Latvijas vīriešu nacionālā hokeja izlase 10. februāra rītā ar maču pret Zviedriju uzsāks dalību Pekinas Ziemas olimpisko spēļu turnīrā. Grupā mūsējie sacentīsies vēl ar Somijas un Slovākijas izlasēm. Ņemot vērā, ka otrajā olimpiādē pēc kārtas neredzēsim Nacionālās hokeja līgas (NHL) spēlētājus (“paldies” Covid19 pandēmijai), turnīrs var izvērsties ļoti neprognozējams. Ko no šī turnīra sagaidīt un kādas ir Latvijas izredzes? Tāpat iepazīsimies arī ar pretinieku sastāviem un spēcīgajām pusēm.
Ceļš līdz olimpiādei
Latvijas izlase olimpisko kvalifikācijas turnīru aizvadīja vasaras noslēgumā Rīgā, izrādoties labākā starp Franciju, Itāliju un Ungāriju. Tiesa, ja pirmie divi mači tika aizvadīti pārliecinoši un ar “sausajām” uzvarām, tad pret francūžiem gan nācās pasvīst, izcīnot uzvaru ar 2:1 un spēles izskaņā varonīgi aizsargājoties četriem pret sešiem laukuma spēlētājiem.
Šis turnīrs bija zīmīgs ne tikai ar to, ka pēc vienas olimpiādes izlaišanas tika izcīnīta ceļazīme uz lielāko hokeja četrgades forumu izlasēm, bet arī, ka neilgi pirms tā sākuma kļuva zināms, ka ar izlasi neturpinās strādāt līdzšinējais galvenais treneris kanādietis Bobs Hārtlijs. Iemesls – ja iepriekš ar viņa ikdienas darbavietu Omskas “Avangard” līgumā bija atrunāts kādos apstākļos viņš strādā ar Latvijas izlasi, tad tagad tāda punkta nebija. Līdz ar to noslēdzās Hārtlija ēra Latvijas hokejā.
Viņa vietā tika iecelts Harijs Vītoliņš, kurš šobrīd sevi pierādījis labi. Ceļazīme uz OS rokās, pieredze ilgus gadus strādājot kopā ar Oļegu Znaroku, kā arī pašam kā galvenajam trenerim Šveices līgā, kas tiek uzskatīta par vienu no labākajām Eiropā. Pēc uzvaras OS kvalifikācijā Vītoliņš sacīja: “Tas ir tikai sākums!” Turēsim pie vārda.
Latvijas sastāvs un grūtie apstākļi Pekinā
Saprotams, ka Covid19 pandēmijas dēļ apstākļi atlētiem nav tādi, kādi tie būtu normālās spēlēs. Apzināti vārds normāls netiek likts pēdiņās, jo šīs noteikti nav normālas spēles… Lai arī cik ļoti Latvijas Hokeja federācija (LHF) gribētu apgalvot, ka viss ir noorganizēts profesionāli, tomēr problēmas bija – sākot ar neskaidrībām ar aviobiļetēm, daudziem spēlētājiem esot neziņā kā, ar ko un kad viņi lidos (sākotnēji tika teikts, ka lidos visi kopā un “burbulī”, beigās daudziem bija jālido ar komercreisu), tāpat bija nepilnības arī ar citiem organizatoriskiem jautājumiem.
Galu galā hokejisti nonāca Ķīnā, kur priekšā vēl viens nepatīkams pārsteigums. Proti, dzīves apstākļi. Saprotams, ka visi apzinās, ka šis nav atpūtas brauciens un pandēmijas dēļ ir dažādi pārvietošanās ierobežojumi, kā arī citi apstākļi, bet tomēr… Hokejisti dzīvojuši nošķirti no pārējiem Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) delegācijas sportistiem, vienā mājā un uz visiem ar vienu TV trenažieru zālē un daudzām citām neērtībām. Viena no tām – ēdiena kvalitāte un laika plānošana, kas gan tagad esot uzlabojusies.
Tomēr tā tika pievarēta un visi, šķiet, jau ir adaptējušies ar jaunajiem apstākļiem. Tāpat galvassāpes sagādāja vairāki pozitīvie Covid19 testi pirms izlidošanas un ielidošanas brīdī, no kā arī bija jāveic korekcijas sastāvā. Tiesa, lielos vilcienos tas nav sastāvu ietekmējis. Un pēdējā brīdī kļuva zināms, ka izlasei varēs palīdzēt arī pieredzējušais aizsargs Artūrs Kulda, kamēr trīs hokejisti jau ir iedzīvojušies savainojumos.
Intervijā ar LSM.lv par apstākļiem izteicās Rodrigo Ābols: “No visām pašizolācijām, kuras man nācies piedzīvot, šī noteikti bija vistrakākā. Ārā notiek olimpiādes svinīgā atklāšana, visi priecājas un bauda brīdi, kamēr man jāsēž vienam istabā. Sazvanījos ar sievu un bērniem, bet arī interneta signāls bija vājš. Bet nav ko sūdzēties – visi saprotam, kādu apstākļu dēļ šajā olimpiādē ir tāda piesardzība.”
Runājot par sastāva aprisēm, tad situācijā, kad izlasei nevar palīdzēt NHL spēlētāji, līderu lomas būs jāuzņemas Eiropā un KHL spēlējošajiem leģionāriem. Pieredzējušākais spēlētājs, kurš iecelts arī par komandas kapteini, ir Lauris Dārziņš, bet pie uzbrukuma līnijas galvenajiem spēkiem jāpieskaita ārpus Rīgas “Dinamo” spēlējošie – Kaspars Daugaviņš, par kura dalību OS bija bažas pozitīva Covid19 testa dēļ, kas gan vēlāk atrisinājās, tāpat arī Ronalds Ķēniņš, savukārt pamata vārtsarga loma tiks uzticēt Ivaram Punnenovam (visi ikdienā spēlē Šveices NLA līgā). Vēl pie potenciālajiem uzbrukuma līderiem jāmin Rodrigo Ābols (OS kvalifikācijā izcēlās ar trīs vārtu guvumiem , šosezon Zviedrijā 10+15 punkti), kā arī Miks Indrašis, kuram gan šobrīd padevusies ne tā veiksmīgākā sezona KHL (7+10 punkti). Toties ierindā būs viens no patīkamākajiem sezonas pārsteigumiem aizsargs Jānis Jaks, kurš “Sochi” rindās izcēlies ar 6+12 punktiem līdz šim.
Protams, vislielākā pārstāvniecība kā ierasts būs no Rīgas “Dinamo” – astoņi hokejisti, kamēr leģionāra ādā KHL spēlē vēl trīs, Zviedrijā ikdienā “maizi” pelna tikpat, diviem no tiem esot vārtsargiem, bet citi spēlē dažāda līmeņa Eiropas vietējos čempionātos. Pilnu Latvijas izlases sastāvu varat apskatīt šeit.
Dīvains liekas Harija Vītoliņa izteikums: “Varbūt mums pat ir priekšrocība, jo mūsu spēlētāji lielākoties spēlē KHL, kur ir mazie laukumi.” Ja paskatāmies uz sastāvu, tad mazāk nekā puse ir ar KHL klubu pierakstu, turklāt astoņi no tiem ir “Dinamo” hokejisti – vienas no līgas vājākās komandas pārstāvji. Lai nu kā, noskaņojums ir kaujiniecisks. Vairāki pieredzējuši hokejisti, kā piemēram, Daugaviņš, kapteinis Dārziņš un viņa asistents Oskars Cibuļskis nav kautrējušies savus mazos sapņus izteikt publiski, proti – cīņa par medaļām, kāpēc lai mēs nebūtu pārsteiguma autori un līdzīga veida retorika izskanējusi ne vienu reizi vien. Tiesa, šobrīd kā savainotie spēlētāji atzīmēti abi iepriekš nosauktie Dārziņš un Cibuļskis, kā arī aizsargs Kārlis Čukste.
Nevar noliegt, ka Latvija ir sapulcējusi teju iespējami labāko sastāvu (par 90% no šobrīd iespējamā, neskaitot NHL vīrus), taču jāatceras – pirmās vijoles savos klubos, kas pieskaitāmi pie Eiropas top5 līgu līmeņa, spēlē vien daži spēlētāji, bet pārējie, ja tādas ir, to dara ievērojami zemākā līmenī vai ir bezcerīgās Rīgas “Dinamo” komandas ierindā. Sapņot nav aizliegts, bet uz laukuma būs jāpamostas.
Pilnu Latvijas izlases sastāvu variet skatīt šeit.
Pretinieku spēks
Pirmo maču Latvija aizvadīs ar Zviedriju 10. februārī pulksten. 6:10 pēc Latvijas laika. Saprotams, ka šī valsts uz hokeja kartes liekus komentārus neprasa. Neskatoties uz to, ka šosezon NHL vismaz ar vienu punktu ir izcēlušies aptuveni 80 zviedru, un ka šī būs trešā starp ceturto maksimāli iespējamo izlasi, no visām iespējām, bet mums šī ir teju optimālā izlase mīnuss NHL vīri, Zviedrija ir pārliecinoša šī mača favorīte.
Šajā sasaukumā ir 10 hokejisti ar KHL pierakstu (turklāt visi vārtsargi), deviņi no vietējās līgas un seši no NLA. “Uz papīra” jau iespaidīgāks sastāvs nekā Latvijai. Galvenie trumpji gan komandai ir meklējami aizsardzības līnijā. Lielisku sniegumu pēdējā laikā demonstrē prognozētais pamata vārtsargs Lars Johansons (Sanktpēterburgas SKA), kuram pēdējo 10 spēļu nogrieznī divas “sausās” spēles un tikai divās viņš ielaidis vairāk par vieniem vārtiem. Tāpat pie “atslēgas spēlētājiem” tiek minēts rezultatīvais aizsargs Henriks Tomerness, kurš vienkārši “uguņo” Šveicē – 41 mača laikā viņš iekrājis jau 49 (8+41) punktus!
Iepriekšējā olimpiādē Zviedrija apakšgrupā izcīnīja trīs uzvaras, automātiski nodrošinot sev dalību ceturtdaļfinālā, kur gan tā piekāpās nākamajai finālistei Vācijas valstsvienībai. Zviedrijas mērķis – pusfināls un cīņa par medaļām.
Pilnu Zviedrijas izlases sastāvu variet skatīt šeit.
Kā otrie pretinieki Latvijai kalendārā paredzēti Somijas hokejisti, ar kuriem jātiekas 11. februārī un Latvijas līdzjutējiem daudz pieņemamākā laikā – 15:20.
Kad NHL paziņoja par lēmumu nelaist savus hokejistus uz olimpiādi, Somija lielākajā daļu ekspertu prognozēs tika pieskaitīti galveno favorītu pulkam. Proti, 18 no 25 pamata sastāva spēlētājiem ikdienā spēlē KHL, turklāt ir vieni no tās līderiem. Te jāņem vērā fakts, ka Krievijas KHL vienībās drīkst pieteikt vien piecus leģionārus, kas noteikti arī kalpo kā zināms kvalitātes apliecinājums. Divi spēlētāji ir no Somijas līgas, bet vēl pieci no Šveices. Zīmīgi, ka izlasē atgriezies veterāns Leo Komarovs, kurš ir divkārtējs Gagarina kausa ieguvējs un PČ zelta medaļas laureāts. Šosezon viņš pārstāv KHL grandu Sanktpēterburgas SKA, atgriežoties KHL no NHL pēc septiņu ar pusi gadu ilgas pauzes.
Vēl viena somu priekšrocība – 14 no 25 spēlētājiem ir piedalījušies divos pēdējos Pasaules čempionātos, kur Somija ir tikusi finālā – 2019. gadā tā ieguva zeltu, bet Rīgā aizvadītajā turnīrā tā finālā piekāpās Kanādas izlasei, kaut gan divas reizes spēja izvirzīties vadībā un biežāk uzbruka pretinieku vārtiem.
Iepriekšējā olimpiādē Somija apstājās ceturtdaļfinālā, kur atzina Kanādas hokejistu pārākumu. Šajā turnīrā šāds rezultāts tiks uzskatīts par izgāšanos.
Pilnu Somijas izlases sastāvu variet skatīt šeit.
Tikmēr noslēdzošā grupu turnīra spēle Latvijai paredzēta ar Slovākiju 13. februārī 6:10. Lai arī daudziem līdzjutējiem varētu šķist, ka tieši slovāki ir “ņemamākie” no visiem trīs pretiniekiem, tomēr ir svarīgi pieminēt vairākus faktus.
Tā ir viena no jaunākajām turnīra izlasēm ar vidējo vecumu 26,4 gadiem. Par galveno treneri strādā lielu pieredzi NHL ieguvušais speciālists Kreigs Remzijs, kurš ieviesies savu spēles stilu, proti – slovāki piekopj Ziemeļamerikā raksturīgo hokeju. Tas ir agresīvs, fizisks un tendēts uz uzbrukumu, vienlaikus netiek aizmirsts presings. Kā viena no stiprākajām komandas pusēm tiek minēta aizsardzība, bet ierindā būs arī Rīgā aizvadītā PČ labākais spēlētājs un ikdienā Omskas “Avangard” spēlējošais uzbrucējs Peters Čehlariks.
Runājot par Latvijas izlases pieredzi ar slovākiem, tad PČ ietvaros mūsējie viņiem nav zaudējuši, toties olimpisko “riņķu” turnīros esam (vismaz līdz šim) bijuši viņu “klienti” – neskaitot neizšķirtu Soltleiksitijā (2002) 6:6, pateicoties Sanda Ozoliņa četrām rezultatīvajām piespēlēm, vēlāk piedzīvoti sāpīgi zaudējumi – 3:6 Turīnā (2006) un 0:6 Vankūverā (2010). Slovākijas ambīcijas šajā turnīrā ir ceturtdaļfināls.
Pilnu Slovākijas izlases sastāvu varat skatīt šeit.