Vai tenisa pasaulē gaidāma liela reforma?

Tenisa aprindās jau sen klīst runas par esošās kārtības reformēšanu. Vīriešu teniss pelna daudz, sieviešu maz. Paralēli arī jācīnās par sieviešu kārtas pārstāvju diskriminācijas novēršanu, vienlaikus to sabalansējot ar reālo situāciju tirgū, proti, aktīvisti pauž sašutumu kāpēc vīrieši pelna vairāk nekā sievietes, bet biznesa cilvēki pretī liek skaitļus un auditorijas interesi. Pandēmijas izplatība pasaulē likusi “lielajiem vīriem” sarosīties un ATP (Association of Tennis Professionals) nākusi klajā ar 92 lappušu garu stratēģiskās attīstības plānu, kas paredz ierastās kārtības maiņu. Plāns sevī iekļauj arī WTA (Women’s Tennis Association) vadības apvienošanu ar ATP, kas otrajiem nav izdevīgi, tomēr koronavīruss skatu uz dzīvi ir ievērojami mainījis. Kāds ir reformas piedāvājums, un vai tas spēs atrisināt daudzu gadu laikā samilzušos jautājumus?

Neskaitot ATP izrādīto iniciatīvu, arī spēlētāju un viņiem pietuvinātu funkcionāru vidū radusies ideja par spēlētāju arodbiedrības izveidi līdzīgi kā tas ir Nacionālajā hokeja līgā (NHL) un Nacionālajā basketbola asociācijā (NBA). Mērķis ir aizstāvēt tos sportistus, kuri negozējas ranga labāko simtniekā, tāpēc esot atkarīgi no sponsoriem, vietējām federācijām un citiem apstākļiem. Kāpēc tāda rosība atlētu vidū? Jo šobrīd vairums uzskata, ka turnīru rīkotāji ir pārāk kūtri uz dalīšanos ar ienākumiem, ko viņiem rada kas? Tieši tā – spēlētāji! Un runa nav tikai par grandiem, bet visiem ir skaidrs, lai noorganizētu lielāku vai mazāku turnīru, ir nepieciešami vismaz ap 100 dalībniekiem (ieskaitot kvalifikācijas).

Lai arī ATP turnīros un tagad jau arī “Challenger” līmenī principā dzīvošanas izdevumi ir apmaksāti (viesnīca, ēdināšana, transports uz kortiem), tomēr turnīru bosi aizvien lielāko daļu naudas pīrāga patur sev. No šī iepriekš minētā plāna varēja uzzināt, ka profesionālais teniss (gan sieviešu, gan vīriešu) kalendārā gada ietvaros gūst ieņēmumus 2,2 miljardu dolāru (1,9 miljardu eiro) apmērā. Kā rodas šī summa? 34% no kopējiem ieņēmumiem sastāv no biļešu tirdzniecības, 30% turnīru rīkošanas tiesības, 29% sponsoru nauda, bet 7% no citiem avotiem. WTA īpatsvars šajos 2,2 miljardos ir tikai 9%. ATP nopelna gandrīz četras reizes vairāk – 33%, bet līderi ir “Grand Slam” raudzes turnīri, kas ģenerē 58% no kopējās naudas.

Līdz ar to pirmais posms ietver pāreju uz vienādu turnīru peļņas sadali starp spēlētājiem un organizatoriem. Šobrīd tādas kārtības nav. Katra turnīra rīkotājiem būtu jāiziet neatkarīgs audits un jāuzrāda finansiālie pārskati tūres vadībai un spēlētājiem. Tiesa, šobrīd gan tas attiecas tikai uz ienesīgākajiem ATP turnīriem, kas ir “Masters” sērijas, taču laika gaitā šo modeli varētu piemērot visu līmeņu turnīros.

Tiek pieņemts, ka vairāki “Masters” pasākumi līdz ar to kļūs garāki. Ja iepriekš tie aizvadīti vienas nedēļas ietvaros, tad tagad to norise varētu pagarināties līdz 11 vai 12 dienām. Turklāt, tiek apsvērta ideja par jauna šādas raudzes turnīra izveidi, kas notiktu uz zālāja. Pagarināto “Masters” sacensību otro nedēļu laikā ir plānots rīkot “ATP 250” turnīrus, kuri saņems ATP subsīdijas. Tas sniegs iespēju rangā zemāk esošajiem spēlētājiem nopelnīt papildus naudu.

Tāpat jaunizstrādātais plāns ietver arī sacensību organizēšanas tiesību apvienošanu, lai maksimāli palielinātu peļņu. ATP vēlas sadarboties ar “Grand Slam” (tie ir autonomi veidojumi) un WTA, lai kopīgi pārdotu TV tiesības. Un par iemeslu tam kalpo iepriekš minētie skaitļi par ienākumiem, kur lauvas tiesu “nogrābj” “Grand Slam” turnīri, savukārt pastarīšu lomu ieņem sieviešu teniss.

Vēl viens no vēlamajiem jauninājumiem ir organizēt vienotu spēļu datu pārdošanu totalizatoriem un citiem patērētājiem. Pēc ekspertu aplēsēm, tam vajadzētu dubultot peļņu tuvāko trīs līdz piecu gadu laikā.

Saprotams ir viens – kamēr ATP un WTA organizācijas ir viena no otras nodalītas, apvienošanās kādam vienmēr būs mazāk rentabla. Protams, šobrīd šajā kontekstā var runāt par vīriešu tūri, tomēr  tā ne vienmēr ir bijis. Piemēram, 2000. gadu sākumā WTA tūre bija daudz populārāka nekā ATP un toreiz vīriešu tenisa kūrētāji “meta makšķeres” ar cerību, ka WTA uzķersies, un piedāvāja rīkot vairāk kopīgu turnīru, uz ko gan tā laika WTA vadītājs Kevins Volfs sacīja: “Tagad ir gudri vīriešu sacensībām piesaistīt sievietes, un viņi to saprot.” Tiesa, nevienam nav kristāla bumba, kurā var ielūkoties nākotnē, un šobrīd tieši WTA būtu lielākā ieguvēja no apvienošanās.

Tas gan nemaina esoša WTA vadītāja Stīva Saimonsa skepsi, kurš izteicies sekojoši: “Šeit nav runa par to, kura no tūrēm “paņems” visu teritoriju. Abu organizāciju apvienošana, vadoties pēc mūsdienu globālās situācijas, ir ļoti jēdzīga un vēlama. Drīzāk esmu šīs idejas piekritējs, nevis noliedzējs. Tomēr tas nedrīkst notikt tā, ka mūs vienkārši nopērk vai pievieno kādam klāt. Šis nav WTA glābšanas plāns, jo mēs varam izdzīvot arī paši. Tomēr raugoties no biznesa un pārvaldības viedokļa, tas būtu racionāls lēmums. Vienlaikus, lai to realizētu, ir jāatrisina ļoti daudz jautājumu un tas nebūs viegli.”

Liels šīs idejas aizstāvis ir leģendārais Rodžers Federers: “Es domāju, ka ir pienācis laiks vīriešu un sieviešu tenisam apvienoties. Un es nerunāju par jauktajām sacensībām, bet gan par divu pārvaldes struktūru (ATP un WTA) apvienošanu, kas kontrolē vīriešu un sieviešu profesionālās tūres. Domāju, ka ieguvēji no tā būtu visi, it īpaši fani.”

Normālos apstākļos apvienošanai būtu daudz šķēršļu. Bet koronavīruss ir situāciju un apstākļus padarījis ne-normālu, un tas, ka runas par apvienošanos pastiprinās, iespējams, parāda, cik viss ir slikti. Pēc visa spriežot, apvienošanās notiks uz pilnīgas tenisa ierastās kārtības restartēšanas fona. Daži no turnīriem no kalendāra pazudīs, bet jaunajā parādīsies vairāk turnīru, kuros startē abu dzimumu pārstāvji. Naudas balvas daudzviet izlīdzināsies, bet ne vīriešu turnīros, jo ekonomiskās krīzes dēļ nauda aizplūdīs dažādos virzienos.

Ja raugāmies uz potenciālajām izmaiņām no fanu viedokļa, tad cietēji būs to pilsētu iedzīvotāji, kuru rīkotie turnīri pazudīs no tūres kalendāra. Un tādi būs. Realizējot reformu arī televīzijas tiesību jautājumos, tas gan varētu nākt par labu līdzjutējiem, kuri nav naski uz ceļošanu un maču vērošanu klātienē. Kāpēc? Jo sākoties pandēmijai un vēlāk atsākoties spēlēm bez skatītajiem, vairāku TV kanālu piedāvājums bija sadrumstalots un nesaprotams. Kā piemēru atkal var mest WTA lauciņā, kura arī pārvalda savu TV kanālu. Vecas spēles, vecs saturs, maz atjauninājumu… Centralizējot translāciju tiesības, augs arī sniegtā pakalpojuma kvalitāte.

Ja apvienošanās notiks, tad jācer, ka jaunajā veidojumā vadības groži būs ATP funkcionāru rokās, kuri ir pierādījuši, ka spēj darboties daudz efektīvāk nekā viņu kolēģi un kolēģes analogajā WTA (lasīt vairāk lejā redzamajā rakstā).

Vēsture rāda, ka ATP, visticamāk, spēs izmantot visus potenciālos ieguvumus, ko sniedz apvienošanās. Kā piemēram, tas padziļinās sieviešu un vīriešu sportistu mijiedarbību, kas, iespējams, palielinās tenisa pievilcību sponsoriem un palielinās fanu bāzi, lai gan tas arī vēl jāpierāda praksē. Ja tas piepildīsies, tad teniss no pandēmijas radītās krīzes atgriezīsies daudz jaudīgāks nekā tas bija iepriekš!

Sieviešu teniss nes mazu peļņu. Kāpēc atbildīgie nerīkojas?