Ar Madrides “Real” triumfu ar 1:0 pār “Liverpool” noslēdzies 2021/.22. gada sezonas UEFA Čempionu līgas fināls. Tā bija 14. Eiropas prestižākā klubu turnīru trofeja Karaliskā kluba vēsturē. Līdz ar šo uzvaru rekordu grāmatās iegāja ne tikai pati organizācija (kura gan tur jau atrodas un turpina savu vēsturi veidot katru gadu), bet arī vienības stūrmanis Karlo Ančeloti un vairāki spēlētāji.
Ko šis triumfs pateica par “Real” un Eiropas klubu futbolu? Vai var uzskatīt, ka “Real” ir varenākā šī sporta veida organizācija, ko pasaule līdz šim pieredzējusi? Un kādus nospiedumus vēstures grāmatās atstās 28. maija vakars Parīzē.
Mača sākums – ar specnaziešiem un asaru gāzi
Ilgi gaidītā spēle nesākās laikā, proti, 21:00 pēc Parīzes laika (Latvijā tie ir 22:00), bet gan 36 minūtes vēlāk, jo stadionā “Stad de France” Liverpūles kluba fani sarīkoja nekārtības. Oficiālais iemesls – “fanu pārāk vēlā ierašanās uz notikuma vietu”. Kā izrādījās, tad problēma bija tajā, ka stadiona apsardze pārāk ilgi pārbaudījusi cilvēkus pirms ieiešanas, tostarp esot bijusi liela problēma ar it kā viltotām biļetēm – to ir bijis lielā daudzumā.
Šī iemesla dēļ aiz stadiona vārtiem bija spiesti palikt vairāki tūkstoši Liverpūles pilsētas kluba fani. Bet tikai fanus vainot nebūtu korekti, jo vairāki akreditētie žurnālisti dalījās ar iespaidiem, ka arī apsardzes un policijas darbinieki savu darbu varējuši veikt augstākā līmenī.
Situācija pakāpeniski kļuva aizvien nokaitētāka, līdz tūkstošiem atnākušo cilvēku nolēma rīkoties pēc saviem ieskatiem. Proti, šturmēt stadiona vārtus, lai uzspētu laikā ierasties savās vietās. Un šturma gājienā devās arī ļaudis, kuriem biļešu nemaz nebija. Latviešiem ierasts šādas situācijas apzīmēt ar slāviskas izcelsmes vārdu – bardaks.
Čempionu līgas fināla haoss: policija pūš piparu gāzi nevainīgiem līdzjutējiem
Eskalācija notika tiktāl, ka uzraugošo iestāžu pārstāvji vairs to nekontrolēja, līdz ar to darbībā tika pielietota arī asaru gāze. Sadursmēs ar policiju tika aizturēti aptuveni 70 cilvēku, un tās turpinājās arī spēles laikā. UEFA situāciju skaidroja pēc pirmā paziņojuma, ka spēles sākuma aizkavēšanās tomēr saistāma ar drošības draudiem, bet pēc notikušā sekojošajā paziņojumā oficiālā nostāja bija šāda: “Biļešu turniketu “Liverpool” pusē bloķēja vairāki tūkstoši fanu, kuri bija iegādājušies viltotas biļetes. Spēles sākuma kavēšanu izraisīja līdzjutēju vēlā ierašanās stadionā.” Tāpat organizācija apstiprināja, ka haosa likvidēšanai tika pielietoti arī ar spēku saistīti līdzekļi, tostarp asaru gāze.
Lai vai kā, vairāki ārzemju mediji gan ziņoja, ka pie vainas neesot bijuši tikai fani. Arī drošības iestāžu darbs vērtējams kā ļoti kristisks, tāpēc šoreiz būtu jāpriecājas, ka iztika bez cilvēku upuriem. Tomēr slimnīcā tika nogādāti gan desmitiem fanu, gan arī policistu un apsargu.
Par spēli
“Liverpool” jau no pirmajām minūtēm piederēja iniciatīva, kontrolējot vairāk bumbu un izdarot vairāku sitienu. Lieliski vārtos darbojās “Real” vārtu vīrs Tibo Kurtuā. 21. minūtē Manē norībināja “Real” vārtu stabu.
Bet zīmīgi – kad Madrides klubs izveidoja pirmo nopietno uzbrukumu uz pretinieku vārtiem vien puslaika izskaņā, tad uzreiz guva vārtus. Tos gan neieskaitīja pēc VAR izmantošanas, jo Karims Benzema atradās aizmugures stāvoklī. Tiesa, par to vēl šodien daudzi eksperti lauž šķēpus. Tik pat labi vārtus varēja arī skaitīt, jo Benzema epizodē vairāk nepiedalījās.
Otrais puslaiks turpinājās ierastā manierē, bet 59. minūtē “Real” atklāja spēles rezultātu. Turpinājumā lieliska iespēja panākt neizšķirtu bija Salāham, taču meistarklasi demonstrēja Kurtuā. Un viņš to turpināja līdz fināla svilpei, kas vēstīja – “Real” izcīna savu 14 prestižāko Eiropas klubu trofeju! Interesanti, ka sitienu attiecība bija 23:3 par labu “Liverpool”. Un madridistes pārkāpa noteikumus vien septiņas reizes… Interesants fakts arī par “Liverpool” līderi Salāhu. Skaitot visu turnīru fināla mačus kopā (skaitās arī vietējās kausu izcīņas), pēdējās 11 spēlēs, neskaitot realizētus 11 metru soda sitienus, Salāhs nav izcēlies ne reizi. Lielākais spoks uz lielās skatuves?
Kāpēc to ir svarīgi pieminēt, un kāpēc vispār bija jāatgādina notikumi fināla mačā? Jo “Real” nospēlēja tā, kā to darīja visas sezonas laikā! Un par to jau nākamajā nodaļā.
“Real” panākumu atslēga – disciplīna un izcila momentu realizācija
Pirms pievēršamies visu skaidrojumu mātei, statistiskas kundzei, atcerēsimies “Real” ceļu līdz uzvarai visā turnīrā. Tas bija teju identisks, kā spēles ritējums finālā. Tikai šoreiz viņiem nebija jāatspēlējas.
Pirmajā kārtā pretī stājās Parīzes “Saint – Germain” ar Lionelu Mesi un Kiliānu Mbapē (kurš vēl tikai nesen Madrides klubu “uzmeta”) priekšgalā. Pirmais mačs Parīzē, šķiet, bija viens no neizteiksmīgākajiem “Real Madrid” vēsturē. Sasniegts antirekords izdarīto sitienu skaitā – tikai trīs un neviens vārtu rāmī, kā arī izdarīto piespēļu soda laukumā skaitā, proti, tādas bija tikai deviņas. Visu spēli dominēja PSG, kas gan pārsvaru spēja pārvērst tikai vienā vārtu starpībā – 1:0.
Arī atbildes mačs Madridē neiesākās labi, puslaikā PSG panākot 1:0 un divu spēļu summā 2:0. Taču otrajā spēles daļā sekoja Benzema benefice – “hat – trick” un tikšana tālāk. Ņemot kopā abas spēles, sitienu attiecība bija 31 pret 13 Parīzes kluba labā.
Arī turpmākajās kārtās bija vērojama līdzīga aina. Ceturtdaļfinālā pret Londonas “Chelsea”, lai arī pirmais mačs Londonā noslēdzās ar 3:1 par labu “Real”, otrajā bija nepieciešams papildlaiks. Jo vienu brīdi mājinieki bija nonākuši iedzinējos 0:3. Tad Rodrigo vārti un Benzema papildlaikā jau panāca derīgo 2:3 un pusfinālā stājās pretī ilgstošais principiālais pretinieks trenera personā Peps Gvardiola un Mančestras “City”. Divās spēlēs pret “Chelsea” sitienu attiecība 18:48 par sliktu “Real”.
Pirmā spēle Mančestrā sagādāja vārtu birumu – 3:4 un “Real” atkal uz mājām posās kā iedzinēji. Otrais mačs arī prasīja papildlaiku. “City” atkal spēja pirmie izvirzīties vadībā, turklāt izdarot to 73. minūtē. Uzdevums šķita smags – vismaz divi goli. Un uz maiņu devās Rodrigo, kura divu vārtu benefice nodrošināja papildlaiku, kurā atkal Benzema nokārtoja uzvaru savai komandai. Sitienu attiecība – 22:44 par labu “City” divās spēlēs. Šeit Kurtuā uzstādīja personīgo rekordu UEFA ČL spēlēs izdarīto seivu daudzumā – astoņi. Un mačā pret “Liverpool” viņš to “pārsita” uz deviņiem seiviem, kas ir arī visa turnīra labākais rezultāts finālspēlē šajā rādītājā!
Ko tas parāda par “Real” stilu? Nav svarīgi, cik sitienus izdari, bet cik precīzus! Protams, var spekulēt, ka pa ceļam uz finālu tika pieņemti vairāki neviennozīmīgi tiesnešu lēmumi. Daudzuprāt, par labu tieši “Real” klubam. Tomēr statistiska ir nepielūdzama – visos mačos iniciatīva un teritoritoriālais pārsvars allaž piederēja vairāk pretiniekiem, tomēr Karlo Ančeloti vienmēr spēja atrast pareizos risinājumus gan taktiski, gan izdarot īstās spēlētāju maiņas! Un fināls jau bija tikai spogulis “play-off” stadijā redzētajam. Tiesa, finālā bumbas kontrole beigās abām komandām esot bijusi vienāda – 50 pret 50 procentiem.
“Real” iespētais, ejot no mača uz maču, skatoties statistikas ailēs, liekas kaut kas prātam neaptverams. Allaž atspēlējušies, allaž bijuši iedzinējos (izņemot vienu izlaisto uzvaru), turklāt nevienā spēlē nav dominējuši no sākuma līdz beigām… Bet uzvarētājus nenosoda.
“Real” triumfs vēstures grāmatās
Līdz ar šo uzvaru “Real” ieguva 14. šāda līmeņa kausu! Tādējādi tuvākie sekotāji “AC Milan” ir apsteigti par divām reizēm, jo šī kluba īpašumā ir septiņas šāda līmeņa trofejas. Teju neiespējams liekas fināla spēļu uzvaras procents. “Real” uzvarējis 14 no 17 fināliem, kas ir 82,3%! Tuvākie sekotāji ar vismaz trīs fināla mačiem ir “Chelsea”, kas pacēlusi kausu divās no trim reizēm (66,7%), un Amsterdamas “Ajax” (4/6 un 66,7%). Ja par atskaites punktu ņemt tikai 21. gadsimtu, tad tajā finālspēlēs “Real” nav zaudējis – seši no sešiem!
Zīmīgi, ka pēdējo reizi finālā “Real” zaudēja 1981. gadā. Un Parīzē. Un pret “Liverpool”. Pēc tam līdz nākamajam finālam bija jāgaida 18 gadi, toties tagad ir iesākt fantastiska sērija – astoņi uzvarēti fināli pēc kārtas! Parīze vispār Karaliskajam klubam ir īpaša vieta Eirokausu kontekstā. Tur tālajā 1956. gadā tika iegūts pirmais Eiropas čempionu kauss, kas iezīmēja vecās ēras dominances sākumu – pieci tituli pēc kārtas. Tomēr jaunājā ērā vēl vienu reizi “Real” izcīnīja kausu cīņā ar “Valencia” “Stad de France” stadionā.
Te gan jāatzīmē, ka starptautiskajā arēnā Spānijas klubi ir dominējoši. Pēdējā 21 gada laikā “La Liga” klubi ir piedalījušies 17 UEFA ČL vai Eiropas līgas finālos pret citu valstu klubiem un… katrā no tiem ir uzvarējuši. Katrā!
Lieki piebilst, ka “Real” ir vienīgais klubs, kam UEFA ČL ērā ir izdevies triumfēt trīs sezonas pēc kārtas (2016, 2017, 2018). Ja skaita vēl 2014. gada titulu, tad pēdējo deviņu gadu laikā pieci ir izcīnīti ar “Real” futbolistu rokām (kājām – precīzāk). Kas šo faktu padara vēl iespaidīgāku? “Real” vārds nav atrodams pēdējo 10 gadu visvairāk transfēros naudu iztērējušo klubu vidū! Pat ne 20… Bet šajā ČL kampaņā uzveiktie pretinieki visi atrodas top 15, tostarp 2. un 3. vietā atrodas attiecīgi “City” un PSG. Te jāatzīmē, ka tika rēķināta iztērētā / ienākošā (proti, saņemtā par transfēriem) summa.
Pēc šīs formulas “Real” ir 25. vietā ar neto izmaksām 179 miljoniem eiro. Tātad – plānveidīgi veidots kodols, nav notikusi tik liela mētāšanās ar naudu un spēlētājiem, vienlaikus arī aizejošos nepalaižot par brīvu un iekasējot naudu kluba kasē. Gudra politika!
Visos šajos piecos titulos klāt bijis lieliskais pussargu trio – Luka Modričs, Kasemiro un Tonijs Kross. Šobrīd ar pieciem ČL tituliem var lepoties tikai 10 spēlētāji. Neskaitot iepriekš minētos, vēl citi šī brīža “Real” pārstāvji Benzema, Načo, Dani Karvahals, Garets Beils, Isko, Marselu, kurš gan jau paziņojis, ka pēc kopā visos turnīros izcīnītām 25 trofejām klubu atstās un, protams… Krištianu Ronaldu! Un Ronaldu ir arī vienīgais, kurš visus piecus titulus izcīnījis, būdams arī turnīra labākais snaiperis!
Un nedrīkst aizmirst arī par Ančeloti. Viņš ar “Real” izcīnīja titulu ceturto Čempionu līgas titulu, kļūdams par vienīgo treneri, kuram tas ir izdevies. Divas reizes tas viņam izdevās ar “AC Milan” (2003, 2007) un divas ar “Real” (2014, 2022). Zīmīgi, ka otrajā vietā ir Zinedins Zidans, kurš piedalījās “Real” “three – peat”.
Varenākais klubs pasaules futbola vēsturē?
Protams, ne jau tikai sniegums Čempionu līgā ir tas, kas ļauj kubu saukt par patiesi veiksmīgu, tomēr gana nopietns arguments tas ir, jo tā ir lielākā skatuve klubu futbolā. Tas mijiedarbojas kopā ar panākumiem vietējā līgā. Un arī te paskatīsimies, kur “Real” atrodas uz kopējā fona. Tas, ka “Real” ir titulētākais klubs uz Eiropas starptautiskās skatuves, ir noskaidrots. Bet kā ir, ja sasniegumu sarakstam pievieno vietējā čempionātā iespēto? Jo nereti ir tā – triumfs “La Liga” ir primārais, kas jāpaveic. Ja izdodas arī Čempionu līga, vai tikai – tas kā tāds mierinājums. Ļoti salds, teiksim kā ir.
Par salīdzinājumu ņemsim Eiropas top 5 līgu (“La Liga”, “Serie A”, “Premier League”, “Bundesliga” un “Ligue 1”) jeb piecu “lielo vaļu” vietējos čempionātus. Jo līdzīgi arī kā ir ar “Zelta zabāku”, kas tiek piešķirts Eiropas līgu rezultatīvākajam spēlētājam, top 5 līgās gūtie vārti tiek reizināti ar lielāku koeficientu nekā vidēja līmeņa, par zemāko nemaz nerunājot, kur tie nereizinās vispār…
“Real” kontā ir 35 “La Liga” tituli un 19 Spānijas kausi. Vairāk titulu savā līgā ir tikai “Vecajai Sinjorai” jeb Turīnas “Juventus” – 36. Taču te var piemetināt klāt vēl citu statistiku – “Real” ir arī 24 sudrabi, bet “Juventus” 20. Un, protams, UEFA ČL, kur itāļu klubs triumfējis divas reizes, bet vēl septiņas zaudējis finālā.
Premjerlīgas klubi nestāv klāt. Tur līderos ar 20 zeltiem ir Mančestras “United”. Francijā jeb “Ligue 1” uzreiz trīs vienības ar 10 tituliem (PSG, “Marseille” un “St. – Etienne”). Tuvu ir Minhenes “Bayern” ar 32 Bundeslīgas tituliem un sešiem Čempionu līgas (piecas reizes zaudēts finālā).
Grozi kā gribi – sasummējot visu kopā, panākumus uz starptautiskās skatuves + dominanci vietejā līgā, titulētāka kluba starp Top līgu pārstāvjiem nav…
Kas tālāk?
Iepriekš minēts, ka “Real” pēdējo 10 gadu laikā transfēru attiecībā “iztērēts / iekasēts” atrodas “vien” 25. vietā ar iztērētiem 179 miljoniem eiro. Protams, nedrīkst aizmirst par iespaidīgo “Real” mājvietas “Sandiago Bernabeu” rekonstrukciju, kas izmaksās no 800 – 900 miljoniem eiro. Tajā paredzēts, ka dažādi pasākumi norisināsies vismaz 300 dienas gadā un tas būs viens no modernākajiem stadioniem pasaulē un vispār kā arhitektūras šedevrs kopumā.
Runājot par spēlētāju migrāciju, arī šī vasara neizskatās, ka nesīs klubam lielus zaudējumus. Līgums šajā vasarā noslēdzas četriem spēlētājiem pēc transfermarkt.com pieejamajiem datiem – Modričam, Isko, Beilam un Marselu. Pēdējais jau paziņojis par savu aiziešanu no kluba, Modričs ietur pauzi, vienlaikus liekot noprast, ka, visticamāk, paliks, bet Beils un Isko, lai abi piedod man, ir aizstājami. Ņemot vērā, ka “Real” rindās ir uzlecošās zvaigznes Vinisuss Juniors un Rodrigo.
Šķiet, ka “Real” savas sāpīgākās aiziešanas jau pārdzīvojis. Aizvadītajā vasarā aizgāja Serhio Ramoss, vēl pirms pāris – Ronaldu. Taču kā izrādās, aizstājēji atrasti nevis caur transfēriem, bet vienkārši uzticoties esošajiem spēkiem vai dodot iespēju jaunajiem talantiem!
Ārzemju medijos izskanēja runas, ka “Real” cenšas piesaistīt Mbapē un Ērlingu Hālandu. Pirmais jau paspējis vienoties ar PSG. Runā, ka summa esot 300 miljonu parakstīšanas bonuss, kā arī 100 miljonu sezonas alga. Turklāt jaunais francūzis būs tiesīgs piedalīties arī komandas komplektācijā – apstiprināt vai noliegt kāda spēlētāja iegādi vai pārdošanu. Diezgan “sālīti” vien 23 gadus jaunam spēlētājam. Līgums noslēgts uz trīs gadiem. Tikmēr Hālands nolēmies pievienoties Mančestras “City”.
Skaidrs, ka “Real”, ja vēlēsies noturēt esošo līmeni, noteikti būs nepieciešami pastiprinājumi. Krosam ir 32, Modričam 36 un Benzema 34 gadi. Ir arī daudzi 30 – gadnieki vai tuvu tam. Vienlaikus vienībā ir vairāki jaunie talanti. Apvienojumā ar jauniem pirkumiem “Real” pavisam droši var cerēt uz līdzīgiem panākumiem. Taču arī pretinieki nesnauž. Spānijā, šķiet, lēnām atgūstas “Barcelona”. Un arī Čempionu līgas kontekstā vismaz seši, septiņi klubi kā vienīgo mērķi sezonas noslēgumā ir izvirzījuši triumfu! Nākamā sezona solās būt ne mazāk intriģējoša, bet viss sāksies vasarā. Proti – transfēru tirgū. Bet šobrīd vienkārši jāieskatās vēstures ierakstos – “Real” ir titulētākais klubs. Vai tuvākajā laikā kāds spēs tam pietuvoties?