Latvijas vīriešu basketbola izlase veiksmīgi noslēgusi FIBA pasaules kausa kvalifikācijas izšķirošās fāzes pirmo logu, divos mačos izcīnot divas uzvaras ar 111:85 pret Turciju Rīgā un 87:80 pret Lielbritāniju Ņūkāslā. Tādējādi Latvija nostiprinājusies pirmajā vietā I grupā.
Ko varēja ieraudzīt šajos mačos, un kādas ir mūsējo izredzes atlases cikla turpinājumā, lai pirmo vīriešu komanda reizi Latvijas vēsturē kvalificētos pasaules kausa izcīņai? Jo dāmas reiz to jau ir paveikušas. Jāiet viņu pēdās!
Sabradātie turki, izbīle pret britiem
Pret Turciju mūsējie pēc nedaudz miegaina sākuma 3:9 ieslēdza apgriezienus un turpinājumā uzvarēja savus pretiniekus ar 28:9, pirmajā ceturtdaļdaļā jau iekrājot 13 punktu pārsvaru un noslēdzot to ar +11.
Spēle gāja mūsējiem no rokas, kopumā vadībā Latvijai pavadot gandrīz 35 minūtes no iespējamām 40. Turki tādu nopietnu pretestību spēja izrādīt vien pašā sākumā un nedaudz spēles vidū. Latvija spēlēja tik labi, ka Turcijai nebija iespējas pat savākt atlēkušās bumbas (36 pret 24 par labu mūsējiem) vai pat pārkāpt noteikumus (23 sodi pret pretinieku 13).
Lielākā vadība Latvijai bija 31 punkts un kopumā iemestie 111 punkti kļuva par rezultatīvāko sniegumu mūsu komandai līdz šim šajā ciklā. Pēc mača Turcijas izlases galvenais treneris Ergims Atamans norādīja, ka ir ļoti grūti uzvarēt pretinieku, ja tas met tālmetienus ar 57,1% precitizāti (no spēles mūsējiem 60% kopumā).
Tiesa, arī turkiem trīspunktu metienu realizācija bija identiska, bet te ir nianse – Latvija trāpīja 20 no 35, bet Turcija 12 no 21. Protams, normālā spēlē Turcija pret jebkuru pretinieku ar 85 gūtiem punktiem un tādu metienu precizitāti lielākoties rēķinātos ar uzvaru, taču Latvijas izlase visu laiku visapmeklētākajā basketbola spēlē mūsu platuma grādos ar 11 315 skatītājiem klātienē spīdēja.
Varētu teikt, ka statistikas ailes precīzi attēlo Luka Banki izvēlēto spēles stilu – daudz piespēles (rezultatīvas bija 31!), meklējot partnerus pēc iespējas izdevīgākā pozīcijā brīviem metieniem. Jāteic, ka mūsējiem tovakar grozā iekšā lidoja teju viss. Īpaši spilgta epizode bija ar Dāvi Bertānu, kurš pēc labas komandas spēles aizsardzībā vienatnē pārbrāzās pāri visam laukumam, ieskrēja stūrī un iemeta dullu trejaci. Tas vislabāk raksturo to, cik ļoti Latvijai no rokas gāja spēle.
Pēc tik iespaidīgas uzvaras bija nedaudz jānolaižas uz zemes, jo, lai arī otrais pretinieks bija pateicīgs, proti, Lielbritānija, kura vēl aizvien ir bez uzvarām šajā ciklā (iekļuva automātiski nākamajā kārtā, jo tika izslēgta Baltkrievija), bija skaidrs – Ņūkāslā par skaistām acīm vien neviens neko neatdos. Un tas apstiprinājās praksē.
Interesants izvērsās arī lidojums vairākiem mūsu lielākajiem vīriem. Šoreiz bija nolemts uz spēli doties ar parasto reisu, nevis čarteri, izmantojot “Ryanair” pakalpojumus. Un kā izrādās, visiem mūsu torņiem vietas sēdekļos bija par maz…
NBA-approved legroom. Don’t @ us https://t.co/3i8B5IHVPg
— Ryanair (@Ryanair) August 26, 2022
Var saprast Latvijas Basketbola savienību (LBS). Ļoti iespējams, ka lieli līdzekļi aizgājuši spēlētāju līgumu apdrošināšanā un budžets par sevi nav liels, un neviens ar metramēru iepriekš sēdvietas mērījis nebija. Arī puiši paši izskatās, ka uz notikušo lūkojušies ar humora devu.
Runājot par spēli, lai arī Latvija atradās ilgāku spēles laiku vadībā (23 minūtes pret nepilnām 12), tālu no pretiniekiem atrauties neizdevās nevienā brīdī. Lielākā vadība Latvijai bija astoņi punkti, bet tā vakara nominālajiem mājiniekiem pieci.
Kāpēc nominālajiem? Jo fanu atbalsts no latviešiem tribīnēs bija jūtams un brīžiem tas bija vētraināks nekā pašiem britiem. Vēl līdz pēdējai spēles minūtei situācija laukumā bija kā uz naža asmens (būsim godīgi), bet īstajā brīdī savu meistarību nodemonstrēja Kristaps Porziņgis un visa Latvijas komanda.
Latvijas valstsvienības #6spēlētājs Lielbritānijā! ❤️ 🇱🇻 pic.twitter.com/6cjGMJdmm5
— Latvijas Basketbola savienība (@basketbols) August 29, 2022
Izšķirošais faktors, izņemot gūtos punktus, protams, bija cīņa par atlēkušajām bumbām. Latvija savāca 45 pret britu 36, turklāt 19 no tām uzbrukumā. Tiešā veidā gan to neizdevās izmantot, jo otrās iespējas punktos bija teju līdzsvars 16 pret 12, toties nogurdināt pretinieku, tam spēlējot atkal un atkal aizsardzībā, gan. Visticamāk, tas bija viens no iemesliem, kāpēc Lielbritānijai nepietika spēku finiša spurtam.
Saspringto spēli veicināja arī diametrāli pretējā salīdzinājumā ar Turcijas maču trīspunktu metienu precizitāte. Latvija tos meta ar 24,1% (7 no 29), kamēr mājinieki ar 40,7% (11 no 27). Tas atspoguļojās arī rezultatīvo piespēļu ailē, mūsējiem atdodot divas reizes mazāk nekā pāris dienas iepriekš Rīgā (kopā 15), tikmēr pretiniekiem tādu bija 22. Mūsējie arī ievērojami mazāk pārkāpa noteikumus – 22 pret 33 sodiem, taču brīvmetienu realizācijā tas atspoguļojās kā 26 no 34 jeb 76,5%.
Bet skaidrs arī, ka Latvijas komanda ir ievērojami talantīgāka un nav svarīgi, ka uzvarēts, daudzuprāt, ar “tikai” 87:80. “W” burts turnīra tabulā iepretim “Latvia” FIBA mājas lapā ir un tas ir pats galvenais.
Ja skatāmies uz spēlētāju individuālo sniegumu, tad labākais bija Kristaps Porziņģis. Pirmajā spēlē Kristaps izcēlās ar 22 punktiem un 14 bumbām zem groziem, kā arī sešiem bloķētiem metieniem, bet otrajā viņam 29 punkti un 14 atlēkušās bumbas, tiesa, šoreiz neviens bloķēts metiens.
Arī Lomažs nospēlēja līmenī. Pret Turciju viņam 15 punkti un pa trim atlēkušajām bumbām un rezultatīvām piespēlēm, bet pret britiem 16 punkti (tiesa, ar vāju metienu precizitāti no spēles 3 no 12).
Dāvis Bertāns Rīgas spēlē apliecināja savu snaipera statusu (17 punkti, 5 no 7 tālmetieniem), taču otrajā jau metieni viņam nekrita un beigās tikai divi punkti.
Jāteic, ka arī Jānis Strēlnieks atgriezās godam. Lai arī neizcēlās ar lielu rezultativitāti, tomēr savas funkcijas pildīja – pirmajā mačā viņam septiņi punkti un piecas piespēles, attiecīgi otrajā spēlē astoņi punkti un tikpat piespēles partneriem.
Cik lielas izredzes ir pārrakstīt vēsturi
Latvija vēl ne reizi nav iekļuvusi pasaules kausa finālturnīrā. Iepriekšējās reizes, kad tā bija ļoti tuvu, bija pēdējā PK atlases ciklā, kad dramatiskā spēlē tika uzveikta Melnkalne, bet ar nepietiekamu punktu skaitu.
Savukārt 2015. gada Eiropas čempionātā Latvija neizteiksmīgā spēlē zaudēja nemotivētajai Beļģijai, kurai no sportiskā viedokļa neko nevajadzēja. Latvijai bija nepieciešama uzvara, lai iekļūtu ceturtdaļfinālā, kas vēlāk dotu arī vietu pasaules kausā. Šobrīd aina izskatās daudz gaišāka un ir cerība, ka viss nebūs jāatliek uz “pēdējo brīdi”, kā piemēram, tas bija arī pēdējā EČ kvalifikācijā.
Latvija šobrīd ir viena no sešām komandām, kura ir piedzīvojusi šajā ciklā tikai vienu zaudējumu, esot vienā klubiņā ar Somiju (jau kvalificējusies finālturnīram), Vāciju un Lietuvu (visām bilance 7-1), kā arī Spāniju un Itāliju (abām kā Latvijai 5-1). I un L grupās nav ieskaitīti 1. posmā sasniegtie rezultāti spēlēs ar grupu 4. vietu ieguvējiem. Pilnu visu grupu sastāvu un situāciju turnīra tabulā var aplūkot šeit.
Skatoties uz situāciju I grupā, tad Latvija ir pirmā (5-1), Grieķija otrā (4-2), Beļģija ar Serbiju (3-3) dala trešo / ceturto vietu, Turcija ir piektā (2-4) un Lielbritānija sestā (0-6).
Jāteic, ka ceļā pretī kārotajai biļetei uz PK izcīņu 2023. gadā Japānā, Filipīnās un Indonēzijā, ir sperts pussolītis, nevis kārtīgs vesels. Protams, teorētiski un ar lielu veiksmi var pietikt ar vienu uzvaru atlikušajos četros mačos, jo divu spēļu summā Latvija ir priekšā gan serbiem, gan beļģiem, un maz ticams, ka turkiem tiks zaudēts ar tikpat lielu sagrāvi kā izdevās viņus uzveikt.
Jāizceļ arī savā ziņā pateicīgs kalendārs. Grieķiem šajā logā palīdzēja Jannis Adetokunbo un tā būs pavisam cita Grieķijas izlase, ar kuru nāksies cīnīties nākamajā logā bez viņa ierindā. Tas norisināsies novembrī, kad 10. datumā būs izbraukuma mačs. Trīs dienas vēlāk Rīgā cīņa ar britiem.
Noslēdzošais logs paredzēts 2023. gada februārī, kad 24. datumā viesos jāspēlē ar Turciju, kurai nebūs ierindā NBA spēlētāji un noslēdzošais mačs ar grieķiem mājās. Jā, arī Latvijai nebūs Bertāns jaunākais un Porziņģis, taču ar Eirolīgas pierakstu šobrīd ir tikai Šmits.
Pieejams būs Bertāns vecākais, Lomažs, Strēlnieks, Rodions Kurucs un citi, kuri kvalifikācijā līderu prombūtnē sevi spējuši lieliski apliecināt. Latvija pēc diviem neveiksmīgiem kvalifikācijas cikliem, šķiet, sākusi atgūties un turpina ceļu, lai atgrieztos tur, kur ir tās vieta – finālturnīros un to izšķirošajos mačos.
Pavisam droši var teikt – ar divām uzvarām atlikušajos četros mačos vajadzētu būtu gana. Bet mērķi noteikti tiek stādīti augstāki. Dzelzs jākaļ, kamēr karsta. Izcīnot vairāk uzvaru, pastāv lielāka iespēja nonākt augstākā grozā un attiecīgi “vieglākus” pretiniekus finālturnīra sākotnējā posmā.
Jā, beidzot esam nonākuši punktā, kur retorika nav “mums nevar būt vieglas izlozes, jo zaudējām bulgāriem” uz šo, iepriekš minēto. Būsim atklāti – pasaules kausa izcīņā, pateicoties ģeogrāfiskā principa esamībai, var gadīties pa kādam vieglāk uzveicamam pretiniekam. Bet šobrīd ar kājām uz zemes. Priekšā vēl divi logi.
Banki efekts
Banki viennozīmīgi (uz šo brīdi) ir attaisnojis uz sevi liktās cerības. Viņa bilance kopš stāšanās pie izlases stūres ir 14 uzvaras un trīs zaudējumi. Turklāt divi nākuši pārbaudes spēlēs, bet oficiālos mačos atzīts tikai spēcīgās Serbijas pārākums.
Jāteic, ka Banki vadībā Latvijas izlase savus trumpjus nav mainījusi – trīspunktu metieni aizvien ir mūsu spēcīgākais ierocis. Par to liecina iemesti trejači, kas kopskaitā ir 92 astoņos cikla mačos, esot pirmajā vietām starp visām kvalifikācijas komandām. Jāteic, arī precizitāte ir augsta – 36,1% (7. vieta). Tas arī rezultējies, ka Latvija ir ceturtā cikla komanda gūtajos punktos un piektā rezultatīvajās piespēlēs (vidēji 20,5). Tas liecina par attīstītu komandas spēli.
Taču tam klāt nākusi arī apziņa, ka mačus, kuros metienu precizitāte pieklibo, ir iespējams salauzt ar spēli aizsardzībā. Tā tas notika pirmajā kārtā abos gadījumos ar Beļģiju (66:65 un 68:63), kā arī otrajā spēlē ar Serbiju (66:59).
Protams, nevar arī apgalvot, ka Latvija iepriekš ne reizi nevienu lielu uzvaru neizcīnīja pateicoties spēlei aizsardzībai. Taču tagad tas ir noticis trīs no četriem nozīmīgiem mačiem (iepriekš minētie pirmajā kārtā), savukārt šī loga ievadā, esot labākajā sastāvā, uzvarēts tika tā, kā tas bija vēl Ainara Bagatska laikos – iemetām vairāk. Un spēlētāju meistarība to atļauj. Taču tagad azotē ir arī trumpis, kad spēle tiek pārlauzta aizsardzībā.
Jāatzīmē, ka arī pats Banki, jau stājoties pie stūres, sacīja, ka aizsardzība ir svarīgākais aspekts, kā uzvarēt mačus. Ļoti iespējams, ka viņš tā teica, jo apzinājās, ka lielākajā daļā kvalifikācijas spēļu viņam nebūs pieejami bīstamākie uzbrukuma meistari. Bet tagad, šķiet, viņš pa īstam ir sapratis komandas patieso potenciālu. Un tieši tāpēc LBS virzienā ir tikusi raidīta nopietna kritika iepriekšējos gados par diviem izgāztiem cikliem (lielākoties “pateicoties” treneru izvēlei) un šīs paaudzes nespēlēšanu finālturnīros.
Vēl viena interesanta lieta, kas eiforijas rezultātā, iespējams, būs paslīdējusi garām, ir situācija ar Jāni Timmu. Proti, viņa neiekļaušanu pat paplašinātajā kandidātu sarakstā.
Pirms šī vasaras darba cēliena pirmajā preses konferencē Banki pieminēja Anžeju Pasečņiku, kurš jau kārtējo reizi vēlas parupēties par savu ķermeni un tāpēc izlasei nepalīdzēs, kā arī minēja jaunos Artūru Žagaru un Mārci Šteinbergu. Viņi pārceļas uz jauniem klubiem un tāpēc būtu noderīgāk strādāt tur. Ne vārda par Timmu.
Timma gan savā tviterī par šo tēmu izteicies, bet tālāku rezonansi par četriem “patīk” tas ieguvis nav. Viennozīmīgi Timma šobrīd daudzu acīm varētu šķist “pazaudējies”. Kopš Maskavas apgabala “Khimki” pamešanas 2021. gada aprīlī viņa kontā ir trīs spēles Kazaņas “Unics” rindās ar tikpat gūtiem punktiem un vēlāk Orlando “Magic” fārmklubā G-līgā, kur 20 spēlēs vidēji laukumā pavadītas tikpat minūtes un gūti 6,4 punkti.
Jautajumus vajag uzdod @basketbols un Trenerim. Es biju gatavs būt izlase. 😉
— Janis Timma (@janistimma6) August 19, 2022
Daudziem varētu šķist dīvaina viņa nepārvaramā vēlme savu spēli veidot ārpus soda laukuma un no trīspunktu līnijas, bet arī G-līgā procents nebija snaipera cienīgs – 30,6. Ar tādiem fiziskajiem parametriem vajadzētu spēlei būt daudzveidīgākai.
Vai viņš šobrīd varētu būt viens no vadošajiem spēlētājiem šajā izlases modelī? Kāpēc gan ne? Te drīzāk ir runa par citu lietu. Atcerēsimies, kā ar viņu “izdarījās” Roberts Štelmahers, atsaucot uz izšķirošo iepriekšējā cikla izšķirošo spēli pret bulgāriem un beigās “nomarinēja” uz soliņa izšķirošajos brīžos. Tagad Banki, kurš nepaaicināja.
Tā var pazaudēt vienu svarīgu spēlētaju. Šo rindu autors nav no tiem, kurš priekšlaicīgi Timmu norakstītu. No otras puses – iespējams, jau šī materiāla tapšanas brīdī Banki ar Timmu visu ir izrunājis un nākotnē mēs viņu atkal redzēsim izlases tuvumā. Jebkurā gadījumā par šo situāciju lielu brēku (vismaz pagaidām) celt nevajadzētu. Izlase ir uzvarējusi šīs spēles, bet Timma karjeru nav beidzis.
Noslēgumā LBS mājas lapā basket.lv citāts no Banki par šo darba cēlienu: “Vasaras spēļu ciklā esam sasnieguši ļoti labu rezultātu, uzvarot visos četros mačos. Komandas sniegums spēlē ar Turciju ir iespaidojis visu Eiropu, bet svarīgi, ka esam pratuši uzvarēt arī spēlēs, kurās bijusi milzīga fiziskā cīņa. Tas liecina, ka esam stabilizējuši spēli. Komandas raksturs attīstās un nostiprinās. Tāpēc esmu pārliecināts, ka arī nākamajos spēļu ciklos būsim konkurētspējīgi , lai arī ierindā nevarēs būt vairāki basketbolisti.”
To arī novēlam! Un nepaklupt. Jo atgādināsim – neskaitot nākamo PK izcīņu, kurai Latvija šobrīd ir tik tuvu kā nekad, nākamais Eiropas čempionāts norisināsies Rīgā. Tās nu patiesi ir pašas, pašas pēdējās divas iespējas šai paaudzei. Līdz nākamajām būs jāgaida ilgi. Par daudz jau ir pazaudēts, šobrīd varam tikai iegūt. Un ir pamatotas cerības, ka Latvijai var!