Būdams profesionāls sportists, gribas nopelnīt pēc iespējas vairāk, lai varētu nodrošināt sevi pēc tam, kad karjera būs beigusies. Tā tas bija arī Anhela Di Marijas gadījumā, kurš pirms astoņiem gadiem pārcēlās uz Mančestras “United” lielā mērā tikai naudas dēļ, turklāt pavadītais laiks tur nebija patīkams.
Argentīnas futbolists 2014. gada vasarā no Madrides “Real” pārcēlās uz Mančestras “United”, angļu klubam tolaik samaksājot 75 miljonus eiro, kas bija tā laika Anglijas futbola rekords. Di Marija noslēdza piecu gadu līgumu, un viņam tika piešķirts 7. numurs, ar ko savulaik spēlēja arī Krištianu Ronaldu, Deivids Bekhems un citi.
Ekspektācijas bija visai augstas, jo tā gada vasarā viņš parādīja lielisku sniegumu Argentīnas izlases sastāvā Pasaules kausā, kā arī bija labākais spēlētājs UEFA Čempionu līgas finālā, palīdzot “Real” tikt galā ar citu Madrides komandu “Atletico”. Nekas no iecerētā nesanāca, turklāt jau pēc gada futbolists tika pārdots Parīzes “Saint-Germain” par 63 miljoniem.
Īsu brīdi pēc pievienošanās PSG Di Marija pastāstīja par problēmām, kas bija Anglijā, ieskaitot ģimenes nespēšanu adaptēties dzīvei Mančestrā, bet futbolistam nebija labas attiecības ar tā laika galveno treneri Luisu van Gālu.
Tagad arī futbolista sieva Džordželina Kardoso pastāstījusi medijiem par piedzīvoto laiku Mančestrā, turklāt nav vairījusies būt atklāta. “Anhels vienu dienu pienāca pie manis un teica: “Paskaties uz šo Mančestras “United” piedāvājumu.” Es negribēju uz turieni doties, teicu, lai viņš brauc viens pats,” saka sieva.
“Viņš gribēja, lai braucam abi. Tika piedāvāta liela nauda, vairāk nekā spāņi piedāvāja. Šī iemesla dēļ mēs arī pārcēlāmies. Ja tu strādā uzņēmumā un tev piedāvā divreiz lielāku algu, tu skrien neatskatoties. Mēs bijām draugos ar Serhio Agvero sievu, un mēs devāmies atvaļinājumā uz Mančestru. Tas bija briesmīgi! Atgriežoties mājās, teicu, ka gadījumā, ja mainīsi klubu, dari tā, lai tas nebūtu Anglijā.”
“Man nemaz tur nepatika,” turpina futbolista sieva. “Cilvēki tur ir dīvaini, tu staigā pa ielu un nezini, vai viņi tevi nenogalinās. Ēdiens ir pretīgs, bet sievietes izskatās pēc porcelāna. Anhels un es bijām Madridē – labākajā pasaules komandā ar labāko ēdienu, laikapstākļiem un visu pārējo. Un tad nāca “United” piedāvājums.”
“Es viņam teicu, ka nekādā gadījumā nevajag uz turieni doties, taču viņš atbildēja, ka būsim vairāk finansiāli nodrošināti un mums ir jādodas. Mēs strīdējāmies. Brīžos, kad kaut kas noiet greizi, cenšamies būt tuvāki. Es viņu nevainoju par došanos uz turieni. Tas bija briesmīgi, vienkārši briesmīgi.”