Durants – zvaigznes parodija vai jaunās ēras seja?

Pagājis vairāk nekā mēnesis kopš Nacionālās basketbola asociācijas (NBA) kluba Bruklinas “Nets” zvaigzne Kevins Durants pieprasījis maiņu uz citu vienību. Viņa gājienam vēsturē nav analogu precedentu. Un ne tikai tāpēc, ka ir teju neiespējami pretī iegūt kaut cik adekvātu paketi par vienu no līgas labākajiem spēlētājiem. Bet arī ar to, ka viņa līgumā vēl ir atlikuši četri gadi par kopējo summu 198 miljoniem ASV dolāru un tā “atstrādāšanu” viņš nemaz nav sācis (noslēdza pērn, šogad stājas spēkā).

Un komandām, kas vēlas viņu iegūt, nevajag uztraukties, ka zaudēs viņu pēc pāris gadiem par velti. Bet arī “Nets” to negrib. Tāpēc arī organizācijā nesteigsies Durantu par katrām varītēm aizmainīt. Ja vispār to izdarīs… Ko šis Duranta solis nozīmē līgas nākotnei, un ko tas pasaka par tagadni?

Kad nekas nav svēts…

Durants kā ierasts demonstrē, ka viņa vēsturiskā misija ir pārbaudīt NBA vadības un klubu spēku laikmetā, kad spēlētājiem tiek dota absolūta brīvība un ietekmes sviras uz organizāciju nākotnēm. Arī ar negatīvām sekām, kā principā izvēršānas šadi nesaskaņotie deju soļi prom no partnerības.

Iepriekš, kad Durants pievienojās Goldensteitas “Warriors”, viņš pārvarēja vienu nu līgas superzvaigžņu galvenajām psiholoģiskajām barjerām. Proti, Durants pievienojās vēsturiski labākajai regulārās sezonas komandai ar bilanci 73-9, turklāt tie paši “Warriors” apspēlēja viņa pārstāvēto Oklahomsitijas “Thunder” Rietumu konferences finālā, esot iedzinējos ar 1-3 sērijā līdz četrām uzvarām. Tāds solis būtiski atšķīrās pat no superzvaigžņu apvienošanās kulta “lielajos trijniekos” vēl pirms viņa paša staigāšanas.

Šoreiz Durants šturmē vēl vienu principā neaizskaramo barjeru, pilnībā atsakoties no jebkādas atbildības klubu īpašnieku vai līdzjutēju priekšā. Vienlaikus pieņemot, ka viss, ko klubs izdarījis viņa labā, ir jāpieņem kā pašsaprotams. Tas tikai parāda, ka spēlētājiem ir instrumenti spiediena izdarīšanai arī tad, kad liekas, ka to patiesībā nemaz nav.

Pirms Duranta, protams, bija citi piemēri. Lebrons Džeimss, kurš tā kārtīgi un pa īsto ieviesa super – komandu konceptu. Neaizmirsīsim par Entoniju Deivisu, kurš nebija apmierināts Ņūorleānā divus gadus pirms līguma iztecēšanas beigām, un pieprasīja maiņu, vienlaikus atsakoties arī doties uz Bostonas “Celtics”. Tolaik viņš piedraudēja ar to, ka nepagarinās līgumu un veiktā maiņa būs velta.

Arī Džeimss Hārdens Hjūstonā nogura tiktāl, ka darīja visu iespējamo, lai tiktu prom – ieradās uz nometni sliktā formā, neizdarīja nekādas profesionālisma pazīmes, un it kā pieliekot ievērojami svara masā. Šim klubiņam var pieskaitīt arī Kairiju Ērvingu, kurš publiski paziņoja pie fanu pilnām tribīnēm, kad vēlas pagarināt līgumu ar “Celtics”, beigās to neizdarot. Tad atsakoties vakcinēties un bieži vien vienkārši nevēloties spēlēt basketbolu, bet ailītē pie iemesliem, kāpēc viņš nav ieradies kādā spēlē bija ieraksts – personīgi iemesli (personal reasons).

Taču, lai arī Durantam ir bijuši priekšgājēji, tomēr viņš ir pavisam no citas operas, novedot to visu līdz pilnīgam absurdam. Kāpēc gan nepāriet uz komandu, kurai bija vēsturiski labākā regulārā sezona, un kurai pats zaudējis no ļoti labas pozīcijas? Arī viņa vēlmju saraksts ar klubiem, uz kurieni viņš vēlētos tikt aizmainīts, bija uzjautrinošs. Galvgalī bija abu konferenču pirmo vietu ieguvējas – Maiami “Heat” un Fīniksas “Suns”.

Vai “Nets” izdarīja visu, lai Durantu noturētu? Izdarīja!

Paskatīsimies, ko tad “Nets” organizācija izdarīja, lai Kevins būtu laimīgs. Un šeit Bruklinai tik tiešām nevar neko pārmest. Lūk, darbību saraksts:

  • “Nets” pilnībā uzticējās Durantam, parakstot vairāku gadu līgumu (trīs gados 116 miljoni ASV dolāru), neskatoties uz to, ka pirmo sezonu viņš izlaida Ahila cīpslas plīsuma dēļ.
  • Parakstīja līgumu ar Duranta čomu Deandrē Džordanu par 40 miljoniem uz četrām sezonām.
  • Atdeva kluba nākotni (drafta izvēles un jaunos spēlētājus) – Džareds Alens un Torīns Prinss nonāca Klīvlendā, Kariss Leverts Indiānā, Rodions Kurucs Hjūstonā, vienlaikus tika atdotas arī 2022., 2024., 2026. gada draftu pirmās kārtas izvēles un četras izvēļu apmaiņas ar Hjūstonu par Hārdenu (2021., 2023., 2025. un 2027. gadā).
  • Atlaida Keniju Atkinsonu, viņa vietā piesaistot Stīvu Nešu, kurš ar Durantu iepriekš bija strādājis individuāli, tāpēc uzbrucējām radās vēlme Nešu iebīdīt kā savu galveno treneri klubā.
  • “Nets” vēlreiz aizmainīja neapmierināto (nu jau bijušo?) draugu Hārdenu, kad lielā trio mīlas trīssturī notika savāds pārrāvums.

Ko “Nets” varēja darīt citādāk? Īsti neko, kas bija viņu spēkos. Iespējams, piešķirt Kairijam Ērvingam ilgtermiņa līgumu šajā vasarā, ko “Nets”, loģiski, neizdarīja, ņemot vērā basketbolista untumus. Ko beigās “Nets” saņēma par savu laipnību? Tikai 57 spēles trīs sezonās, kur kopā laukumā devās Ērvings un Durants, bet trijnieks ar Hārdenu ir teju no anekdošu klājuma – visi trīs laukumā atradās vien 16 mačos…

Foto: nba.com

“Nets” ar savu zvaigzni auklējās kā prata. Cerot, ka pretī Durants darītu to, ko parasti mēdz darīt īstas superzvaigznes. Proti – palīdz partneriem kļūt labākiem, uzturēt motivāciju un darba disciplīnu kolektīva iekšienē, rādītu piemēru ar darba ētiku un atgādināt komandas biedriem, kāpēc visi tad ir kopā savākušies, jo visiem ir vienots mērķis. Nekas no tā nenotika. Jo Durants nav morālais līderis un nekad nav bijis. Viņš arī to atklāti pateicis vairākās intervijās. Viņš uzskata, ka spēli un sistēmas jāvada trenerim, arī jāmotivē, bet spēlētājiem ir jāspēlē basketbols.

Durantu nav iespējams aizmainīt nezaudējot

Kā materiāla ievadā minēts, tad šobrīd līgā ir patiesi grūti atrast ekvivalentu ieguvumu paketi pretī, aizsūtot Durantu kādā citā virzienā. Cik vispār maksā iegūt NBA superzvaigzni? Ar to domāta nevis alga, bet no kā klubiem jāatsakās, lai savām rindām tādu pievienotu? Ieskatīsimies nesenā un nedaudz senākā vēstūrē, kad NBA tika uzspridzināts ar “blockbuster” maiņām.

Šī gada vasara. Jūtas “Jazz” aizmainīja Rūdiju Gobēru uz Minesotas “Timberwolves”. Pretī tika saņemti pieci spēlētāji (Patriks Beverlijs, Maliks Bīzlijs, Vokers Keslers, Džareds Vanderbilts un Leandro Bolmaro), kā arī četras pirmās kārtas drafta izvēles (2023., 2025. un 2027. gadā tās būs neaizsargātas, bet 2029. gadā aizsargāta Top 5 izvēle, kā arī drafta izvēļu apmaiņa 2026. gadā). Kurš ir ieguvējs? To, protams, vienmēr parādīs laiks, bet Minesota atdeva lomu spēlētājus un… savu nākotni.

2020. gadā notika uzreiz divas zīmīgas maiņas. Vienā no tām Milvokī “Bucks” ieguva Drū Holideju no Ņūorleānas “Pelicans”. Pretī bija jāatdod trīs pirmās kārtas drafta izvēles (2020., 2025. un 2027. un divas apmaiņas (2024. un 2026.). Otrā bija, kad Hārdens pievienojās “Nets” (cena minēta iepriekšējā nodaļā).

Gadu iepriekš arī tika veiktas divas iespaidīgas maiņas. Pirmajā no tām Entonijs Deiviss no “Pelicans” pārcēlās uz Losandželosas “Lakers”, otrajiem šķiroties no Brendana Ingrama, Džoša Hārta, Lonzo Bola un trīs pirmās kārtas drafta izvēlēm (2019. un divas aizsargātas izvēles 2021. un 2024.), kā arī divām izvēļu apmaiņām (2023. un 2025.).

Otrajā gadījumā Losandželosas “Clippers” ieguva Polu Džordžu, pretī atdodot Šeju Džildžesu Aleksandru, Danilo Galināri un trīs pirmās kārtas drafta izvēles (2022., 2024. un 2026.), kā arī vēl divas drafta izvēles, kas iegūtas no Maiami “Heat” un izvēļu apmaiņas divos gados.

2018. gadā Kavai Lenards no Sanantonio “Spurs” pārcēlās uz Toronto “Raptors”, Kanādas klubam atdodot Demāru Derozanu un Jākobu Poeltlu un 2019. gada drafta pirmās kārtas izvēli. Turklāt “Raptors” saprata – ir maza iespēja, ka Lenards paliks ilgāk par vienu sezonu Kanādā, bet maiņa atmaksājās ar uzviju. Tika iegūts tituls! Bet te jāatzīmē, ka tas ir viens no desmitiem gadījumiem ar laimīgām beigām. Nospiedošajā vairākumā stāsta beigas ir pavisam citas.

Kāds ir sausais atlikums? Lai arī minētajās maiņās vairums ekspertu ieskatā tomēr bija līmeni zemākas zvaigznes (Durants tiek uzskatīts par visu laiku labāko spēlētāju, kurš pieprasījis maiņu), par ko arī var pastrīdēties. Bet teju visām no aizmainītajām zvaigznēm līguma termiņi gāja uz beigām, un pat neskatoties uz to, klubiem šīs maiņas izmaksāja kolosālu cenu. Bija jāatdod pretī mazas vai topošās zvaigznītes un pilnībā jāatsakās no iespējas tuvākajā nākotnē uzbūvēt komandu caur draftu.

Visā NBA vēsturē ir grūti atrast analogu situāciju, kad maiņu tirgū nonāk tāda kalibra spēlētājs. Jā, var runāt par “Lakers” un “Heat” darījumu, kad no Losandželosas prom devās Šakīls Onīls. Maiami klubs pretī atdeva Lamāru Odomu, Karonu Batleru, Braienu Grantu, pirmās un otrās kārtas izvēles draftā. Taču šeit situācija bija cita – tobrīd komandā pastāvēja iekšējā sāncensība starp Onīlu un Kobe Braientu par to, kurš būs alfa tēviņš komandā. “Lakers” izšķīrās par labu Kobem, tāpēc arī cena bija zemāka nekā patiesībā par viņu bija jāsaņem.

Čārlzs Bārklijs savulaik pameta Filadelfijas “76ers”, Fīniksas “Suns” pretī atdodot snaiperi Džefu Hornačeku, dankeri Timu Periju un centru Endrjū Lengu. Bet Bārklijam bija līguma pēdējā sezona un viņš bija paspējis sastrīdēties ar visiem svarīgākajiem cilvēkiem Filadelfijas organizācijā. Tikmēr Mouzess Melouns aizgāja no “Rockets” par vienu spēlētāju un pirmās kārtas drafta izvēli 1983. gadā. Bet “Rockets” paši nevēlējās sastāvā atstāt esošo līgas MVP, jo negribēja viņam maksāt papildus miljonus.

Savukārt (pagaidām) visu laiku labākais punktu guvējs Karīms Abduls – Džabars atstāja Milvokī “Bucks” apmaiņā pret pirmgadnieku, divām drafta izvēlēm (abas gan bija top 15) un labu rotācijas spēlētāju. Bet – viņa līgumā bija atlicis viens gads un viņš negrasījās turpināt spēlēt Viskonsinā. Un arī Vilts Čemberleins aizgāja no Goldensteitas “Warriors” par zemu cenu – trīs virs vidējā līmeņa spēlētājiem un 150 tūkstošiem ASV dolāru kompensāciju. Un arī šeit ir “bet” – tolaik “Warriors” īpašnieks nebija gatavs pavērt maciņu līgas dārgākajam spēlētājam, turklāt arī faniem viņš ne īsti patika savas kolorītas, reizēm nekaunīgās uzvedības dēļ.

Taču “Nets” un Duranta situācija ir pavisam citāda. Pirmkārt, Durants pats pieprasīja viena virziena biļeti no organizācijas, kamēr ar tintes triepienu paraksta izskatā bija sevi uz papīra “atdevis” viņu rīcībā savu basketbola talantu uz vēl veselām četrām sezonām. Otrkārt, “Nets” jau ir atdevuši savu nākotni, lai apmierinātu zvaigžņu duetu Durantu – Ērvingu, kad iemainīja Hārdenu. Tāpēc viņus interesē ne tikai drafta izvēles, bet gatavi spēlētāji, kas var dot rezultātu tūlīt. Jo kāpēc gan viena cilvēka untumu dēļ organizācijai būtu atkal viss “jāuzspridzina”. Durants ir ļoti spēcīgs aktīvs kā laukumā, tā ģenerālmenedžeru sarunās. Kāpēc atdoties pa lēto?

Treškārt, nav skaidrs, cik vispār liela ietekme uz potenciālo maiņas darījumu ir Durantam. Ja nu viņs tiek aizmainīts uz vietu, kur viņš atsakās spēlēt? Parasti zvaigznēm, kuras pieprasa maiņu, ir kādas racionālas prasības un skaidrojums par iemesliem, kāpēc tās vēlas pamest klubu. Ar Durantu tā nav. Viņš pieprasa maiņu, jo pieprasa maiņu. Viss notiek tāpat, kad viņš aizgāja no Oklahomsitijas “Thunder” – apnika komanda, apnika Rasels Vestbruks un žurnālisti, kas viņu kritizēja. Nekādu skaidrojumu. Arī no Goldensteitas viņš aizgāja, jo apvainojās uz Dreimondu Grīnu, apvainojās uz žurnālistiem, kas “Warriors” sauca par Stefana Karija komandu, un ka Durants nekad nespēs ieņemt viņa vietu. Punkts. Sapakoja mantas un devās prom. Un kad “Nets” viņam deva visu, ko viņš gribēja, beigās pat ar to izrādījās par maz. Un atkal – grib prom…

NBA ir sačakarēts

Lai arī iepriekš bijuši gadījumi, kad līgas zvaigznes demonstrē savus untumus, aizvadītā sezonā, šķiet, parādīja, ka tā turpināt nevar. Pilnīgas varas un rīcības brīvības piešķiršana spēlētājiem padarījusi viņus par vietām pat komiskiem maziem tirāniem, kas šantažē miljardierus (lasi – klubu īpašniekus) un organizācijas. Nereti izjaucot tur piekopto kultūru, kas tiek augstu vērtēta.

Arī līgas komisārs Ādamss Silvers izteicās, ka viņam nepatīk redzēt šādas situācijas. Kad klubi izdara visu, lai spēlētāji justos labi, bet pie pirmajām nesaskaņām vai domu maiņām tie ir gatavi pamest klubu pie sasistas siles un pazaudētu tuvāko nākotni. Bet kādi piemēri tad aizvadītajā sezonā izcēlās? Vienlaikus tādi bija vairāki nekā iepriekš dažreiz vairāku gadu nogrieznī.

Bens Simonss atteicās spēlēt Filadelfijā pēc partneru kritikas un paziņoja, ka viņam ir psiholoģiska rakstura problēmas, kuru dēļ viņš nevar pilnvērtīgi nodoties tam, par ko viņam tiek maksāti entie miljoni – spēlēt basketbolu. Ērvings izlaida pusi sezonas tā iemesla dēļ, ka protestēja pret vakcinēšanos. Jāpieskaita vēl klāt spēles, kad viņam vienkārši negribējās spēlēt (personal reasons), bet vienlaikus viņš bija manīts māsas dzimšanas dienā

Zions Viljamsons izlaida visu sezonu, jo vasarā nenokontrolēja savu svaru, tāpēc mocījās ar traumām. Tikmēr Hārdens aizmuka no super – komandas, uz kuru lūdzās tikt aizmainīts, jo izrādījās, ka tur tik viegli tikt pie titula tomēr nebūs iespējams. Un Durants – izslēgšanas spēlēs zaudēja dueli pret Džeisonu Teitumu, pēc kā aizmirsa, ka tikai pagājušajā vasarā parakstīja jaunu ilgtermiņa līgumu, un pieprasīja maiņu, īsti nepaskaidrojot, kāpēc.

Lūk, cik skaista iezīmējās NBA nākotne. Un tāpēc ir paradoksāli, ka esošo pastāvošo kārtību nosoda pat sava laikmeta ekscentriskākais spēlētājs Bārklijs. Organizācijas ir sākušas saprast, ka, dodot pārāk lielu teikšanu spēlētājiem, tas drīzāk novedīs pie galvassāpēm un problēmām, ka arī iespējamu pazaudētu kluba tuvāko nākotni, nevis pie titula iegūšanas. Tāpēc arī uz šī fona Lebrona Džeimsa mūžīgā super – komandu formēšana vairs neizskatās tik slikti, jo viņš vienmēr ir izpildījis savas saistības. Aizgājis, kad ir iztecējis līgums. Par viņa vēlmi pildīt ģenerālmenedžera funkcijas jau ir cits stāsts, taču tas arī ir kļuvis par diezgan tipisku mūsdienu NBA raksturojošu aspektu.

Un aktuālais kāzuss ar Durantu, škiet, situāciju aizved tālu prom no saprāta robežām. Ja viņš piespiedīs “Nets” izdarīt visu pa viņa prātam, tad nākotnes perspektīvā runājot arī par citām līgas zvaigznēm, it īpaši tām, kuras vēl tikai ir ceļā uz šo statusu un atrodas mazajos NBA tirgos, vairs nebūs nekādu bremžu spēlētāju visatļautībai un, jā, jāizmanto arī šis vārds – nekaunībai! Subordinācija ir jāievēro. Ir kluba īpašnieks, viņa ofisā vadošie darbinieki un tad spēlētāji.

Organizācijām jāatgūst spēka pozīcija

Protams, visu veido kopums. Kā savulaik pateica Čikāgas “Bulls” sešu titulu viens no arhitektiem Džerijs Krauss, tad: “Titulus izcīna organizācijas.” Uz ko Maikls Džordans atbildēja: “Neesmu redzējis, kad organizācijas spēlē ar 40 grādu temperatūru vai sastieptu potīti.” Un taisnība ir abiem viņiem. Taču pat varenā Maikla Džordana nostāja pirms pēdējās “Bulls” sezonas, kad viņš pateica, ka nespēlēs, ja treneris nebūs Fils Džeksons, nepalīdzēja saglabāt “Bulls” super – komandu.

Tas gan varētu arī nebūt pats labākais piemērs, kad viena kompleksu nomākta cilvēka dēļ, kurš sirga ar Napaleona sindromu, tika izjaukta NBA vēsturē iespaidīgākā dinastija. Tomēr tajos laikos kārtība bija cita. Protams, daudzi var apelēt pie fakta, ka spēlētāji šo līgu veido, ka skatītāji nāk vērot tieši viņus. Taču te jāatbild pretī, ka viņi arī tiek pienācīgi (un reizēm pat pārāk dāsni) atalgoti. Lebrons Džeims kā līgas lielākā superzvaigzne 2010./11. gada sezonā “Heat” rindās saņēma 14,5 miljonus eiro, bet drīz pretendēs uz 50 par sezonu. Jo augot ienākumiem līgai, tie tiek sadalīti arī spēlētājiem, palienot maksimāli pieļaujamās algas. Bet arī vidēja līmeņa kadri nereti tiek pie gardiem kumosiem valūtas transakciju izskatā.

Tieši tāpēc “Nets” rīcība šobrīd ir kā mēraukla un nākotnes virziena kompass visai līgai. Vai organizācija padosies spēlētāja kaprīzēm, kad viņam vēl ir jāatstrādā un šo vārdu apzināti neliekot pēdiņas, jo tas viņam ir jāizdara, četru gadu līgums un teju 200 miljoni? Bruklinai, noturot savu stingro stāju, būs iespēja atjaunot vismaz kaut kādu paritāti klubu – spēlētāju attiecībās un iezīmēt jaunas sarkanās līnijas, kuras nedrīkst pārkāpt.

Pirms 15 gadiem tā brīža “Lakers” īpašnieks Džerijs Bass iejaucās un uzlika veto Braienta maiņai. Viņš bija pirmais, kurš uzminēja un saprata, ka spēlētājiem ir jāpiešķir lielākas pilnvaras un rīcības brīvība, vienlaikus ar viņiem runājot kā līdzīgs ar līdzīgu. Bet viņš neļāva sev kāpt uz galvas un nepieļāva atklātu kaprīžu realizāciju un delīriju. Redzēsim, kā “Nets” vadība izies no šīs situācijas, būdami Duranta un arī Ērvinga ķīlnieki pēdējo sezonu laikā.

Trīs sezonu laikā “Nets” Durantam ir pasniegusi algas čeku gandrīz 116 miljonu dolāru apmērā. Pretī viņš ir sniedzis 116 spēles, ieskaitot “play-off” turnīru. Miljons par maču. Pārāk sālīti pat priekš tāda spēlētāja kā Durants, ne? Tāpēc arī “Nets” un Duranta sāga noteiks toni līgas nākotnei. Nacionālajā hokeja līgā (NHL) ir piemērs ar Sentluisas “Blues” un komandas lielāko zvaigzni Vladimiru Tarasenko. Protams, viņš nav tāda apmēra zvaigzne NHL kā Durants NBA, bet tomēr. Krievu uzbrucējs maiņu pieprasīja pagājušajā vasarā, bet aizmainīts netika. Nospēlēja visu sezonu un aizvien ir komandas sastāvā. Varbūt NBA klubiem jāņem piemērs no hokeja?

sportapils