Aizvadītajā nedēļas nogalē Liepājā norisinājās Baltijas hokeja līgas finālposms, kurā piedalījas divas latviešu komandas un kaimiņi no Lietuvas. Pēdējā brīdī dalību no turnīra atsauca igauņi “Tartu Välk 494”, pamatojot savu lēmumu ar to, ka komandā vairākiem spēlētājiem ir savainojumi un klubs nespēj nokomplektēt pienācīgu sastāvu spēlēm. Pārsteigumi nenotika. Pie kausa tika “Mogo”/LSPA hokejisti, kuri divās spēlēs izcīnīja uzvaras. Vai uzvarētāji kaut ko ieguva vērtīgu no šīm divām spēlēm, un vai Baltijas labāko vienību tikšanās savā starpā ir nepieciešama, mēģinājām skaidrot Liepājā starp ģērbtuvēm.
Turnīra pirmajā dienā savā starpā tikās “Liepāja” un Viļņas “Hockey Punks”. Liepājnieki viesiem, kas principā ir amatieri un ieradās Kurzemē bez četriem vadošajiem spēlētājiem, neatstāja nekādas izredzes un izcīnīja uzvaru ar 7:3. Dienu vēlāk lietuviešiem pretī stājās Latvijas čempionāta šī brīža līdervienība “Mogo”/LSPA, kas pēc diviem periodiem atradās vadībā ar minimālu pārsvaru 3:2, bet mača atlikušajā daļā visu nokārtoja tā, kā bija gaidāms. Uzvara ar 6:2, kas nozīmēja, ka finālā svētdien izšķirošā cīņa ar liepājniekiem. Finālā “Liepāja” līdz 49 minūtei bija vadībā ar 1:0. bet Rūfolfa Polca divi vārti atnesa uzvaru un Baltijas kausu rīdziniekiem.
“Ja nesāc spēlēt jau no mača sākuma, tad spēles gaitā ir grūti atrast īsto pavedienu. Ja pretinieks iegūst pārliecību, tad kādā brīdī ir grūtāk viņus apturēt. Mēs šodien nespēlējām ar simtprocentīgu atdevi un būsim godīgi, ir grūti noskaņot puišus šādām spēlēm,” par noskaņošanos mačam pret meistarībā krietni vājāko Viļņas komandu izteicās “Mogo”/LSPA galvenais treneris Ģirts Ankipāns.
Ankipāns piekrīt, ka hokeja līmenis Baltijas valstīs atšķiras, taču uzskata, ka kaimiņos interese par šo sporta veidu joprojām ir. Savs darbs hokeja un Baltijas kausa popularizēšanā federācijām būtu jāpaveic labāk. Iegūtā Baltijas kausa nozīmi viņš aicina nepārvērtēt, taču norāda, ka jebkurš panākums tiek ierakstīts kluba vēsturē un pēc dažām dienām neviens nepieminēs aizvadīto turnīru, taču balva paliks par piemiņu. “Jebkuram panākumam ir nozīme, lai arī cik pretrunīgi tiktu vērtēts šis turnīrs. Protams, es vēlētos, lai konkurenti būtu stiprāki. Iespējams, būtu vērts padomāt par lietuviešu un igauņu klubu iekļaušanos Latvijas čempionātā,” secina treneris, kurš ir pilnībā pārliecināts, ka esošais Baltijas kausa formāts ir optimāls – viens vīkends jeb sabraukums un labākās komandas noskaidrošana vienuviet.
“Mogo”/LSPA jau no paša sezona sākuma ir labi ieskrējušies. Pirmā vieta turnīra tabulā, bet rezultatīvāko spēlētāju pirmajā desmitniekā ir seši šīs komandas spēlētāji. Komandas līderis un līgas otrais rezultatīvākais ar 22 punktiem ir Elviss Želubovskis, seko Rūdolfs Polcs (21), bet piektais ar 19 punktiem ir viens no līgas labākajiem centra uzbrucējiem Gatis Gricinskis.
“Mums palika pērnā gada iestrādes, starpsezonā pienāca klāt arī jauni spēlētāji, kuri iedeva jaudu. Man patīk komandas parādītais sniegums, sezonas sākums ir labs, bet čempionāts beigsies pavasarī. Pastiprinājums mums tagad nav aktuāls, bet, nākot tuvāk dedlainam, skatīsimies. Komandas jaunie spēlētāji dod jaudu un izprot hokeju, kuru gribam spēlēt. Viņi ir nobrieduši un tur tempu,” tā par Rūdolfu Polcu, Ričardu Grīnbergu un citiem gados jaunajiem spēlētājiem izsakās Ģirts Ankipāns.
Tikmēr “Hockey Punks” galvenais treneris un bijušais spēlētājs Midaugas Kieras ir pārliecināts, ka Baltijas kausam nevajadzētu pazust no hokeja kartes. Lietuviešiem šī ir laba iespēja kaut nedaudz salīdzināt spēkus ar latviešiem, kā arī pareklamēt gan sporta veidu, gan pašu klubu. Jāteic, ka “panki” Liepājā padomāja arī par mārketingu, jo līdzi klubam bija atbraukušas divas beibes, kuras atbildēja par komandas sociālajiem tīkliem un to satura pilnveidošanu. Bildes, pēcspēles video intervijas… Latvijas hokeja klubiem būtu ko pamācīties no Viļņas meitenēm un viņu aktivitātēm.
“Katru gadu arvien vairāk un vairāk Lietuvā parādās jaunie spēlētāji, kā arī komandas. Uzskatu, ka Baltijas kausam noteikti vajag notikt. Varbūt latviešiem šāds turnīrs nav nepieciešams, bet uzskatu, ka to vajag organizēt. Mums ir lieliska iespēja pavērot lietuviešu spēku laukumā, kā arī salīdzināt to ar konkurentiem. Kāds formāts Baltijas kausam būtu vispiemērotākais? Manuprāt, to vajadzētu rīkot visās trijās Baltijas valstīs, mūsu faniem Viļņā noteikti patiktu redzēt Latvijas spēlētājus klātienē. Lietuvā ir uzbūvētas divas jaunas halles, taču tagad tajās ir ierīkoti vakcinācijas centri. Arī Alītā būvēs jaunu laukumu, tāpēc varu teikt, ka pie mums hokejs attīstas,” uzsver Kairis.
“Hockey Punks” komanda ir amatieri, praktiski visi spēlētāji ikdienā strādā pamatdarbā, bet hokejs ir hobijs. “Naudu par spēlēšanu saņem puse komandas, mums vēl tāls ceļš ejams, lai kļūtu par profesionāļiem. Jāteic, ka arī komandas budžets ir samērā mazs. Daudzus gadus vadošā komanda Lietuvā bija Elektrēnu “Energija”, bet aizvadītajā sezonā par čempioniem kļuva “Kaunas Hockey”. Tiesa gan, šī komanda vairs neeksistē, bet tās vietā ir “Kaunas City”. Lietuvas mērogiem šim klubam ir gana labs budžets,”norāda Kieras, sakot, ka panku mērķis beidzot ir nostumt konkurentus malā un pacelt Lietuvas kausu.
“Mūsu klubam ir desmit gadu sena vēsture, un pēdējos gados esam tuvu tabulas augšgalam , bet nekad neesam uzvarējuši čempionātā. Šogad darām visu, lai to paveiktu.”
Par Baltijas kausa nepieciešamību runā arī Latvijas Hokeja federācijas sporta menedžeris Jānis Straupe. Viņš norāda, ka Igaunijas un Lietuvas klubu dalība tajā ir vairāk vērtējama kā lielā brāļa rokas pasniegšana mazajam. Proti, rīkojot šo turnīru, latvieši pastumj uz augšu/uz priekšu kaimiņus. Hokeja sabiedrība ļoti labi apzinās viņu līmeni, taču šis ir veids, kādā mēs varam palīdzēt kaut nedaudz attīstīties hokejam šajās valstīs.
Ko Latvijas klubi var iegūt, piedaloties Baltijas kausā, un vai vajag šādu turnīru? Piekritīšu HK “Liepāja” galvenajam trenerim Normundam Sējējam, kurš pērn izteicās, ka turnīram nepieciešams balvu fonds, kā arī dažu klubu piesaiste no tuvākā reģiona, piemēram, Polijas vai Zviedrijas. Tikmēr visas iesaistītās federācijas varētu vienoties, ka Baltijas kauss tiek aizvadīts gadu mijā, līdzīgi kā tas notiek Špenglera kausā Davosā. Neliela pilsēta, daudz fanu un viesu, fantastiska atmosfēra gan tribīnēs, gan ārpus tām, svinot Ziemassvētkus un gaidot Jauno gadu. Tad, iespējams, decembrī ziemas saulgriežu sajūtu varētu notvert ne tikai mājās, bet arī, piemēram, Liepājas ledus hallē un pašā pilsētā.