Trīs Zvaigžņu balvas 2020 ceremonija aizkavējusies pandēmijas radīto apstākļu dēļ, liekot sporta sekotājiem vēl nedaudz ilgāk pagaidīt, kurš bokseris tiks nosaukts par Latvijas gada sportistu 2020. gadā. Arī šobrīd vēl nav skaidrs, kad varētu notikt ceremonija un svinīgais vakars, kas savukārt dod laiku paspekulēt par to, vai Latvijas sportā nav pienākusi kārta novērtēt esporta nozarē paveikto. Somijā un Igaunijā līdzīgi precedenti jau bijuši, un LOK preses dienestā šo rindu autoram apstiprināja, ka arī šogad teorētiski nekas neliedza Gada sportista vai Gada izrāviena balvai izvirzīt kādu esportistu. “Tas noteikti būtu solis uz priekšu tam, lai arī mūsu esportisti justu to, ka viņu ieguldītais darbs un sasniegumi tiek novērtēti ne vien pašu esportistu aprindās, bet arī jau plašākā sabiedrības mērogā,” sacīja Latvijas un Baltijas līmeņa esporta turnīru organizētājs Bruno Gailītis.
Laikā, kad sākās pandēmija un praktiski apstājās viss pasaules sports, ļoti daudzas sporta organizācijas un sportisti labprāt devās pie datoru ekrāniem un ņēma rokās pultis, lai par sevi turpinātu atgādināt līdzjutējiem un sponsoriem virtuālajā vidē. Tika runāts, ka nu pienākusi esporta lielā iespēja izsisties plašākā sabiedrībā, taču jau tobrīd gan varēja visnotaļ droši prognozēt, ka tas ir īstermiņa efekts. Futbola, basketbola, F1 un hokeja datorspēles esportā tomēr ieņem otršķirīgu lomu, un NBA un Premjerlīgas zvaigžņu humora pilna iesaistīšanās šajā procesā uz pāris mēnešiem deva mazu vai pat pilnīgi nekādu efektu esporta lielajām disciplīnām (“Counter Strike”, “League of Legends”, DOTA2, “Starcraft2” utml.).
Pandēmijas radītie apstākļi tikmēr iedragāja esportu citā ziņā – arī šīs sacensības vairs nevarēja aizvadīt klātienē, un bez līdzjutēju radītās atmosfēras tomēr “pārdot” šo kā leģitīmu sporta paveidu ir grūtāk. Vairākus turnīrus nācās pārcelt, citiem sponsori samazināja prēmijas. Tādēļ pilnīgi noteikti nevar teikt, ka esportam 2020. gadā bija ziedu laiki. Taču pirmo patiešām uzplaukušo ziedu laiki tie bija Latvijas esportā, un šeit gan var minēt, ka apstākļu sakritība 2020. gada pavasarī nebija slikta. Laikā, kad sporta sabiedrībai gluži vienkārši nebija, kam pievērst uzmanību, uz lielās esporta skatuves sevi pieteica jaunais latviešu spēlētājs Helvijs broky Saukants.
broky jau 2019. gada otrajā pusē nonāca slavenajā esporta komandā “FaZe”, kurā aizvadītā gada laikā arvien pārlienošāk apliecināja sevi, un tas tika biežāk pamanīts arī klasiskajos sporta medijos. Ne tuvu ne visos un ne tuvu ne ar universāli pozitīvu attieksmi, taču pārmaiņas bija jūtamas. Pamazām smiešanos par to, kāpēc sporta mediji pievērš uzmanību CS:GO datorspēlei, nomainīja iepazīšanās ar broky un sekošana viņa spēlēm, jau sākot analizēt spēļu rezultātus un konkrētus notikumus.
Un 2020. gada vidū sekoja vēl viena latviešu spēlētāja pieteikšanās elitē – Mareks YEKINDAR Gaļinskis, kurš arī iepriekš spēlēja otrā līmeņa komandā, pievienojās Krievijas “Virtus.pro” komandai, kura savukārt jau daudz regulārāk tiek pie tiesībām piedalīties augstākā līmeņa turnīros. Gaļinskis sevi apliecināja spoži, un viņa komanda rudenī jau tika pie patiešām lielām uzvarām.
Hope to reach even higher heights next season! https://t.co/CO7LPMLv6t
— YEKINDAR (@yek1ndar) December 30, 2020
Līdz šim Latvijā neviens nebija tā nopietni pat salicis kopā teikumu, ka Gada balvai Latvijas sportā varētu virzīt esportistu, lai gan iepriekš principā tam pat bija piemērota nominācija (“Labākais sportists tehniskajos sporta veidos”), kurā pārsvarā tika izvirzīti auto vai moto braucēji. Šogad šādas nominācijas vairs nav, jo Gada balva pārvērtusies par “Trīs Zvaigžņu balvu”, pie reizes solot pamatīgas izmaiņas balvas principos, taču par šī solījuma piepildīšanos droši vēl būs iemesli parunāt.
Kā šo rindu autoram paskaidroja Latvijas Olimpiskās komitejas preses sekretārs Mārtiņš Mālmeisters, nevienā nominācijā 2020. gadā “Trīs Zvaigžņu balvā” neviens esporta pārstāvis nebija iekļauts. Publiski ir izziņoti nevis visi nominētie sportisti, bet gan tikai katras nominācijas finālisti, turklāt nenorādot, cik daudz aicinātās personas un federācijas balsojušas par katru. Izvirzīt kandidātus nominācijās varēja 94 Latvijā atzītās sporta federācijas, dažādas sporta iestādes (IZM, LOK, LSFP utt.) un 30 mediju pārstāvji.
Šādu gada balvu piešķiršanas sakarā vienmēr problēmas rada tas, ka nav skaidru kritēriju. Atbildēt uz jautājumu “ko tad īsti nozīmē vārds “labākais”?” ir katra balsotāja paša ziņā, attiecīgi arī skaidrs, ka ir dažādas interpretācijas gan par to, kurš tad ir gada sportists un kuram pieder gada izrāviens sportā. LOK preses sekretārs apstiprināja, ka tieši tāda pati sistēma principā darbojas arī par jautājumu “vai persona, par kuru vēlos balsot, ir sportists vai nē?”
“Trīs Zvaigžņu balvā reglamentā nav atrunāti šādi jēdzieni, kurš atbilst vai neatbilst konkrētajai nominācijai, attiecīgi principā tas tiek atstāts balsotāju ziņā,” sacīja Mālmeisters. “Un sistēma arī nav tāda, ka LOK nominētos sportistus nosaka vienatnē, ir izveidota speciāla žūrija, kas sastāv no deviņām personām no dažādām Latvijas sporta vadošajām organizācijām. Un tad pēc pirmās balsojuma kārtas žūrija arī bija tā, kas apstiprināja finālistus.”
“Tāpēc tīri teorētiski es neredzu nekādus šķēršļus, kādēļ starp nominētajiem nevarētu būt arī kāds esportists. Tīri teorētiski,” uzsvēra LOK preses sekretārs. “Ja, teiksim, persona X pirmajā kārtā saņem desmit balsis un tas sniedz trešo vietu konkrētās nominācijas vērtējumā, tad, godīgi sakot, nolikums nemaz neparedzēja, ka kāds varētu kaut “iepīkstēties”, ka persona X neatbilst šai nominācijai un svītrojama no finālistiem. Tad nu tas ir atkarīgs no federāciju un mediju nostājas, veicot savus balsojumus, un, ja kāds esportists būtu saņēmis pietiekamu pirmās kārtas balsu skaitu nominācijā “Gada sportists” vai “Gada izrāviens”, tad, jā, viņš būtu starp finālistiem, kuri jau piedalās publiskajā balsojumā un tiek izsludināti kā balvas kandidāti. Tā kā – ar skatu nākotnē!” noslēdza Mālmeisters.
Saņemot apstiprinājumu, ka teorētiski tas būtu iespējams (Trīs Zvaigžņu balvai nominēt personu, kurš nepārstāv kādu no LOK apstiprinātajām sporta federācijām), tad varam arī pāriet pie nākamā jautājuma – vai broky un YEKINDAR objektīvos apstākļos būtu nopelnījuši šādu novērtējumu. Lai arī 2020. gads bija pandēmijas gads, to nekādā gadījumā nevar nosaukt par tukšu gadu Latvijas sportā, un uz Gada sportista godu pretendē Latvijas sporta lielās zvaigznes Kristaps Porziņģis, Mairis Briedis un Elvis Merzļikins, riteņbraucējs Toms Skujiņš un handbolists Dainis Krištopāns, no kuriem pēdējie divi arī varētu pamatoti vaicāt, vai viņu starptautiskie panākumi Latvijā saņem adekvātu atzinību un novērtējumu. Vēl Latvijai 2020. gadā NBA sekmīgi spēlēja Dāvis Bertāns, pieklājīgu NHL sezonu aizvadīja Girgensons un Bļugers, boksa ringā sevi pasaules elites tuvumā pieteica Ričards Bolotņiks. Teiksim, kā ir, šajā kompānijā grūti pievilkt Latvijas esportistus.
broky sākotnēji izpelnījās plašāku uzmanību Latvijā, un 2020. gada pirmajā pusē viņš patiešām lika par sevi runāt, tiekot iekļauts pusgada simboliskajā izlasē. To veidoja pieci datorspēles CS:GO spēlētāji no pasaules 30 spēcīgākajām komandām. To varētu salīdzināt ar iekļaušanu NBA sezonas simboliskajās izlasē, tikai, protams, krietni zemākā mērogā, jo esportam līdz NBA tomēr vēl daudzi soļi mērojami. Taču gada otrā puse “FaZe” komandai nāca ar jaunām pārmaiņām sastāvā, nestabilitāti, līdera un trenera aiziešanu. Oktobrīd Saukantam un “FaZe” izdevās uzvarēt “IEM New York” Eiropas zonas turnīrā, taču tas gada otrajā pusē bija vairāk izņēmums, un daudz biežāk “FaZe” sakarā tika piesaukta vilšanās un nepieciešamas izmaiņas sastāvā. Viens no komandas līderiem brazīlietis Coldzera pēc sezonas beigām intervijā HLTV atklāja, ka komanda meklē psihologu, lai nostabilizētu savu sniegumu un atstātu personīgās problēmas ārpus spēlēm, kā arī neslēpa, ka tieši biežās izmaiņas sastāvā sabojušas kopējo iespaidu par sezonu, liekot bieži pārkārtot rindas un mainīt spēles plānu, turklāt CS:GO spēlē savstarpēja uzticēšanās un saprašanās no pusvārda reizēm ir pat daudz svarīgāka nekā klasiskā sporta komandu spēlēs.
Esportā turnīri norisinās pēc tenisa sistēmas (tiesa, iztiekot bez vienas konkrētas jumtorganizācijas, ja vien neskaita spēles izstrādātāju Valve), tiek aizvadīti komercturnīri, pietaupot vietu tā sauktajiem “Major” turnīriem. Kopsavilkums Saukanta aizvadītajam gadam esportā ir tāds, ka viņa komanda pasaules rangā ieņem 13. vietu. Martā notikušajā pasaules čempionātā “FaZe” ieņēma dalītu 7.-8. vietu.
broky gada laikā prēmijās par sasniegumiem turnīros nopelnīja 57 tūkstošus dolāru, kas ir viens no kritērijiem esportista vietas noteikšanai industrijas hierarhijā. Tīri finansiālajā ziņā gan vēl jāņem vērā arī alga no komandas, kas esportā līdz šim tikusi visai cītīgi slēpta, taču šogad Dānijas medijā BT publiskotā informācija liecina, ka elites līmeņa komandas saviem spēlētājiem maksā vairākus desmitus tūkstošus dolāru mēnesī. Cik ilgi šāds nosacītais finanšu burbulis uzturams, tas jau ir cits jautājums, taču fakti ir tādi, ka 2020. gadā esportā kopumā balvu fondos tika sadalīti 102.5 miljoni dolāru, un līdere šeit bija tieši CS:GO ar 15.8 miljonu dolāru vērtiem balvu fondiem (portāla EsportsEarnings dati).
Savukārt YEKINDAR gada pirmajā pusē spēlēja zemāka līmeņa turnīros un augstāka līmeņa turnīru kvalifikācijā, taču ar savām prasmēm nopelnīja Krievijas komandas “Virtus.pro” uzmanību un līgumu, pievienojoties tai maijā. Pēc sākotnējās saspēlēšanās “Virtus.pro” rudenī jau spēlēja iespaidīgi un lika ar sevi rēķināties, gadu pabeidzot 11. vietā pasaules rangā. Sezona tika pabeigta ar astoņām uzvarām deviņās spēlēs un uzvarām divos turnīros pēc kārtas, ieskaitot prestižo “Flashpoint 2”, kurā komanda nopelnīja pusmiljona dolāru vērtu prēmiju un kas saucams par Latvijas esportista lielāko uzvarēto turnīru. YEKINDAR bieži vien uzņemoties vadošu lomu, “Virtus.pro” rudenī izcīnīja uzvaras trīs turnīros. Gaļinskis šogad prēmijās nopelnīja 137 tūkstošus dolāru.
Latvijas CS:GO spēlētāju ielaušanās pasaules elitē ir nenoliedzama, taču reizē arī nevar teikt, ka sasniegti fenomenāli panākumi. Mūsu kaimiņvalstīs arī ir līdzīgi piemēri, esportistiem Aurimam bymas Pipiram (Lietuva) un Robinam ropz Kolam spēlējot tikpat augstā līmenī, un ropz sakarā jāsaka, ka pat vēl augstākā līmenī. Taču Latvijas jauno puišu pieteikšanās esporta elitē drīzāk atbilst citai Trīs Zvaigžņu balvas nominācijai – “Gada izrāviens sportā”.
Tajā kā finālisti izvirzīti trīs sportisti – Dāvis Bertāns, Elvis Merzļikins un tenisists Kārlis Ozoliņš. NHL sezonas debitantu izlasē iekļautais Merzļikins šeit ir izteikts favorīts, par Bertāna veiksmīgajām NBA gaitām arī viss jau izrunāts (varbūt piesaucams tika arguments, ka konkrēti 2020. gadā Bertāns tomēr spēlēja maz, vasaras spēļu posmu izlaižot), kamēr Ozoliņš atzinību izpelnījies ar veiksmīgu startu junioru sacensībās un Latvijas izlasē. Ne mirkli nenoliedzot, ka vīriešu teniss sporta hierarhijā kotējas krietni augstāk nekā esports, un var argumentēt, ka arī konkurence ir lielāka, taču fakts arī ir tāds, ka Ozoliņš 2020. gadu pabeidza ārpus pasaules ranga labāko tūkstošnieka (1073. vietā). Tāpat nevēlos argumentēt, ka 18 gadus vecais Ozoliņš būtu jāmet ārā no šī saraksta, drīzāk arguments ir tāds, ka “Gada izrāviena” finālistu trijnieks nav tāds, kuram neko ne pielikt, ne atņemt, un broky un/vai YEKINDAR varbūt patiešām bija pelnījuši žestu no Latvijas sporta sabiedrības, reizē ne tikai novērtējot viņu sasniegto, bet arī savā ziņā leģitimizējot esporta klātesamību.
Kāpēc tā nenotika? Pirmkārt, līdz īstajam meinstrīmam esports tomēr netika – vietējie sporta portāli pievērsa uzmanību un atspoguļoja spēles, bet citur informācijas bija vai nu maz vai arī “kas īsti ir esports?” līmenī. Līdz nacionālajai televīzijai esports gan nokļuva, bet arī sporta žurnālistiem joprojām ir piedodama neizpratne, kur un kāpēc tad broky un YEKINDAR īsti spēlē. Otrkārt, tādu patiešām skaļi noreklamējamu uzvaru nemaz nebija tik daudz (“vienkārša” atrašanās elitē un līdzvērtīga spēkošanās ar pašām titulētākajām komandām tomēr tik “pārdodama” nav). Treškārt, viņi bija divi. Vieglāk vienmēr ir izcelt vienu, kaut vai tāpēc, ka nav jāizvēlas, kurš tad bijis labāks, kas šajā gadījumā nemaz nav tik vienkārši.
Šāda esporta iekļaušana pie klasiskā sporta gada oficiālajām nominācijām nebūtu nekāds globāls precedents, ar kuru Latvija tagad izceltos kaut vai uz tuvāko valstu fona. Iepriekš pieminētais igaunis ropz 2018. gadā tika iekļauts balsojumā par Igaunijas gada sportistu. Togad viņš kļuva par pirmo Igaunijas esportistu, kurš bijis CS:GO gada labāko spēlētāju divdesmitniekā, tiekot atzīts par 19. labāko spēlētāju pasaulē. Ar vienu punktu Kols dalīja 15. vietu balsojumā par Igaunijas gada sportistu.
Savukārt Somijā vairāki esporta spēlētāji par saviem sasniegumiem starptautiskajās sacensībās tikuši novērtēti ar uzaicinājumiem uz pieņemšanu pie Somijas prezidenta. Bet 2018. gadā balvā “Somijas gada moments sportā” blakus Īvo Niskanena OS zelta medaļai 50km slēpojumā, Kaisas Mekereinenes uzvarai biatlona Pasaules kausā, Kimi Reikenena F1 startiem un dažiem mazāk zināmiem notikumiem bija arī Jona Sotalas jeb “Serral” triumfs datorspēles “Starcraft 2” lielākajos turnīros, nervus kutinošā finālā kļūstot par eiropieti, kurš no čempiona troņa gāzis Dienvidkorejas spēlētājus. Tajā pašā gadā Somijas gada balvā nominācijā “Gada izrāviens” kopā ar šķēpmetēju Oliveru Hēlanderu, kurš togad aizmeta 88.02m tālumā, un hokejistu Ēli Tolvanenu bija izvirzīts arī DOTA2 spēlētājs Topiass Tāvitsainens.
Diskusija par to, vai esportu likt blakus sportam kā kaut ko paralēlu un kopējā pulkā nepieskaitāmu vai tomēr atzīt kā vienu no lielā sporta sastāvdaļām, nav nekas jauns, un šajā sakarā jāapzinās, ka konkrēta atbilde tik drīz netiks sniegta. Pati sporta definīcija nav akmenī iecirsta, un pastāv liela sabiedrības daļa, kas smīkņā jau par šaha un dambretes piesaukšanu pie sporta pasaules. Smīkņāšana par šahu, protams, lai paliek pašu smīkņātāju ziņā, taču kā arguments tiek piesaukts tas, ka sports ir fiziska un veselību attīstoša nodarbe, un esportu kā daļu no šāda sporta daudzi (ieskaitot cienījamus Latvijas sporta žurnālistus un apskatniekus) principiāli nav gatavi akceptēt. Bet esportā jau arī vairākus gadus sasniegts tāds līmenis, ka bez spēcīga organisma un labas sirds darbības augstākajā līmenī ir grūti darboties, turklāt klāt jāņem psiholoģiskā izturība un koncentrēšanās spējas, kas pašas no sevis arī nekur nerodas. Kad atsāksies esporta sacensības arēnās, paskatieties elites līmeņa komandu sastāvus – ja kādam liekas, ka tur atradīs tikai tievus paipuisīšus un zēnus ar lieko svaru, tad gaidāms pārsteigums. Arī YEKINDAR šajā ziņā ir vērā ņemams piemērs – viņam ir melnā josta taekvondo un nesen viņam bija izvēle, vai koncentrēties šim cīņu sportam vai esportam.
Local media wrote about @yek1ndar winning @Flashpoint and a few people in the comments try to downgrade the importance of his win by questioning his RL physical strength and abilities. Little do they know, that this guy has a black belt in taekwondo. Yekindar: 1 Pepegas: 0 ?? pic.twitter.com/rIpQ8FssSX
— Heccu (@Hency_Heccu) December 7, 2020
No arvien aktuālākas diskusijas par esporta vietu zem sporta saules droši vien tuvākajā nākotnē neizvairīsimies, taču labs ir jautājums, ko paši broky un YEKINDAR domātu par savu nonākšanu šīs diskusijas centrā. Būt avangardā no vienas puses ir forši kopējā labuma dēļ, no otras puses – grūti pašam savas izaugsmes sakarā. Galu galā, Porziņģim 20 gadu vecumā neviens neprasīja skaidrot, vai basketbolam vajadzētu būt vietai Latvijas sporta sabiedrībā, un arī Latvijas jaunajiem esportistiem noteikti svarīgāka ir koncentrēšanās savām spēlēm. Un nevar arī noliegt, ka reizē ar plašāku popularitāti vienmēr līdzi nāk arī plašāka negatīvā straume.
“Tā visa esporta un sporta kā kategoriju mijiedarbība, arī pie mums Latvijā, ir diezgan tāds jūtīgs temats,” šo rindu autoram sacīja Bruno Gailītis, vairāku Baltijas līmeņa CS:GO turnīru organizētājs, kuros savus pirmos soļus klātienes turnīros spēra arī broky un YEKINDAR. “Domāju, ka tauta nav vēl gatava tādā plašākā mērogā pieņemt mūsu esportistus un viņu sasniegumus, un grūti arī teikt vai viņiem tur būtu vai nebūtu jāatrodas. Tas laikam atkarīgs no tā, kā kurš definē to, kas ir sports. Šeit patiesībā būtu interesanti uzzināt, kā vispār mūsu pašu augstākās sporta struktūrvienības, piemēram, LOK, skatās uz esportu. Šķiet, ka iniciatīvai būtu jānāk primāri tieši no tās, lai kaut ko tādu tiešām ar laiku panāktu.”
Gailītim, kurš esporta sabiedrībā zināms arī kā Gekons un pats piedalījies starptautiskos mačos kā spēlētājs, aicināju uzņemties atbildību par Latvijas esporta nozari un izteikt viedokli tās vārdā, proti, vai Latvijas esporta sabiedrība vispār vēlētos savu piesaukšanu Trīs Zvaigžņu balvas nomināciju sakarā, ņemot vērā gaidāmo reakciju un pretreakciju, kas tam sekotu: “Es teiktu, ka atbilde noteikti ir jā, jo esportistu iekļaušana šadās aktivitātēs, kas saistītas ar sportu, noteikti būtu solis uz priekšu tam, lai arī mūsu esportisti justu to, ka viņu ieguldītais darbs un sasniegumi tiek novērtēti ne vien pašu esportistu aprindās, bet arī jau plašākā sabiedrības mērogā. Šāds žests liktu arī esportistiem un šīs nozares entuziastiem justies pieņemtākiem sabiedrības acīs. Pats gan personīgi spekulēšu, ka Latvijas sabiedrība pašlaik tam vēl nav gatava, taču, ja iniciatīvu izrādīs ne vien Latvijas augstākās sporta struktūrvienības, bet arī pašmāju žurnālisti, tad es ticu, ka agrāk vai vēlak mēs spēsim lauzt šo sociālo stigmu ap esportu un tā darboņiem.”
Taču 2020. gadā šī “iespēja” ir palaista garām. 2021. gads nāks ar plašu sporta kalendāru, kurā ieplānots PČ hokejā Rīgā, vasaras olimpiskās spēles, Latvijas izlases dalība EČ volejbolā, kā arī pilnas sezonas NHL un NBA laukumos, kur Latvijas sportistus šobrīd paliek grūti saskaitīt ar roku pirkstiem, un tad vēl teniss, Eiropas basketbols, Latvijai tuvie renes sporta veidi… Esportam konkurences netrūks, un tas vispār ir patīkams secinājums visa Latvijas sporta sakarā.
broky un YEKINDAR šobrīd ir ziemas pauze, taču drīz vien spēļu grafiks atsāksies. Nākamā lielā iespēja pierādīt sevi viņiem būs februāra vidū, kad sāksies “IEM Katowice 2021”, CS:GO pasaules čempionāts. Gaļinska komanda “Virtus.pro” tam kvalificējās pēc pasaules ranga ieņemtās vietas, taču tai nāksies turnīru kopā ar 16 citām komandām sākt no pirmās kārtas. Savukārt broky un “FaZe” Katovices lielajam turnīram, kurā tiks sadalīts balvu fonds viena miljona dolāru apmērā, kvalificējās ar sniegumu visas sezonas garumā un būs starp astoņām izsētajām komandām, kas to sāks no otrās kārtas.