viņam patīk būt uzmanības centrā. Par to jau liecinājusi viņa piedalīšanās ne tikai SKA, bet arī izlases treniņos, kur viņš kāpis uz ledu uzāvis slidas.

Miljardieris gan gāja tālāk, iegūstot trenera diplomu, kas viņam lika domāt, ka viņš pilnvērtīgi var piedalīties SKA trenēšanā vai vismaz treneru darbā spēļu laikā, kad viņš arēnā sēž ar austiņu un dod norādījumus treneriem.

Vai Znaroku kāds var vadīt? Nevar. Vai viņš to pieļautu? Redzam, ka nē. Katrā ziņā skaidrs, ka pēdējā brīdī pirms FHR pieņēma lēmumu par jauno izlases treneri, notika kas negaidīts. Vai tas bija Rotenberga pirksts? Šķiet, uz to atbildes mēs nesaņemsim. Vismaz ilgu laiku. Pavisam ”uz ielas” izmests Znaroks nav, tiekot pie konsultanta amata. Tādas pašas funkcijas viņš iepriekš pildīja arī augustā OS kvalifikācijā, palīdzot savam ilgam cīņu biedram Vītoliņam un Latvijas izlasei.

Vai tas ir tas, ko Znaroks vēlējās? Noteikti nē. Bet savu darbu viņš izdarīs. Rodas tikai jautājums – vai Znaroks vēl kādreiz atgriezīsies pie kāda KHL granda stūres? Ja var ticēt tenkām par Rotenberga atriebību, tad – diez vai. Konflikta atskaņas vēl nav noklusušas un to jau apliecina divi gadījumu (gads bez darba KHL un šī pēdējā brīža ”uzmešana”).