Sasniegts teju PČ ekvators – ko par Latvijas sniegumu runā statistika?

Latvijas hokeja izlase turpina dalību pasaules čempionātā Somijā, kas norisinās Helsinku un Tamperes pilsētās. Pēc trīs aizvadītām spēlēm tā paveikusi minimālo programmu, proti, pacīnījusies ar grupas grandiem (1:4 pret ASV un 1:2 ar mājiniekiem) un uzvarējusi „ņemamo” Norvēģiju (3:2). Lai arī priekšā vēl (vismaz) četras spēles, turnīrs gandrīz sasniedzis savu ekvatoru.

Šajā materiālā aplūkosim statistikas ailes. Kur Latvijas komanda atrodas svarīgākajos rādītājos līdzās citām vienībām, kā arī uz individuālo spēlētāju sniegumu. Par atskaites punktu ņemti trīs pirmie mači – brīdī, kad visas čempionāta dalībnieces aizvadījušas vienādu spēļu skaitu.

Pats svarīgākais hokejā un vispār sporta veidos, kur laukuma sastāvdaļa ir vārti un puntus piešķir par to iekarošanu, ir gūtie goli. Vārtu gūšanas efektivitātes komponentā mūsējie ir 12. vietā, apsteidzot vien trīs nosacītās pastarīšu komandas un nedaudz pārsteidzoši Slovākiju, kurai gan arī bijusi cīkstēšanās pret savas grupas grandiem. Kopumā Latvijas hokejistu mestās ripas pretinieku vārtu rāmī ir trāpījušas 55 reizes, no kurām piecas pārvērtušās par rezultatīvu raidījumu.

Arī šeit jāmin, ka pirmie divi mači mums bijuši ar vieniem no visa čempionāta favorītiem, bet, protams, nevar aizmirst arī faktu, ka pēdējā spēlē ar Norvēģiju noslēdzošajā periodā pretinieki mūs nomētāja 19 pret četriem metieniem. Tā kā priekšā vēl četras spēles, tostarp divas, kurās Latvija varētu būt favorīte (pret Austriju, iespējams, un Lielbritāniju), tad šis rādītājs varētu uzlaboties.

Individuālajā sniegumā kā ierasts pasaules čempionātos, kuros viņš piedalās (iepriekšējos divus noslēdza kā komandas rezultatīvākais spēlētājs), šobrīd visvairāk punktu ir Rūdolfam Balceram, proti 3 (1+2). Tas kopējā ieskaitē dod dalīto 23. vietu, bet nākamais rezultatīvākais vīrs ir viņa maiņas biedrs Ronalds Ķēniņš ar divām piespēlēm partneriem. Neviens cits spēlētājs pagaidām vēl nav guvis vairāk par vienu punktu, bet kopumā visi pieci gūtie vārti ir nākuši katru reizi no cita uzbrucēja (aizsargi ar vārtu guvumiem vēl izcēlušies nav).

Protams, ka hokejā spēle lielākoties ilgst, spēlējot formātā pieci pret pret pieci, bet nevienam nav noslēpums, ka nereti gala rezultātu izšķir spēle nevienādos sastāvos. Un vārtsargu sniegums, kuriem ir iespēja vienpersoniski atsevišķos brīžos pavilkt visu komandu (atcerēsimies sava laika Artūra Irbes varoņdarbus vairākos čempionātos un Kristera Gudļevska super – spēli Soču OS pret Kanādu). Runājot par Elvja Merzļikina sniegumu, tad viņš stājies vārtos visās trīs spēlēs un ielaidis astoņus vārtus. Vidējā statistiska – ielaisti 2,68 goli un atvairīti „vien” 90,6% pretinieku metienu, ko nevar saukt par elites klases rādītāju. Taču viss ir relatīvs un ne vienmēr cipari tabulās ataino patieso situāciju laukumā.

Jā, Elvja gadījumā var runāt par diviem „ne obligātiem” vārtiem mačā ar ASV, kuri tika ielaisti, hokeja neoficiālajā terminoloģijā runājot, gamakā jeb starp kājām. Taču turpinājumā Merzļikins ir „labojies”. To viņš izdarīja jau mačā ASV, vairākas reizes iespaidīgi glābjot, un turpina darīt arī tālāk. Tā kā Elvis sargājis vārtus visos mačos, tad viņa statistika ir arī vienīgā, kuru ņemt par atskaites punktu komandas sniegumam. Un ielaistie 2,68 vārti trīs mačos ir devītais labākais rādītājs uz doto brīdi starp visām 16 PČ dalībniecēm.

Arī individuāli vārtsargu konkurencē Merzļikins atrodas labāko 10 vidū (precizējot – astotais). Kopējā komandu ieskaitā Latvija ir piektajā vietā starp visvairāk pretinieku metienu atvairījušajām komandām. Atvairīti 78 metieni. Vairāk ir tikai Austrijai, Kazahstānai, Lielbritānijai un Itālijai. Taču arī te uz šo rādītāju jāskatās padziļinātāk – iepriekš nosauktās komandas uzskatāmas par (tikai vienu gan) līmeni zemāk kā Latvija, kas automātiski nozīmē, ka pret tām arī (loģiski) tiek izdarīti vairāk metieni, jo tās savas meistarības dēļ ir spiestas vairāk aizsargāties. Tas gan nav traucējis Austrijas izlasei „iekost” grandiem. Vispirms tā ar 2:3 tikai papildlaikā piekāpās ASV, bet vēlāk ar 2:1 pēc spēles metienos pat uzveica Čehiju!

Latvija ir arī viena no četrām komandām, kura pamanījusies zaudēt vārtus, spēlējot vairākumā. Tas notika mačā ar ASV, kur bija pilna buķete – ielaists gols vairākumā, mazākumā un vienādos sastāvos.

Arī vairākumā Latvijas izlase noteikti var spēlēt labāk. Līdz šim tā tikusi pie 10 vairākuma iespējām, spējot realizēt vien divas jeb 20%. Tas dod 12. vietu starp visām čempionāta komandām. Mierinājumam var piebilst, ka aiz mums stāv ASV, kuri izmantojuši trīs no 13 iespējām. Taču pārējās komandas ir tās, kurām, visticamāk, būs jācīnās par vietas saglabāšanu elites divīzijā, kamēr Latvija noteikti tēmē uz ceturtdaļfinālu.

Mazākumā aina nav ievērojami labāka, jo tur Latvija atrodama 13. vietā, apsteidzot Dāniju, Vāciju un Kazahstānu. Mūsējie izturējuši piecus no astoņiem mazākumiem. Te gan jāpiebilst, ka divi no trīs vārtiem ielaisti mačā pret Somiju, kas ir lieliska vairākuma izpildītāja, un šajā komponentā atrodas pagaidām otrajā vietā ar 40% realizāciju (seši no 15). Zīmīgi, ka Somijai Latvija zaudēja ar 1:2.

Toties Latvija ir viena no disciplinētākajām turnīra komandām. Tā līdz šim izpelnījusies deviņus noraidījumus. Nedisciplinētākā vienība ir Norvēģija, ņemot par atskaites punktu šajā rādītājā vidēji mačā nopelnīto soda minūšu daudzumā. Tiesa, tās spēlētāji ir pamanījušies nopelnīt divus „lielos” noraidījumus. Pirmajā gadījumā tas bija par kautiņu spēlē pret Somiju, kā arī pret Latviju par bīstamu spēli ar slidu.

Šeit gan jāatzīmē, ka piešķirtais sods ir ļoti diskutabls, ko pamanījušies atzīmēt vairāki eksperti, tostarp arī Latvijas. Būsim godīgi – ja Latvija saņemtu tāda veida sodu, visu Latvijas atbalstītāju domas par tā adekvātumu ievērojami atšķirtos.

Tomēr Latvija var lepoties ar savu (un citu valstu) fanu interesi vērot tās spēli klātienē, jo pēc vidējās apmeklētības mačā tā ierindojas otrajā vietā aiz mājinieces Somijas. Ik spēli to darbībā apmeklē vidēji 9310 skatītāji. Te gan jāņem vērā fakts, ka viena no trīs spēlēm bija jāaizvada pret turnīra saimnieci, kas ievērojami šo rādītāju pavelk uz augšu. Tomēr nedrīkst noniecināt mūsu fanu aktivitāti, kā arī neitrālo interesi.

Foto: Edijs Pālens / LETA

Skatoties uz čempionāta turpinājumu, aina ir cerīga, vienlaikus saprotot, ka tikpat grūta. Latvijai atlikušas četras spēles – 19.05. pulksten. 20:20 ar Čehiju, 20.05. pulksten. 20:20 ar Austriju, 22.05. pulksten. 16:20 ar Lielbritāniju un 24.05. rīta spēle 12:20 ar Zviedriju. Nākamās divas spēles būs vitāli izšķirošas, ņemot vērā, ka izlases vadība un spēlētāji ir skaidri paziņojuši – mūsu mērķis ir ceturtdaļfināls!

Pateicoties Austrijas pārsteidzošajam sniegumam, izredzes ir pavisam reālas. Šobrīd čehiem ir četri punkti, bet Latvijai ar Austriju pa trim un tieši tuvākie mači ir pret abām šīm komandām, kas ir tiešās konkurentes cīņā par kāroto vietu. Austriešiem palikušas spēles vēl ar Norvēģiju, Somiju un Lielbritāniju, tāpēc mačam ar Latviju būs dubulta likme. Tikmēr čehiem, neskaitot latviešus, pretī vēl nāks norvēģi, ASV un Somija.

Kurai no komandām ir pateicīgākais kalendārs? Noteikti, ka visas ir vienādās izejas pozīcijās. Latvijai uzvarot nākamās divas spēles ceturtdaļfināla sapnis (pirmo reizi kopš 2018. gada) kļūtu pavisam reāli sasniedzams. Ar nosacījumu, ka vēl jāuzvar būs briti, ar kuriem mūsējie PČ ietvaros nav tikušies kopš 1930. gadiem. Ja kādā no tuvākajiem diviem mačiem tiks zaudēts, varam nonākt situācijā, kur pēdējā grupu turnīra kārtā ir jāņem punkti no Zviedrijas. Tas jebkurā dienā, laikā un formātā ir ļoti grūti paveicams, bet ne neiespējams scenārijs.

Lai vai kā, šobrīd zīlēšanu kafijas biezumos atstāsim nozares speciālistiem, bet skaidrs ir viens – Latvijas izlasei ir vietas uzlabojumiem. Komandai jau pievienojies aizsargs Kristiāns Rubīns un šobrīd pastāv cerība, ka palīgā varētu steigties arī cits NHL pārstāvis Teodors Bļugers. Vienlaikus arī Čehija nesnauž, turnīra gaitā spējot papildināt sastāvu ar pāris NHL vīriem. Interesanti, ka visus līdz šim trīs aizvadītos mačus Latvijas pēdējie pretinieki zviedri ir aizvadījuši ar 17 laukuma spēlētājiem – trīs pilniem pieciniekiem un papildus vienu aizsargu un uzbrucēju. Tas pamatojams ar to, ka tiek gaidīti papildspēki no Ziemeļamerikas, taču jau daudzi skaļi vārdi ir paspējuši atteikt. Un te var sākties runas par potenciāli pēdējo izšķirošo maču. Proti, Zviedrija jau pusi turnīra būs aizvadījusi trīs maiņās plus NHL džekiem taču arī būs jāiespēlējas! Jā, atkal zīlēšana…

Svarīgākais ir tas, ka 19. maija vakarā lielā mērā redzēsim, kas notiks tālāk, un ar ko mēs (fani, līdzjutēji, eksperti un izlase) varam rēķināties. Daudzi eksperti uzskata, ka savu labāko spēli čempionātā vēl nav aizvadījuši daudzi. Sākot ar Merzļikinu, beidzot ar vairākiem uzbrucējiem, kā arī pastāv cerība, ka arī vairākums beidzot varētu sākt strādāt labāk. Labā ziņa ir tā, ka viss notiek un Latvija iet uz priekšu. Cik tālu? To redzēsim jau pēc nākamajiem četriem mačiem!

sportapils