Misija PK 2023 – divas spēles ar Beļģiju kā “setbumba” cīņā par biļeti

Latvijas vīriešu basketbola izlase turpinās FIBA Pasaules kausa 2023. gadā kvalifikācijas turnīru, kur tai otrajā logā jāaizvada divas cīņas pret Beļģijas valstsvienību. Beļģi tiek uzskatīti par mūsu tiešajiem konkurentiem ne tikai pirmajā kvalifikācijas kārtā, bet arī otrajā fāzē (ja tajā tiksim), tāpēc šīm spēlēm būs īpaši liela nozīme. Spēles sākums 21:30 un to būs iespējams vērot TV6 kanālā. Vai nu Latvijas izlase ieliks stabilu pamatu cīņai par kāroto ceļazīmi, vai to ievērojami apgrūtinās. Ko sagaidīt no šīm spēlēm, un cik patiesībā liela nozīme tām ir kontekstā ar Latvijas ambīcijām pirmo reizi tās pastāvēšanas vēsturē iekļūt PK finālturnīrā. Sieviešu izlase jau reiz to paveica. Vai vīri ies pa pēdām?

Pirmais logs

Latvijas izlase to aizvadīja sev ierastā stilā. Vispirms sīvā un skaistā cīņā tika piedzīvots zaudējums pret Serbiju (izbraukumā) ar 100:101, neskatoties uz to, ka mūsējie vadībā atradās lielāko spēles daļu – 25 ar pusi minūtes pret serbu nepilnām deviņām. Pretiniekiem bija ievērojams pārsvars groza apakšā, kas izpaudās pārliecinoši vairāk gūtajos punktos (52 pret 30) un izcīnītajās atlēkušajās bumbās (29 pret 20).

Tiesa, Latvija spēja savu pretinieku daudz biežāk sodīt pēc pieļautām kļūdām, pārvēršot tās par 26 punktiem, kamēr serbi vien 12 punktos. Jāatzīmē arī, ka abas komandas meta ar fantastisku precizitāti. Serbija realizēja 64% (37/58), bet Latvija 58% (33/57) metienus no spēles. Precizitāte pasliktinājās un pievīla tieši tuvojoties mača beigu daļai.

Savukārt pāris dienas vēlāk Rīgā ne bez grūtībām tika uzveikta Slovākijas izlase, kas tiek uzskatīta par izteiktu grupas pastarīti – rezultāts 82:74. Protams, var teikt, ka Latvija kontrolēja notikumus laukumā, jo vadībā pavadīja 30 minūtes, kamēr pretinieki deviņas. Tomēr spēle ilgst 40 minūtes, bet uz visām mūsējie nebija spējīgi noskaņoties.

Pēc pirmās ceturtdaļas, kurā Latvija vienā brīdī ieguva 11 punktu pārsvaru, tas pakāpeniski dila, līdz izšķirošajās mača minūtēs vadībā jau bija izvirzījusies Slovākija. Ja ne Riharda Lomaža lieliskais sniegums, komandai varēja klāties pavisam plāni… Divos mačos viņš guva attiecīgi 33 un 28 punktus, padarot viņu par šī brīža rezultatīvāko spēlētāju visā kvalifikācijā.

Tikmēr Beļģija savu darbu izdarīja. Jā, sākums pret Slovākiju nebija viegls, pirmajā puslaikā spējot iekrāt 13 punktu pārsvaru un pēcāk arī to izsējot. Taču otrajā viss tika salikts pa plauktiem – katrā ceturtdaļa uzvarēts ar attiecīgi 14 un 11 punktiem, bet pretiniekiem kopā otrajā divdesmitminūtē ļaujot gūt vien 22 punktus.

Un tad nāca notikums, ko daudzi Latvijā nevēlējās. Proti, beļģi spēja iekost serbiem. Spēle notika viņu laukumā un pirmo puslaiku mājinieki aizvadīja vāji. Serbija iekrāja 14 punktu pārsvaru, un arī otrā puslaika sākumā nekas neliecināja, ka beļģi šo spēli var salauzt. Viesi droši turējās vadībā, bet noslēdzošajā ceturksnī Beļģija serbiem ļāva gūt tikai sešus punktus, paši guva 19 un svinēja pelnītu uzvaru ar 73:69. Galvenais vilcējspēks beļģiem bija saspēles vadītājs Sems Van Rosoms, kurš vidēji divos mačos izcēlās ar 17 punktiem, bet vēl diviem spēlētājiem bija pa 11.

Sastāva aprises

Latvijai salīdzinājumā ar novembra spēlēm šoreiz nepalīdzēs vairāki spēlētāji – Anžejs Pasečņiks (personīgu iemeslu dēļ – atkal), bet pārējiem traumas. Tie ir Aigars Šķēle, Mārtiņš Laksa un Kristers Zoriks. Tāpat nebūs pieejami Artūrs Žagars un Mārtiņš Meiers, kurš kluba rindās guvis nelielu savainojumu (spēcīgs ceļa sasitums). Tiesa, pirmajā logā viņa neierašanās bija miglā tīta. Latvijas izlases galvenais treneris Luka Banki publiski pauda, ka Meieram ierasties uz mačiem šķēršļus liek klubs, savukārt pēc “Sporta pils” rīcībā esošās neoficiālās informācijas iemesli bijuši citi. Proti – treneris neesot redzējis viņam vietu rotācijā, jo esot pietiekami daudz spēlētāju garajā galā, kuri var spēlēt kā 4. tā 5. numura pozīcijās. Ja tā, tad šķiet dīvaini kāpēc Banki bija ielicis Meieru 15 kandidātu sarakstā, kuriem bija jāuzsāk treniņi. Tāpat izlasē neredzēsim šosezon (vispār pēdējos gados) lieliski spēlējošo Rolandu Freimani. Iepriekš viņš izlasei vasarā pirms kvalifikācijas kārtā atteica personīgu iemeslu dēļ (jāpiebilst – objektīvu, nevis kā ierasts dažiem citiem kadriem), vēlāk nepievienojās izlasei ģimenes pieauguma dēļ. Bet arī uz šo viņš nav ierindā.

Secinājums ir viens – katram trenerim ir savi favorīti, un nereti uz izlasi netiek saukti iepriekšējo gadu modeļu atslēgas spēlētāji. Atcerēsimies kaut vai Rolanda Freimaņa un Kaspara Bērziņa piemēru laikā, kad izlasi vadīja Ainars Bagatskis. Pēc 2009. gada “Baigās vasaras”, kad izlasē notika reorganizācija, kā vieni no tās līderiem tika virzīti abi iepriekš nosauktie spēlētāji, taču pavisam drīz viņi Bagatskim palika “par vecu”, neiederīgi spēles zīmējumā, u.t.t.

Taču trenerim ir tiesības izvēlēties kaujas sastāvu, jo viņš atbild par rezultātu. Tieši tas pietrūka Banki priekšgājējam Robertam Štelmaheram, kurš visa cikla garumā tā arī nesaprata, kuri ir viņa galvenie spēki, nereti veicot spēlētāju maiņas kā hokejā. Jā, izteikti tika virzīts Zorika – Lomaža tandēms, taču toreiz puiši, diemžēl, nespēja attaisnot uz sevi liktās cerības. Jāskatās patiesībai acīs (tiesa, šajā ciklā vismaz spējuši atgūties, it īpaši Lomažs). Bet Štelmaheram nebija plāns B. Par to arī visai Latvijas basketbola saimei nācās samaksāt dārgu cenu…

Jāmin arī, ka vasarā LBS rīkoja brīvprātīgos treniņus. Lai arī publiski tika pausts no Banki puses, ka to apmeklējums neietekmēs neviena pozīcijas turpmāk, tomēr zināmi signāli ir sūtīti. Banki pierakstos ir jau vairāki savi favorīti, daudziem no tiem esot jaunajiem spēlētājiem, kuri vēl nav gatavi sniegt tūlītēju pienesumu. Tomēr tā ir pozitīva indikācija nākotnē. Jo kaut kad jau šobrīd jaunajiem būs jāaizstāj esošie karavīri. Un, iespējams, Banki ir arī savi, ja ne melnā, tad vismaz gaiši pelēkā saraksta kandidāti.

Turpinot par sastāva aprisēm, ierindā ir Rodions Kurucs, kurš pret Serbiju (vienīgais mačs) īsti neko neparādīja – 22 minūtēs gūti seši punkti un izcīnītas trīs bumbas zem groziem, bet kamēr viņš atradās laukumā, pretinieki guva par 13 punktiem vairāk. Toties pieejams būs Lomažs, Dairis Bertāns, kā arī ierindā būs Itālijas A Sērijā labi spēlējošais Artūrs Strautiņš. Saprotams, ka problēmas ar saspēles vadītājiem ir nopietnas, taču Lomažs Latvijas Basketbola savienības (LBS) rīkotajā preses konferencē atzina, ka pēdējos mačos Turcijas līgā epizodiski arī vadījis saspēli, līdz ar to problēmām nevajadzētu būt. Šos pienākumus var pildīt arī Bertāns, bet uz izlasi izsaukti vēl divi šī ampluā spēlētāji – Mārcis Vītols un Toms Leimanis. Tiesa, Vītolam izlases rindās ir vien trīs mači, bet Leimanis ir viens no trim izlases debitantiem. Pilnu Latvijas izlases sastāvu variet skatīt šeit.

Foto: FIBA

Tomēr problēmas ar sastāvu nav tikai Latvijas izlasē. Beļģijai būs jāiztiek bez sava līdera Sema Van Rosoma, kā arī starta piecinieka garā gala spēlētāja Ismaela Bako, kurš spēlē pret Serbiju iekrāja “double – double” – 14 punktus un 11 atlēkušās bumbas. Jāatzīmē, ka abi ikdienā spēlē Eiropas labākajā vietējā čempionātā Spānijas ACB līgā.

Toties ierindā būs fiziski spēcīgais Izraēlas granda (aiz Telavivas “Maccabi”) aizsargs Retins Obasohans, kura augums ir 186 cm, bet svars 95 kg. Viņš ir viens no Jeruzālemes “Hapoel līderiem un arī pirmajā logā bija nākamais rezultatīvākais spēlētājs aiz Van Rosoma. Uz novembra mačiem ierindā nebija viens no šobrīd labākajiem spēlētājiem Lietuvas līgā (LKL) Manu Lekoms, kurš pēdējos četros mačos izcēlies ar 27 vai vairākiem punktiem debitantes “Jonava” rindās. Tieši šiem abiem spēlētājiem būs jāuzņemas vadošās loma abu iepriekš minēto līderu prombūtnē. Labu spēli pret Slovākiju aizvadīja Aleksandrē Liberts, kurš ikdienā pārstāv vietējā čempionāta klubu “Spirou Basket”, gūstot 17 punktus. Pilnu Beļģijas izlases sastāvu ir iespējams aplūkot šeit.

Komandu priekšrocības

Pie Latvijas izlases priekšrocībām daudzi līdzjutēji noteikti vēlētos pieskaitīt to, ka mūsējie pēdējos gados daudz ir spēlējuši kopā, ņemto vērā ULEB un FIBA konfliktu (kad izlases mači notiek sezonas laikā un uz tiem netiek laisti Eirolīgas spēlētāji). Taču fakti runā par ko citu. “Eurobasket 2022” kvalifikācijā (finālturnīrs bija paredzēts gadu ātrāk, bet covid19 pandēmijas dēļ to pārcēla) kopumā spēlēs piedalījās 22, bet vēl iepriekšējā kvalifikācijā uz PK Kīņā vēl vairāk spēlētāju. Protams, kodols it kā ir viens, tomēr arī ne vienmēr dažādu iemeslu dēļ tas spēlē kopā.

Savukārt Beļģija gan var apgalvot, ka sastāvs ir labi iespēlēts. To kopš 2018. gada vada horvātu speciālists Dario Džerdža, kurš jau 11 gadus vada vietējo komandu “Oostende”, ar kuru spējis izcīnīt 10 čempionu titulus un septiņus kausus. Iespaidīgi! Viņam Beļģijas sastāvs ir labi zināms. Kopumā beļģu sastāvs jāuzskata par ļoti sabalansētu – katrs spēlētājs apzinās savu lomu, ko no viņa prasa treneris un to pilda.

Protams, arī Latvijas gadījumā nevar apgalvot, ka nenotiek tas pats. Dažās aizkulišu runās ne vienu reizi vien ir dzirdēts par to, ka Štelmahera vadībā valdīja bardaks. Neviens nezināja, ko no viņa īsti prasa, kas viņam jādara un kāda loma laukumā būs. Pat par minūtēm, ja atgriežamies pie šī speciālista ļoti iecienītajām hokeja stila maiņām. No otras puses – katrs logs ir kā ruletes spēle un kā jauns notikums. Savukārt Banki personīgi sazinājies ar vairākiem izlases spēlētājiem uzreiz pēc apstiprināšanas amatā un skaidri runājis par to, kādu spēles zīmējumu un lomu no katra spēlētāja viņš vēlas redzēt.

Runājot par statistiku, tad Latvija šobrīd ir kvalifikācijas Eiropas zonas rezultatīvākā komanda ar vidēji gūtu 91 punktu, kamēr Beļģija ir 14. vietā ar 78. Arī realizēto trīspunktu metienu ziņā esam līderos – 5. vieta pret beļģu 21. Esam starp labākajām vienībām arī rezultatīvo piespēļu ziņā (4. vieta). Tiesa, daudz kas atkarīgs no tā, kā tiek realizēti tālmetieni. No tā izriet arī augstā rezultativitāte, kā arī piespēļu efektivitāte. Banki vadībā Latvija cenšas spēlēt ātru un agresīvu basketbolu ar daudz piespēlēm pa perimetru. Un vēl viens pozitīvs komponents, kurā agrāk ierasti Latvija bija negatīvajā topā, ir kļūdas. Šobrīd divos mačos pieļautas vien 17, kas ir labākais rādītājs!

Vājās puses – cīņa par atlēkušajām bumbām, kur Latvija ir pēdējā starp visām izlasēm, bet Beļģija kā pirmā ārpus labāko desmitnieka. Un noteikti aizsardzība. Arī Serbijai ielaist 101 punktu ir par daudz Eiropas līmeņa mačos, un 74 punkti pret Slovākiju savu skatītāju priekšā arī nav tas labākais rādītājs. Ja vēlamies cīnīties par uzvarām abos mačos, tieši spēlē aizsardzībā būs izšķirošais faktors.

Izspēles kārtība un slēptā “setbumba”

Pasaules kausa kvalifikācija iedalās vairākos posmos. Latvijai, “pateicoties” tam, ka tā nekvalificējās aktuālajam Eiropas čempionāta finālturnīram, nācās aizvadīt pirms kvalifikācijas kārtu ar tādām basketbola lielvalstīm (ironija ir laba lieta, dāmas un kungi) kā Rumānija un Baltkrievija. Visos mačos tika gūtas uzvaras, vienā no tiem gan pašauboties par gala iznākumu.

Šobrīd notiekošās spēles ir pamata kārtā. Latvija ielozēta A grupā ar Serbiju, Beļģiju un Slovākiju. Trīs labākās vienības kvalificēsies nākamajam posmam, līdzi ņemot savstarpējo spēļu bilanci. 4. vietas spēļu rezultāti netiks ņemti līdzi. Pretī tajā nāks trīs labākās B grupas komandas – Turcija, Grieķija, Lielbritānija vai Baltkrievija. Arī no šīs grupas atalgotas tiks trīs labākās vienības un tās arī iegūs ceļazīmi uz 2023. gada Pasaules kausa izcīņu, kas norisināsies trīs Āzijas valstīs -Japānā, Indonēzijā un Filipīnās.

Beļģijas uzvara pār Serbiju saasinājusi iepriekš prognozēto situāciju. Protams, šāda formāta kvalifikācijā, kad izlasēm nav pieejami optimāli labākie sastāvi, pārsteigumu ir daudz un netrūkst, bet diez vai Latvijas līdzjutēji vēlējās, lai viens no tiem nāktu no tiešajiem konkurentiem beļģiem. Paši nespējām uzveikt Serbiju, Beļģija to spēja. Pavisam skaidrs, ka šīs divas spēles būs kā slēptā setbumba, ja runājam tenisa terminoloģijā. Divi mači vienā logā. Minimālais uzdevums – izcīnīt vismaz vienu uzvaru un ar pārsvaru divu spēļu summā, ko ņemt līdzi uz otro kārtu. Maksimālais – divas uzvaras, kas, visticamāk, arī nāks līdzi.

Maz ticams, ka Slovākija spēs iesaistīties reālā cīņā par pirmajām trīs vietām grupā. Tiesa, jābūt piesardzīgiem. Tā daudzi domāja, ieskaitot LBS vadību, arī iepriekšējā EČ atlases ciklā par Bulgāriju. Latvijas izlases iespēja (kārtējais ļaunais murgs) nekvalificēties pēc bulgāru pieredzes vairs neliekas kā no zinātniskās fantastikas žanra – atliek šajā logā divas reizes zaudēt beļģiem, un pēc tam izbraukumā ar deviņiem punktiem slovākiem. Protams, tas ir traģiskākais scenārijs un arī šo rindu autors to neuzskata nepavisam par reālu un tuvu. Tomēr nedrīkst zaudēt modrību.

Daudz tiek runāts, ka pēc zaudējuma 2013. gada EČ finālturnīrā Beļģijai ar 56:60 viņi ir kļuvuši par mūsu principiālajiem pretiniekiem. Jo šī zaudējuma cena bija liela – neiekļūšana PK izcīņā, kur tika Ukraina, kuru Latvija tā paša turnīra ietvaros bija pārliecinoši sagrāvusi… Nākamajos divos EČ gan izdevies iegūt revanšu. Ja Latvija nekvalificēsies šim PK un tieši tāpēc, ka priekšā būs palaidusi Beļģiju, principialitātes naratīva atkal būs dienas kārtībā!

Prognoze – divos mačos viena uzvara un ar nepieciešamo pārsvaru divu spēļu summā. Lai arī Latvijas izlase pirmajā mačā, kas norisināsies izbraukumā Monsas pilsētā, ir pārliecinošā pastarīšu lomā, jāatzīmē, ka arī Beļģijai ir sastāva problēmas, turklāt iztrūkst divi svarīgākie spēlētāji savās pozīcijās. Jā, Latvijai ir saspēles vadītāju deficīts. LBS, vismaz vārdos publiski paziņoja, ka darīja visu, lai vismaz uz vienu spēli sastāvā iegūtu Jāni Strēlnieku, proti, Rīgā, tomēr Kauņas “Žalgiris” atteica. Un var saprast – Strēlnieks pēdējos gados ir ļoti traumatisks spēlētājs. Un jāatzīmē, ka tas nozīmētu Strēlniekam aizvadīt divus mačus tikpat dienās (dienu vēlāk ir spēle Eirolīgā un izbraukumā).

Lai nu kā, Latvijas izlasei šie mači būs super – izšķiroši. Divi zaudējumi mūs iedzīs nelielā panikā, ja uzskatām, ka mūsu mērķis ir biļete uz finālturnīru. Bilance 1-1, bet ar negatīvu savstarpējo spēļu punktu starpību to ievērojami apgrūtinās, savukārt ar pozitīvu bilanci saglabās relatīvi labas iespējas, bet 2-0 noteikti visiem (ieskaitot LBS vadību un faniem, kuri neatbalsta komandu grūtos brīžos) liks sajuties atkal kā kingiem. Mūsu zeme Latvija! Par divām uzvarām!

sportapils