Atkal normāla sezona, un Latvija uzzina konkurentus EČ rīkošanai – kas notiek basketbolā?

Jaunā basketbola sezona sākas, atdzimusi Latvijas kausa izcīņa un divi latviešu klubi startēs jaunā starptautiskā turnīrā. Tāpat Latvijas Basketbola savienība (LBS) uzzinājusi savus konkurentus cīņā par tiesībām rīkot 2025. gada Eiropas čempionātu. Turpinām rubriku – “Kas notiek basketbolā?”

Startēs jaunā sezona – parādījušies arī jauni turnīri

Pirmajā oktobrī ar aizvadītās sezonas fināla atkārtojumu starp “VEF Rīga” un Roberta Štelmahera un Akseļa Vairoga Tallinas “Kalev/Cramo” startēs Latvijas un Igaunijas apvienotais čempionāts. Salīdzinājumā ar pagājušo sezonu, tad šogad turnīrs ir paplašinājies no 13 uz 14 komandām. Tiesa, ne uz Latvijas komandu rēķina, bet saimei pievienojies Igaunijā bāzēts klubs. Iepriekšējā “Kas notiek basketbolā?” rubrikā rakstījām, ka rosība atkal parādījusies Jūrmalā, kur tās dome ir gatava piešķirt finansējumu ar nosacījumu, ja pusi no plānotā budžeta izdosies piesaistīt no privātā sektora. Tas nozīmē – ja klubs atdzims, tad noteikti vēlas to darīt solīdā vietējā līmenī.

Bet kamēr tas nav noticis un noteikti darbs pie tā turpināsies, gaidāmajā apvienotās līgas sezonā ierastie favorīti nemainās. Kā galvenie tiek minēti “VEF Rīga” un “Kalev/Cramo”, pārējām komandām priekšlaicīgi atvēlot cīņu par bronzas medaļām. Tiesa, tā kā turnīra izšķirošā stadija ir “Final 4” formātā, tas visu padara interesantāku.

Atkāpei – runājot par “Kalev/Cramo”, tad komanda šogad rausies vairākās starptautiskās frontēs. Klubs startē VTB Vienotajā līgā, kur ir garantētas vismaz 22 spēles, apvienotajā līgā, kur būs jāaizvada 26 mači, kā arī tas spēja kvalificēties FIBA Čempionu līgas grupu turnīram (papildus seši mači). Neskaitot saspringto grafiku, jāņem vērā arī lidojumi, it īpaši Krievijā. Vai Štelmahers un viņa padoties izturēs slodzi? Būs grūti.

Līdz šim visās sezonās apvienotajā līgā igauņiem bijusi lielāka klubu pārstāvniecība, toties sasniegto rezultātu ziņā latvieši ir priekšā – 2019.  gadā “Final 4” turnīrā bija trīs Latvijas klubi, pandēmijas dēļ nepabeigtajā 2020. gada sezonā bilance, visticamāk, būtu bijusi tāda pati un tikai pērn kaimiņiem izdevās panākt līdzsvaru. Tiesa, aizvadītajā sezonā regulārā čempionāta ietvaros mači tika aizvadīti tikai vienas valsts ietvaros un beigās tika aizvadīts sešu komandu turnīrs (var to saukt par “Final Six”). Prātīgāk to būtu nosaukt par apvienotās līgas kausu, taču nē – vēstures grāmatās tie būs pilnvērtīgi čempioni.

Interesants fakts – pagaidām šajā līgā ir spējis triumfēt tikai viens treneris un tas ir Štelmahers, kurš to paveica pērn un 2019. gadā ar BK “Ventspils” vienību. Vai viņš šo sēriju turpinās?

Tāpat jāizceļ, ka Igaunijā latviešu basketbolisti ir cieņā. Kopā dažādos Igaunijas klubos spēlēs 10 latviešu spēlētāji. Arī leģionāru piesaistē igauņi ir naskāki – 11 amerikāņi pret septiņiem Latvijas klubos pierakstītajiem, kā arī kopējais ārvalstnieku skaits ir lielāks. Tiesa, tas noteikti ir vairāk uz komandu skaita rēķina.

Labā ziņa ir tā, ka atgriezies ir ierastais spēļu kalendārs – viena spēlē mājās, viena izbraukumā. Arī ar Covid19 saistītajām potenciālajām problēmām šogad nevajadzētu būt daudz, jo vakcinējušies ir teju visu. “Paldies klubiem par konstruktīvo sadarbību un atbildību, gatavojoties jaunajai sezonai. Apmēram 95% mūsu klubu dalībnieku ir vakcinējušies, tātad esam iegādājušies “apdrošināšanas polisi”, kas, ceru, palīdzēs minimizēt pandēmijas ietekmi uz turnīru norisi,” basket.lv mājas lapā citēts Latvijas Basketbola līgu direktors Kristaps Janičenoks.

Līgas vadība pēc konsultācijas ar klubiem pieņēmusi lēmumu, ka minētā turnīra spēlēs no 1. oktobra būs spēkā “zaļais režīms” –sacensības klātienē var apmeklēt tikai skatītāji, ja viņiem ir sadarbspējīgs vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts, un tiek nodrošināts, ka skatītāju plūsma nepārklājas ar sportistu un sportistus apkalpojošo sporta darbinieku plūsmu. Tikmēr citos turnīros, domāts Latvijas kauss un zemākās līgas, spēles būs iespējams apmeklēt skatītājiem, tai skaitā bērniem, kuri pēdējo 48 stundu laikā veikuši PCR testu ar negatīvu rezultātu vai pēdējo sešu stundu laikā veikuši antigēna testu ar negatīvu rezultātu, ja pasākuma rīkotāji nodrošina atsevišķu sektoru, kurā tiek ierādītas vietas minētajām personām. Zināms, ka “VEF Rīga” uz FIBA Čempionu līgas mačiem ievēros to pašu režīmu, ko apvienotajā līgā.

Tikmēr startējis arī atjaunotais Latvijas kauss basketbolā. Ņemot vērā sportiskos un ģeogrāfiskos principus, komandas pirms izlozes tika sadalītas vairākos grozos un cīņā par kausu iesaistīsies dažādās stadijās. Visos posmos līdz pusfinālam (ieskaitot) uzvarētājus noskaidros divu spēļu summā, pirmās spēles notiks to komandu laukumos, kas tabulā minētas pirmās. Apvienotās līgas klubi, izņemot “VEF Rīga”, un BK “Jēkabpils” sacensībās iesaistīsies no trešās kārtas.

Pirmajā kārtā jau BK “Madona”/BJSS paspēja uzveikt “VEF Rīga” jauno fārmklubu Rīgas Stradiņa universitāti, bet “Saldus” pārliecinoši uzvarēja Tukuma pilsētas komandu. Kas interesanti – vefieši sacensībā iesaistīsiees vien no pusfināla stadijas, kas nozīmē – lai iegūtu Latvijas kausu, viņiem pietiks vien ar divām uzvarām… Daudzi jau paspējuši izteikt kritiku par šādu formātu, tomēr lielākā daļa saprot – kalendārs ir saspringts un tērēt laiku profesionālam klubam, spēlējot ar amatieriem, īsti nav labākais scenārijs.

Taču pirmie mači spējuši nodemonstrēt, ka provincēs šo notikumu gaida. Paredzams, ka kausa izcīņas spēles daudzviet tiks pasniegti kā svētki. Un tas ir ļoti apsveicami! Jāuzteic arī LBS, kas atradusi šim pasākumam ģenerālsponsoru – “Užavas alu”.

Jauns starptautisks turnīrs

Tikmēr par dalību jaunā starptautiskā veidojumā septembra mēnesī paziņoja BK “Liepāja” un “Valmiera Glass/Vidzemes Augstskola”, kas startēs Eiropas Ziemeļu basketbola līgā (ENBL – European North Basketball League).

Plānots, ka ENBL pirmajā sezonā piedalīsies astoņi klubi un ģeogrāfiski tie nāks no Polijas, Čehijas, Lietuvas, Latvijas, Igaunijas un Baltkrievijas, kā arī Ukrainas. Turnīra mērķis ir nodrošināt starptautisko spēļu praksi tām komandām, kuras spēļu kalendāru vai finansiālo apsvērumu dēļ nevar atļauties startēt FIBA rīkotajos turnīros. Atkāpei – ja vēl par dalību FIBA Čempionu līgā klubi saņem ap 40 tūkstošiem eiro, tad līmeni zemākajā FIBA Eirokausā tie nesaņem neko. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc tur nepiedalās, piemēram, “Ventspils”. Jo nav izdevīgi.

Un šī turnīra doma ir laba! Cits jautājums – kā šo produktu ietērpt, lai tas liktos ne tikai pievilcīgs, bet vispār saprotams skatītājiem. Jo cerētais efekts, izveidojot kopīgu līgu ar igauņiem, šķiet, nav sasniegts – skatītājus nereti neinteresē kaut kādas sev nezināmas komandas no kaimiņiem. Bet jāatceras, ka līga ir jauna un arī šis turnīrs ir tikai bērna autiņos.

Pazīstamākā komanda, kas ir apstiprinājusi dalību ENBL, ir Vloclavekas “Anwil”, kas ir trīskārtēja Polijas čempione, savulaik startējusi arī Eiropas otrajā spēcīgākajā klubu turnīrā ULEB Eirokausā. Un cauri šai komandai ir daudzus gadus atpakaļ ir izgājis ne viens vien latviešu basketbolists. Tiesa, pēdējos gados šī spozme ir gājusi uz leju, taču par atbalstītāju pulku komanda sūdzēties nevar – zāle aizvien regulāri tiek piepildīta.

Vēl turnīrā startēs “Tartu Ülikool Maks & Moorits”, “Šiauliai”, Čehijas klubs “Basket Brno” un baltkrievu Mogiļevas “Borisfen”. Tāpat iepriekš gatavību piedalīties apliecināja Ukrainas “Dnipro”. Komandas izspēlēs viena apļa turnīru, balstoties uz sabraukumu principu 2+2+2+1, septīto maču aizvadot pēc savstarpējas vienošanās un ne vēlāk kā ap 20. janvāri. Plānots, ka pirmais sabraukums notiks Valmierā.

Līgai ir ambiciozi plāni – jau nākamajā sezonā paplašināties līdz 16 komandām, kuras tiks sadalītas divās grupās – Baltijas un Ziemeļjūras divīzijās. Aptvertais ģeogrāfiskais vektors (tie, kuri spēlēs, un tie, kuri tikai grasās) ir liels –  Baltkrievija, Čehija, Igaunija, Ungārija, Kazahstāna, Latvija, Libāna, Lietuva, Nīderlande, Polija, Krievija, Slovākija, Zviedrija, Ukraina, Turcija. Paredzams, ka uz 2022. gadu turnīrs būs paplašinājies.

LBS uzzina konkurentus cīņā par tiesībām rīkot 2025. gada EČ

Kā zināms, LBS ir pieteikusi ambīcijas rīkot Eiropas čempionātu. Un ne tikai grupu turnīra spēles, bet arī sarīkot izšķirošos mačus. Uz maksimālo programmu – grupas turnīrs un “play-off” – pieteikušās Latvija, kā arī Krievija, Ukraina un Ungārija. Savukārt grupu turnīru rīkot vēl vēlas Kipra un Somija. Somi gan vēl pavisam nesen tika pie tiesībām rīkot vienas grupas sacensības, kas notika 2017. gadā. Savukārt par Kipras kandidatūru, šķiet, nopietnā līmenī runāt nevajadzētu. Pirmkārt, komanda pati nav spējusi kvalificēties EČ finālturnīram ne reizi. Otrkārt, Kipras valstij saspīlētas politiskās attiecības ar Turciju, bet turkiem ir sava veida ietekme FIBA gaiteņos.

Runājot par reālākajām konkurentēm, tad ne Krievija, ne Ukraina nav rīkojušas Eiropas čempionātu. Ukrainai bija piešķirtas tiesības rīkot čempionātu 2015. gadā, taču politiskās krīzes un karadarbības dēļ 2014. gada vasarā ukraiņi no tām atteicās. Ukrainas izlasi vada Ainars Bagatskis, kurš vienlaikus ir arī LBS Treneru komisijas sastāvā. Šis ir interesants fakts, jo Ukraina teorētiski varēja būt mūsu konkurente gan kvalifikācijā, gan EČ finālturnīrā, ja Latvija tur tiktu.

Salīdzinot ar potenciālajiem konkrentiem, LBS ir bijusi naska uz dažāda līmeņa svarīgu turnīru rīkošanu – Latvija iepriekš pilnvērtīgi organizējusi 2009. gada EČ sievietēm, kā arī 2019. gadā divu grupu turnīru un divas astotdaļfināla spēles. Savukārt 2015. gadā Latvija rīkoja vienas EČ grupas vīriešiem spēles, bet cīņas par medaļām norisinājās Francijā.

Kopā pēdējos 15 gados Latvijā notikuši 12 pasaules un Eiropas čempionāti pieaugušo un jauniešu komandām, kā arī vairāki EČ kvalifikācijas “burbuļi”. Tas nozīmē – ticība FIBA gaiteņos par Latvijas spējām rīkot nopietnus turnīrus ir. Un tagad LBS ir apņēmības pilni “paņemt visu banku.” Kas noteikti arī jādara!

Bet LBS šajā ziņā ir arī rūgta pieredze. Proti, ar “pārrēķināšanos” (vai tomēr nekompetenci) 2019. gadā, kad tika rīkots sieviešu EČ. Līdz turnīra sākumam bija atlicis nedaudz vairāk par mēnesi, bet LBS tikai tad saprata, ka naudas visam nepietiek, un gāja pie valsts burtiski lūgt naudu, nostādot to ķīlnieka lomā. Beigās papildus naudiņa tika iegūta, bet vienlaikus bija jābrauc uz FIBA galveno mītni lūgties, lai samazina pasākuma rīkošanas kvalitātes prasības

Savu komentāru par šo iniciatīvu ssniedza arī LBS prezidents Raimonds Vējonis: “Basketbola svētki līdzjutējiem un ekonomiski izdevīgs sarīkojums Rīgai un visai Latvijai –  pozitīvā pieredze, veiksmīgi sarīkojot “EuroBasket2015”, divus Eiropas sieviešu čempionātus, kā arī desmit pasaules un Eiropas jauniešu čempionātus, Latvijas Basketbola savienību motivējusi iesaistīties cīņā par tiesībām 2025. gadā organizēt Eiropas vīriešu čempionāta finālturnīru. Tā būs vislabākā iespēja talantīgu spēlētāju paaudzei ar mūsu izcilā “sestā spēlētāja” – līdzjutēju – atbalstu sasniegt Latvijas basketbola valstsvienības labāko rezultātu kopš neatkarības atjaunošanas. Paldies Nacionālajai sporta padomei, kā arī visām valsts un pašvaldības institūcijām, kas atbalstījušas mūsu iniciatīvu. No savas puses izdarīsim visu iespējamo, lai kvalitatīvi sagatavotos un pārliecinātu FIBAEurope vadību, ka Latvija būs piemērotākā vieta “EuroBasket2025″ svētkiem.”

Tiesa, nav zināms vai pats Vējonis šo notikumu kā LBS prezidents sagaidīs, jo viņa pilnvaru treniņs noslēgsies gadu ātrāk. Ja tiks izcīnītas iespējas rīkot pilnu EČ, tas noteikti būs viņam labs jājamzirdziņš nākamajā kongresā. No otras puses – šobrīd noteikti neviens par to nedomā. Ieguvēji no šāda turnīra rīkošanas būtu visi.

Savukārt LBS ģenerālsekretārs Kaspars Ciprus iepriekš sarunā ar delfi.lv norādījis: “Jautājums ir tāds – vai valsts to akceptēs. Izmaiņas [rīkošanas – red.] summās ir ļoti lielas, bet arī ieguvums ir liels.” Tiek lēsts, ka, uzņemot arī izšķirošos mačus, finansiālie ieguvumi varētu būt pat septiņas reizes lielāki nekā 2015. gadā. Toreiz ienākumi bija ap pusmiljonu eiro. Iespējams, šie skaitļi ir pārspīlēti, taču finansiāli tas noteikti būtu daudz labāk.

EČ tiks rīkots četrās valstīs, kas nozīmē to, ka ar lielu ticamību var teikt, ka Latvijā vismaz viens grupu turnīrs varētu notikt (protams, ja valsts neatteiks finansējumu vai nenotiks kādi citi pagriezieni), ņemot vērā konkurentu ne pārāk plašo loku un citus apstākļus. Vai Latvija tiks pie tiesībām sarīkot pilnus Eiropas basketbola svētkus? FIBA savu lēmumu paziņos 2023. gada pavasarī. Līdz tam – novēlam LBS smagi strādāt, lai šo cīņu izcīnītu!