Latvijas hokeja izlase 13. maija pēcpusdienā uzsāks kārtējo pasaules čempionātu, kas šogad norisināsies Somijā, Helsinku un Tamperes pilsētās. Turnīra pirmajā spēlē tiekoties ar ASV valstsvienību. Neskaitot šīs dienas pretiniekus, Latvija ielozēta vienā grupā kopā vēl ar Somiju, Zviedriju, Čehiju, Norvēģiju, Austriju un Lielbritāniju.
Ko sagaidīt no Latvijas izlases, kura uz sacensībām devusies krietni atjauninātā sastāvā? Vai godīgi būtu sapņot par ceturtdaļfinālu, vai tomēr šoreiz būtu jābūt piezemētākiem un par labu rezultātu uzskatīt iekļūšanu labāko desmitniekā? Vai tomēr cīnīsimies par palikšanu starp labākajiem?
Pirmā lieta, kas noteikti būtu jāpiemin, ir ka Krievijas valsts izvērstās agresijas pret Ukrainas suverenitāti dēļ, un Baltkrievijas atbalstīšanas dēļ, abas šo valstu vienības ir izslēgtas no dalības turnīrā. Viņu vietā iespēju piedalīties ieguva Austrija un Francija. Tiesa, Latvijas gadījumā tas īsti izredzes nav uzlabojis, jo aizvien grupā atrodas četras pasaules top8 izlases, un, lai kvalificētos kārotajam ceturtdaļfinālam, tāpat būs nepieciešams kādu no tām apsteigt. Un ar krietni atjauninātu sastāvu tas uzdevumu vieglāku noteikti nepadara.
Kāpēc šoreiz ir ievērojami jaunāks sastāvs? Jo pēc olimpiādes par karjeras noslēgšanu valstsvienībā paziņoja uzreiz vairāki pieredzes bagāti uzbrucēji – Lauris Dārziņš, Kaspars Daugaviņš un Mārtiņš Karsums, kā arī vēlāk ar šādu paziņojumu klajā nāca Gints Meija. Tāpat uzbrukumā šajā turnīrā neredzēsim vienu no potenciālajiem līderiem Miku Indraši (savainojums), kurš nebija izlaidis nevienu PČ kopš 2011. gada!
Tiesa, vidējais vecums Latvijas izlasē aizvien ir pietiekami solīds – 27 gadi. Tā teikt, spēka gadi visiem, bet pieredzējuši spēlētāji mijas ar pavisam jauniem, tāpēc ļoti svarīgi būs tas, vai kāds uzlēks augstāk par savām ausīm, kā saka. kas ir svarīgs faktors, jo teju vienmēr, kad čempionātos kāda izlase sagādā pārsteigumu, dzimst arī jauans zvaigznes un zvaigznītes. Vismaz lokālā, ja ne globālā līmenī. Un vienlīdz svarīgi ir tas, kā nospēlēs pieredzējušie, no kuriem tiks prasīts rezultāts. Proti, gūti vārti vairākumā, jo lielākajā daļā spēļu Latvija nebūs pirms mača favorīti.
Līdz ar to sastāvā iekļauti potenciāli deviņi debitanti, bet vai visi tiks pie teikšanas, rādīs laiks. Pieredzes bagātākais spēlētājs ir Kristaps Sotnieks, kuram šis būs jau 13 PČ, bet nākamais ir Andris Džeriņš, kuram tās būs 11 pasaules meistarsacīkstes. Ronaldam Ķēniņam tas būs jubilejas turnīrs – desmitais! Latvijai būs arī palīdzība no Nacionālās hokeja līgas (NHL). Nepašaubāmi, ka pirmais numurs būs Elvis Merzļikins (Kolumbusas “Blue Jackets”), kuram aizvadītā sezona nav bijusi tik veiksmīga kā pašam gribētos, kā arī uzbrucējs Rūdolfs Balcers (Sanhosē “Sharks”).
Pie potenciālajiem izlases līderiem, neskaitot NHL pārstāvjus un iepriekš minēto Ķēniņu, jāmin Rodrigo Ābols, kurš kopā ar Balceru un Ķēniņu veidos pirmo maiņu. Pēc “Sportacentrs.com” rīcībā esošās informācijas otrajā virknējumā rīta treniņa slidoja Ri. Bukarts, Džeriņš un Krastenbergs, trešajā Ro. Bukarts, Batņa un Marenis, bet ceturto maiņu veidoja Jeļisejevs, Smirnovs un Dzierkals. Savukārt aizsargu pāri bija sekojoši: Zīle – Jaks, Sotnieks – Čukste, Bergmanis – Smons. Tāpat sastāvā ir A. Kulda un Mamčičs, bet uzbrukumā jaunie Lapinskis un Veinbergs. Pilnu Latvijas izlases sastāvu variet skatīt ŠEIT.
Atkāpei var minēt, ka izlases vadība ir atstājusi divas brīvas vietas pieteikumā, cerot uz Teodoru Bļugeru un Kristiānu Rubīnu. Taču varbūtība, ka abi spēs palīdzēt valstsvienībai ir ļoti maza, kamēr viņu pārstāvētās komandas Ziemeļamerikā cīnās “play-off”. Tikmēr Zemgus Girgensons jau laicīgi paziņoja, ka nebūs ar komandu, jo viņam gaidāms ģimenes pieaugums.
Tikmēr Harijam Vītoliņam tā būs debija pasaules čempionātos kā galvenajam trenerim, bet divus svarīgus turnīrus viņš jau ir aizvadījis pie izlases stūres. Vispirms vasarā izcīnīta ceļazīme uz Olimpiskajām spēlēm Pekinā, kur komanda neizmantoja iespēju atkārtot Sočos iespētu (uz Dienvidkoreju Latvija nekvalificējās), astotdaļfinālā pretī iegūstot Dāniju, nevis kādu no pasaules grandiem, un zaudējot ar 2:3. Vai to var saukt par neveiksmi? Vairāk nē nekā jā. Jo dāņi, kuri bija OS debitanti, aizvadīja ļoti saturīgu turnīru. Drīzāk šo zaudējumu varētu ielikt kategorijā “neizmantotā iespēja”.
Gatavošanos izlase uzsāka aprīļa sākuma un kopumā aizvadījusi sešas pārbaudes spēles. Ar Franciju uzvaras dalītas uz pusēm (1:3, 3:2), tad piedzīvoti divi zaudējumi pret Šveici (2:5, 1:3) un noslēgumā Rīgā izcīnītas divas pārliecinošas uzvaras pret Kazahstānu (5:0, 5:1). Tiesa, pirmās spēles aizvadītas ne tuvu čempionāta sastāvam, kamēr Kazahstāna nespēlē augstākajā divīzijā un nebija pārpildīta ar visiem pieejamajiem naturalizētajiem Ziemeļamerikas spēlētājiem. Tāpēc par patieso spēku varējumu varēs pārliecināties vien čempionāta gaitā.
Runājot par Latvijas izredzēm, ekspertu domas dalās. Kā ievadā minēts, tad krievu un baltkrievu izslēgšana no turnīra mūsējo izredzes ievērojami neuzlabo. Jo mūsu B apakšgrupā Baltkrieviju nomainīja Austrija. Un nav skaidrs vai no tā grupa palika vājāka. Tikpat labi, iespējams, pat stiprāka! Tāpat, ja sapņojam par ceturtdaļfinālu, būs jānokož kāds no pasaules lielajiem, vienlaikus neaizmirstot par Norvēģiju, kuras ambīcijas kā minimums ir Latvijas līmenī. Un būtu jāizceļ arī viens fakts, ko kaismīgākie Latvijas līdzjutēji vai nu neuzskata par pietiekamu mērauklu, vai vienkārši izliekas nedzirdam. Pēdējo 12 gadu laikā Latvija iekļuvusi ceturtdaļfinālā tikai reizi, 2018. gadā. Vai ar šādu sastāvu ir pamats cerēt uz šī rezultāta atkārtojumu? Cerēt jau var, bet tad ir jāsakrīt ļoti daudz apstākļiem.
Kalendārs savā ziņā ir pateicīgs un vienlaikus nav. Pirmie divi mači tiks aizvadīti pret ASV un Somiju (esošie olimpiskie čempioni un pērn Rīgā sudraba medaļas ieguvēji, kuriem kodols ir saglabājies). Divi grandi divās dienās, bet ar ASV ir cerība, ka pretinieks vēl nebūs iespēlējies. Tiesa, vienu pārbaudes spēli gan viņi uzspēja aizvadīt, ar 3:4 atzīstot Kanādas pārākumu. Turklāt kanādieši uz šī gada čempionātu nav atveduši tik spēcīgu sastāvu, lai varētu to viennozīmīgi saukt par zelta medaļas pretendentiem. Par vieniem no – gan. Par to gan Latvijai nav jāuztraucas, jo viņi spēlē otrā grupā.
Tālāk Latvijai kalendārs ir sekojošs – ļoti svarīgs mačs ar Norvēģiju, kur pirmo divu spēļu zaudējuma rezultātā būs papildus spiediens. Tad spēkošanās ar Čehiju, kas ieradusies uz turnīru jauna galvenā trenera vadībā (ārzemnieks pēc ilgāka laika) un lielām ambīcijām. Tad nāks divi “must win” mači pret Austriju, kura elitē atgriezīsies pēc divu gadu pārtraukuma, un Lielbritāniju, kura tur atgriezās 2019. gadā un trīs gadus jau spējusi tajā pārsteidzoši noturēties. Tiesa, ierindā nebūs viņu lielākā zvaigzne un pagājušā PČ pārsteigums Liems Kērks, kurš Rīgā izcēlās ar septiņiem vārtiem (!) un divām rezultatīvām piespēlēm.
Austrijai būs ļoti nepieredzējusi aizsardzības līnija, jo tikai diviem spēlētājiem ir iepriekšēja PČ pieredze. Britiem bez uzbrukuma līdera ies patiesi grūti, bet runājot par norvēģiem, tad arī viņiem ir vēra ņemami iztrūkumi – vienīgais NHL pārstāvis Mets Cukarello un pieredzējušais aizsargs, pēdējo gadu komandas kapteinis Jonass Holoss. Starp citu, viņš bija piedalījies iepriekš 15 pasaules čempionātos pēc kārtas!
Tikmēr ar grandiem grupā viss kā ierasts – ar kādiem iztrūkumiem, bet ar pietiekami labiem resursiem cīnīties par augstākajām vietām. Zviedrija noteikti vēlēsies reabilitēties par izgāšanos olimpiādē, ASV paies laiks, kamēr tā ieskriesies turnīra gaitā un ir atvedusi jaunu sastāvu, Somija kā ierasts un it īpaši pēdējos gados būs ļoti spēcīga konkurente, bet Čehija ir ar jaunām ambīcijām un pietiekami konkurētspējīga, lai spētu sagādāt arī kādu lielāku pārsteigumu turnīra noslēgumā.
Daudzi eksperti kā atslēgas spēli minējuši pirmo pret ASV. Proti, ja notiks līdzīgi kā pērn, kad turnīra ievadā Latvija negaidīti pārspēja Kanādu, tas noteikti dos papildus stimulu un, protams, punktus turnīra tabulā tālākām cīņām, kas varētu vismaz līdz turnīra beigām (pirms aizvadītas spēles ar Austriju un Lielbritāniju) turēt kaut kādās cerībās par astotnieku. Ja tiek izcīnīts kaut punkts – arī labi. Tomēr, reāli skatoties, visticamāk, ar norvēģiem tiks sadalīta piektā vieta grupa un cīņa notiks par labāko desmitnieku.
Un starp citu, tas nav peļams rezultāts! Ja paskatāmies vēsturē, tad pēc 2006. gada PČ Rīgā 14 čempionātu laikā labāko desmitniekā Latvija spējusi tikt tikai piecas reizes! Tā kā par mūsu izlasi nevar runāt kā par regulāriem pasaules top10 dalībniekiem. Bet vienlaikus allaž esam uzskatīti par potenciālajiem pārsteiguma autoriem, ņemot vērā arī lielo fanu pulku, kuri dodas atbalstīt hokejistus arī tālākos punktos.
Lai vai kā, apkopojot ekspertu un bukmeikeru prognozes, visticamāk, Latvijai šajā turnīrā varētu klāties kā ierasts – sākotnēji cerības par astotnieku, turnīra gaitā to nomainot uz reālākiem mērķiem, proti, vismaz desmitnieku. Kas šajā gadījumā būtu atzīstams rezultāts, lai kā līdzjutējiem to nepatiktu atzīt. Cīnīties par palikšanu komandai arī nevajadzētu, ņemot vērā, ka grupā ir Austrija un Lielbritānija – principā pirmās divīzijas komandas. Tiesa, tās arī nedrīkst nenovērtēt.
Uz priekšu nedzīs arī potenciālās prēmijas, jo ka izrādās, tad izlasē pēc Kirova Lipmana laikiem šāda sistēma vairāk nepastāv. Prēmijas par iekļūšanu astotniekā izmaksā Starptautiskā hokeja federācija (IIHF). Bet līdz tam vēl tāls ceļš ejams – septiņas spēles. Pilnu spēļu kalendāra ar precīziem to sākumu laikiem variet apskatīt ŠEIT.