Vai “Mavericks” atkārtos pērn sasniegto, un ko gaidīt no Bertāna?

Jau naktī uz 19. oktobri startēs Nacionālās basketbola asociācijas (NBA) 2022./23. gada sezona. Arī šogad tur piedalīsies divi latvieši – Dāvis Bertāns (Dalasas “Mavericks”) un Kristaps Porziņģis (Vašingtonas “Wizards”).

Šajā materiālā pievērsīsim uzmanību Bertānam un “Mavericks” komandai – kāda varētu būt latvieša loma, ko starp sezonā paveikusi kluba vadība, un kāds sniegums tiek prognozēts aizvadītās sezonas konferences finālistiem.

“Mavs” pārsteidz visus

Komanda ar Luku Dončiču priekšgalā pērn regulārajā sezonā finišēja ceturtajā vietā ar uzvaru un zaudējumu bilanci 52-30. Tā bija pirmā reize kopš 2014./15. gada sezonas, kad izdevās sasniegt 50 vai vairāk uzvaru robežu.

Tikmēr iekļūšana konferences finālā ļāva pārtraukt iepriekš gaužām bēdīgu ievilkušos neveiksmju sēriju kopš pagaidām vienīgās kluba vēsturē čempionu titula sezonas (2010./11.), “play-off” turnīrā sešas reizes zaudējot pirmajā kārtā. Kopumā pēdējos desmit gados vēl četros komanda tam nespēja kvalificēties vispār.

“Mavericks” droši izvairījās no “play-in”, taču pirmajā kārtā nāca pretī nopietns pretinieks Jūtas “Jazz” izskatā. Lai arī pirmajā mačā tika piedzīvots zaudējums, Dalasa turpinājumā atguvās un bija pārāki sērijā ar 4-2.

Otrajā kārtā pretī nāca Fīniksas “Suns” – pērnās sezonas finālisti. Arī šī sērija “Mavs” neiesākās veiksmīgi, jo piedzīvoti divi zaudējumi izbraukumā, kas kopējā aktīvajā savstarpējo spēļu sērijā nozīmēja 11 zaudējumus pēc kārtas. Abu komandu starpā valdīja īpaši uzkurināta atmosfēra, bet “Mavericks” tomēr spēja savā laukumā atgriezt sērijā līdzsvaru. Un ne tikai.

Turpinājumā tā nonāca līdz septītajam mačam Fīniksā, kur absolūti dominēja Dončičs, pirmajā puslaikā gūdams vairāk punktu nekā visa “Suns” komanda kopā. Beigās uzvara ar 4-3 sērijā un pretī Goldensteitas “Warriors”. Tur gan “benzīna” nedaudz pietrūka, jo izdevās izcīnīt tikai vienu uzvaru un atzīt nākamo čempionu pārākumu.

Bet kas bija “Mavericks” panākumu atslēga? Saprotams, Dončičs. Viņš izcēlās ne tikai ar vidēji 31,7 punktiem un 6,4 rezultatīvajām piespēlēm un 9,8 atlēkušajām bumbām. Bet ar viņu laukumā “play-off” turnīrā komanda metienus no spēles realizēja ar 73,7% precizitāti, bet kad viņš bija laukuma malā, tad ar 56,1%.

Tāpat “Mavericks” bija līgas vismazāk trīspunktu metienus ielaidusī komanda regulārajā sezonā. Pretinieki pret “Mavs” vidēji mačā spēja iemest “vien” 10,9 trejačus. Savukārt kopējā aizsardzības reitingā Dalasa bija sestā starp visām līgas komandām. Izlasot šos statistikas rādītājus, uzreiz var šķist, ka Džeisons Kids, kurš par galveno treneri kļuva tikai pirms šīs sezonas, ir aizsardzības guru. Tomēr šeit jābūt nedaudz piesardzīgiem.

Foto: TT

Laikā, kad Kids pievienojās Milvokī “Bucks” pirms vairākiem gadiem, arī tad viņš pirmajā sezonā ievērojami uzlaboja aizsardzības rādītājus. “Bucks” no pēdējās vietas līgā ar Kidu pirmajā gadā spējot pacelties uz ceturto. Taču nākamajās divās sezonās komanda nokrita attiecīgi uz 23. un 19. vietu. Īslaicīgu efektu Kids spēj sniegt. Bet vai ilglaicīgu?

Var, protams, atzīmēt Porziņģa maiņu, kuras rezultātā Dalasā nonāca Bertāns un Spensers Dinvidijs. Ņemot vērā “Mavericks” sasniegto, daudzi steigs apgalvot, ka no šīs maiņas ieguva tikai viņi. Konferences fināls tika sasniegts un Dinvidijs bija labs palīgs ar vidēji 14,2 punktiem un 3,6 piespēlēm partneriem.

Bet Porziņgis tā arī neuzspēja aizvadīt nevienu spēli kopā ar “Wizards” zvaigzni Bredliju Bīlu. Tiesa, eksperti gan “burvjus” tāpat neieceļ starp līgas potenciālajiem trokšņu cēlājiem arī gaidāmajā sezonā.

Turpinot par Dinvidiju. Viņš arī bija otrajā vietā komandā “isolation plays” rādītājā, vidēji mačā izspēlējot 2,9 šādas pozīcijas. Nākamais aiz Dončiča, kuram tādas bija 6,3. Un, lai arī Dinvidijs regulārāk laukumā devās no soliņa nekā starta pieciniekā, savu lietderību spēlē viens pret viens viņš apliecināja, kas bija viens no mērķiem, viņu iegūstot. Vienā “isolation play” viņš vidēji guva 1,15 punktus, kas ir labs rādītājs.

Taču šajā “play-off” skrējienā džokera kārts bija Džeilens Bransons. Viņam šajā kampaņā vidēji mačā gūti 21,6 punkti. Viņš vasarā komandu gan pametis, piekrītot ļoti dāsnam Ņujorkas “Knicks” piedāvājumam (104 miljoni ASV dolāru uz četrām sezonām).

Jāatzīmē arī komandas labā precizitāte no tālmetienu līnijas – 38%. Tas bija labākais rādītājs starp visām komandām, kuras pārvarēja pirmo kārtu. Lielu artavu tajā deva Maksi Klebers, Dorians Finnijs Smits un Redžijs Buloks, kuri meta ar augstu precizitāti.

Tikmēr Bertāns savu ritmu nespēja atrast arī izslēgšanas spēlēs, kur piedalījās visās 18 un laukumā vidēji pavadīja vien 10,7 minūtes, izceļoties ar 4,1 punktu.

Vasaras darbs – sastāvs un izredzes uzlabotas?

“Mavericks” vasarā ievērojami papildināja savas rindas garajā galā, savā īpašumā iegūstot Kristianu Vudu no Hjūstonas “Rockets”. Godīgi sakot, tas viņiem izdevās par ļoti mazu cenu. Pretī tika atdoti vairāki soliņa “sildītāji” Bobana Marjanoviča, Treja Burka, Sterlinga Brauna un Markīsa Krisa personās, kā arī šīs vasaras 26. drafta izvēle Vendels Mūrs.

Vudss pēc karjeras sezonas, kas bija vēl gadu iepriekš, nedaudz samazināja savu rezultativitāti (no 21 uz 17,9 punktiem). Tomēr viņš spēj būt ļoti noderīgs abos laukuma galos. Tāpat tālmetienus viņš realizēja ar 39% precizitāti (1,9 no 4,9 ik maču), vidēji spēlē uzlika bloku un izcīnīja 10,1 atlēkušo bumbu.

Pirmās indikācijas ir tādas, ka viņš varētu nākt no soliņa, būdams sestais spēlētājs. Tas gan, visticamāk, netraucēs viņam tāpat iekrāt solīdu spēles laiku. Iespējams, viņš piesaistīts ar domu kā Porziņģa aizstājējs. Bet te ir viena nianse. Daudziem ekspertiem patīk norādīt uz Porziņģa nepietiekamo aktivitāti groza tiešā tuvumā, spēlējot pret to ar muguru. Statistika liecina, ka pērn “Mavs” rindās Porziņģis vidēji mačā četras reizes spēlēja postā, bet metienus no šādas pozīcijas realizēja tikai ar 37,3% precizitāti.

Savukārt Vudss ar muguru pret grozu pērn spēlējis vēl mazāk – tikai 1,6 reizes ik maču, bet realizējis šādu metienus ar 58%. Tas nozīmē, ka “Mavericks” atsakās no klasiskās centru pielietošanas? Ņemot vērā arī augsto precizitāti tālmetienos, šķiet, Vudss ņemts ar skaidru domu. Iespējams, Džeisonam Kidam Porziņģis palika pārāk nekustīgs. Kas to lai zina?

Visticamākā versija gan ir tā, ka organizācijas vadība bija sapratusi, ka Dončiča – KP duets tomēr nebūs nekāds Novickis – Nešs, un ka komanda jābūvē tikai un vienīgi ap slovēņu brīnumbērnu, kurš tikai trešajā savā sezonā līgā spēja komandu aizvest tur, kur tā ilgi nebija bijusi. Un tā arī notika.

Ja Vuda maiņu var uzskatīt par labu darījumu, tad brīvo aģentu tirgū “Mavericks” bija klusa. Skaļākais notikums, kas saistīts ar “Mavs” un bija kontekstā ar spēlētāju pārejām, bija Bransona aiziešana. Viens no diviem jaun – parakstītajiem Dalasas kluba spēlētājiem ir veterāns Džavails Makgī ar trīs sezonu līgumu 34 gados, kuram pagaidām tiek prognozēta starta centra loma. Bet izšķirošie brīži laukumā – Vudam.

Foto: TT

Arī caur draftu neizdevās pastiprināties, kas ir atskaņas vēl no Porziņģa maiņas, kad vēl viņš pārcēlās no Ņujorkas, un tika atdotas daudzas nākotnes drafta izvēles. Tāpēc “Mavericks” organizācijai par vasaras darbu 10 baļļu sistēmā varētu ielikt mērenu četrinieku.

Bet varbūt viss nemaz nebūs tik slikti. Protams, Bransona aiziešana no pirmā acu skatiena var šķist kā liels trieciens. Tomēr statistika liecina, ka ar viņu laukumā “play-off” spēlēs komanda kopumā iemeta par 56 punktiem vairāk nekā bez. Tas liecina, ka Bransons bija labs palīgs, bet ne spēles mainītājs. Turklāt, šo vietu var ieņemt arī Dinvidijs, kuram ir visas dotības to izdarīt.

Komanda arī pirms pāris dienām piesaistījusi argentīnieti Fakundo Kampaco, ar kuru Dončičs spēlēja kopā 2017./18. gada sezonā vēl Madrides “Real” rindās. “Mavericks” vadība tic, ka viņš var pildīt trešā saspēles vadītāja funkcijas, turklāt viņam ir labas attiecības ar Dončiču. No otras puses skatoties, aizvadītajā sezonā Denverā “play-off” viņš izkrita no rotācijas, pavadot laukumā kopā vien padsmit minūtes visos mačos kopā…

Ja skatāmies uz konkurentiem, tad daudzas vienības paliks tikai labākas. Losandželosas “Clippers” ierindā būs Kavai Lenards, Denveras “Nuggets” atgriezīsies Džamals Marejs, arī otra Losandželosas komanda “Lakers” pie labas veselības ir bīstama. Tāpat Ņūoerlānas “Pelicans” un atgriezies ir Zaions Viljamsons. Protams, lielais jautājums – vai viņš spēs izvairīties no lielām traumām?

Arī “Warriors” kodols ir palicis un vesels ir Džeimss Vaismens. Jūtas “Jazz”, protams, palikusi vājāka, vasarā aizmainot savus līderus Donovanu Mičelu (uz Klīvlendas “Cavaliers”) un Rūdiju Gobēru, kurš gan palicis Rietumu konferencē un noteikti padarīs spēcīgāku Minesotas “Timberwolves”. Tas nozīmē, ka cīņa par labāko sešinieku, lai izvairītos no “play-in” spēlēm, būs daudz spraigāka nekā pērn. Nemaz nerunājot par “play-off” cīņām, kur katra kārta solās būs intriģējoša.

Un arī “Mavericks” kontektstā tiek prognozēts, ka komanda cīnisies par labako sešinieku. Neskatoties uz to, ka Dočičs ir viens no galvenajiem līgas vērtīgākā spēlētāja balvas kandidātiem.

Bertāna potenciālā loma

Latviešu uzbrucējam vēl ir spēkā līgums uz vismaz divām sezonām, kā arī trešajā ir “early termination option”, kas nozīmē, ka abas puses var vienoties par līguma pārtraukšanu. No tāda viedokļa uztraukties nav par ko – līgums ir kabatā un tur ir diezgan drošas pozīcijas, kuras gan var tikt apdraudētas.

Tas var notikt, ja Bertāns turpinās būt vien “10 minūšu spēlētājs”, kā tas bija “play-off”. Piekritīsiet – diezgan dārgi sanāk, jo šajā un nākamajā sezonā viņam algas čekā tiks pārskaitīti attiecīgi 16 un 17 miljoni ASV dolāru un gūti 5,3 punkti regulārajā sezonā, bet “play-off” vēl mazāk. Un tas ir par maz tāda līmeņa līgumam.

Ja šādi tas turpināsies, Bertāns varētu būt nopietns kandidāts uz līguma izpirkšanu. Pat neskatoties uz to, ka Dalasas kluba īpašnieks Marks Kjūbans nekad nav bijis nasks uz tādiem soļiem. Tomēr komandas vadība var saprast – par tādu naudu ir iespējams piesaistīt spēlētāju, kura ieguldījums var būt ļoti nozīmīgs augstu rezultātu sasniegšanā. Par tādu naudu var iegūt ko vairāk.

Vairāki apskatnieki arī norādījuši uz viņa vājo aizsardzību postā, ņemot vērā viņa pozīciju laukumā. Saprotams arī, ka viņš ir snaiperis un no viņa netiek gaidīta spēle groza apakšā, tomēr ar 2,07 cm augumu viņam ir jāsedz fiziski spēcīgāki garie spēlētāji. Bet Dāvis to cenšas kompensēt ar aktīvu kustēšanos un to izcēluši arī “Mavericks” kluba apskatnieki, kuri uzteic latvieti par aktivitāti. Vienlaikus piebilstot – pagaidām tas ir arī viss, ko viņš šobrīd ir piedāvājis…

Foto: TT

Ja cenšamies atrast pozitīvas iezīmes, tad Bertāns visbiežāk starp visiem “Mavs” spēlētājiem aizsardzībā nonāca “isolation plays” pozīcijā – vidēji mača piecas reizes. Un grozu viņš spēja aizsargāt 90% gadījumu. Tas ir labs rādītājs.

Bertānam iepriekš parādīt savu labāko sniegumu traucējuši arī savainojumi. Atgūstot metiena “garšu”, kas būtu, ja viņš spētu ik vakaru komandai piedāvāt divus līdz trīs trejačus, labi nospēlējot aizsardzībā, viņam ir iespējas izkarot vietu rotācijā. Tā uzskata vairāki Ziemeļamerikas mediju apskatnieki. Un arī viņa naudīgais līgums vismaz šobrīd spēlē par labu, proti, no viedokļa, ka tas spiež “Mavericks” vadībai tomēr nedaudz paciesties ar Bertānu.

Gaidāmās prognozes ESPN platformā par Bertānu gan ir pozitīvākas par to, ko redzējām laukumā aizvadītajā sezonā. Tie ir vidēji gūti ap deviņiem punktiem un ap 20 minūtēm. Vai latvietis šīs prognozes piepildīs?

sportapils